Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Jūrnieks un fotogrāfs reizē

Druva
00:00
17.11.2007
46
8lp Arturs Daukulis

Šomēnes cēsnieks Artūrs Daukulis Cēsu kultūras centrā atklāja pirmo personālizstādi, bet patiesībā viņa profesija saistīta ar kuģošanu.

23 gadus vecais puisis stāsta, ka pirms diviem gadiem beidzis Latvijas Jūras akadēmiju un pagaidām vēl cītīgi strādā savā profesijā.

“Jūrā esmu pavadījis divus gadus. Pēdējo reizi biju trešais kapteiņa palīgs, bet, tā kā nesen dabūju paaugstinājumu, tad nākamreiz iešu jau kā otrais kapteiņa palīgs,” stāsta puisis un neslēpj, ka viņam kuģošanas pieredze bijusi ļoti veiksmīga, ne katrs viņa vecumā spēj sasniegt tik daudz un kļūt par kapteiņa otro palīgu.

“Protams, šo divu gadu laikā esmu daudz ko redzējis un piedzīvojis.

Reisi bijuši apkārt visai pasaulei. Vienīgais, kur neesmu paguvis pabūt, ir Austrālija un Antarktīda,” stāsta Artūrs un jautāts, vai viņu kādreiz jūrā nav pārņēmušas ilgas pēc mājām, saka: “Tas ir viens no iemesliem, kādēļ nevēlos šajā profesijā strādāt visu mūžu. Vēl pusotrs gads jūrā, un tad mēģināšu darīt kaut ko krastā. Pavisam iespējams, ka nodošos savai sirdslietai – fotografēšanai. Arī jūrā fotoaparāts man vienmēr bija pa rokai, lai varētu iemūžināt skaistākos dabas skatus. Arī, kad piestājām ostās, vienmēr devos uz pilsētu, lai caur fotoaparāta objektīvu uzlūkotu jauno un to iemūžinātu.”

Jautāts, kas ir tās vietas pasaulē, kuras visvairāk palikušas atmiņā, Artūrs atzīst, ka tādu ir ne mazums.

“Man patika Salvadora, neliela valstiņa Centrālamerikā. Tur bija kā paradīzē – palmas, saule, jūra un viļņi. Arī Ņujorka mani pārsteidza. Tā bija lieliska iespēja pastaigāties pa Manhetenas pašu centru. Tās bija ļoti nereālas sajūtas, kā filmā. Arī Ķīna mani pārsteidza pozitīvā nozīmē,” stāsta kuģotājs un atzīst, ka rekordus stādījis nav, bet ilgākais laiks, ko pavadījis uz kuģa, ir pieci mēneši un desmit dienas. Bet ilgākie pārbraucieni no vienas ostas uz otru, neredzot krastus, bijuši 35 dienas.

“Tas nav viegli. Šis darbs prasa ievērot zināmus noteikumus, ja tā var teikt. Nedrīkst konfliktēt, un patiesībā tādu konfliktu arī nav. Uz kuģa jāmāk sadzīvot un nolikt malā savas ambīcijas. Kuģis ir kā mājas, ar atšķirību, ka no tā nevar iziet sev vēlamā laikā. Taču jūtu, ka arī pats esmu kļuvis citādāks. Vairāk uzdrīkstos un jūtos sevī drošāks. Esmu kļuvis punktuālāks. Uz kuģa sardzē vienmēr jāierodas dažas minūtes ātrāk, bet ne nokavējoties. Šo principu ievēroju arī dzīvē. Jūrā esmu sapratis arī to, ka ļoti svarīga ir atbildība. Kļūdas pieļaut nedrīkst,” domās dalās Artūrs un piebilst, ka savā darba pieredzē nav strādājis kopā ar īstiem jūras vilkiem, jo vidējais kuģa komandas vecums bijis vidēji 30 gadi.

“Bērnībā nesapņoju kļūt ne par jūras pirātu, ne pasaules apceļotāju. Tā vienkārši sanāca, jo dzīvē vēlējos sev interesantu profesiju. Bet jūru pamest žēl nebūs, jo jūtu, ka aizraušanās ar fotografēšanu ir spēcīgāka par kuģošanu. Tā ir īpaša sajūta – ar fotoaparātu centies ieraudzīt to, ko varbūt nepamani un palaid garām ar aci. Svarīgi ir noķert mirkli. Skaistu momentu,” saka Artūrs un atzīst, ka labam fotogrāfam nepietiek vien ar kripatiņu talanta. Daudz ir jāmācās un jāstrādā.

“Fotogrāfam jāmāk saskatīt lietas, kuras citi nesaskata un neredz. Jābūt labai krāsu izjūtai un kompozīcijai. Jābūt ir iekšās! Pašam man patīk bildes, kurās valda harmonija. Nav haosa. Patīk saskaņotība. Esmu romantiķis, un man patīk bildēt dabasskatus,” atzīst puisis, kura izstāde vēl šobrīd Cēsīs ir aplūkojama.

“Izstādes atklāšana bija laba pieredze, jo tā bija mana pirmā personālizstāde. Sākumā šaubījos, vai tas būs manos spēkos. Domāju, ka tas pa spēkam tikai profesionāļiem. Bet laiks gāja, visu organizēju, sataisīju bildes un sanāca. Izstādē izvēlējos 15 bildes. Atlase ilga vairākas dienas. Sākumā izvēlējos 42 bildes, no kurām ar draugu palīdzību atsijāju liekās. Varētu teikt, ka izstādē 90 procenti ir bildes, kuras man pašam šķiet ļoti labas, un desmit, kuras patika draugiem,” stāsta Artūrs un, jautāts par nākotni, saka: “Nākamgad stāšos foto skolā, lai iegūtu fotogrāfa diplomu. Meklēšu fotogrāfa darbu. Mans sapnis ir strādāt žurnālā FHM.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
32

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
37

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
102

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
95

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
163

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi