Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Joprojām lasītākie ir nedēļas, mēneša un reģionālās preses izdevumi

Druva
12:10
18.08.2011
42
Img 2967

Arī vasaras periodā visvairāk lasītie ir nedēļas, mēneša un reģionālās preses izdevumi, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras “TNS Latvia” preses auditorijas pētījums.

Kā vēsta “TNS Latvia” klientu vadītāja Kristīne Daugule, kopumā 62% aptaujāto, kas gan ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā pavasara periodā, vasaras laikā lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu nedēļas izdevumu.

Mēneša izdevumus vasaras periodā lasīja aptuveni 42% iedzīvotāju, bet reģionālo presi – 41%. Mēneša izdevumu lasītāju skaits kopš pavasara pētījuma samazinājies par vienu procentpunktu, bet reģionālās preses lasītāju skaits par tādu pašu skaitu palielinājies.

Nedaudz samazinājies arī divu nedēļu izdevumu lasītāju skaits – kopumā tie bija 19%. Savukārt dienas laikrakstu lasītāju loks palielinājies par vienu procentpunktu un atkal sasniedzis 25% robežu. Par vienu procentpunktu palielinājies arī ceturkšņa žurnālu lasītāju skaits – vasaras periodā šos izdevumus izvēlējušies 10% iedzīvotāju.

Kopumā šajā periodā vidēji 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem.

Pētījuma vasaras periodā pēdējo septiņu dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu lasījuši vai caurskatījuši 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā pētījuma pavasara periodā. 63% Latvijas iedzīvotāju pēdējo septiņu dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 38% Latvijas iedzīvotāju – kādu Latvijā izdotu žurnālu.

Pētījuma vasaras periodā latviešu visvairāk lasītie izdevumi ir žurnāli “Ieva”, “Privātā Dzīve”, “Ievas Stāsti”, “Kas Jauns” un “Ilustrētā Zinātne”, kas savas pozīcijas gandrīz saglabājuši, vienīgi trešās un ceturtās pozīcijas izdevumi apmainījušies vietām.

No 11.vietas uz sesto mērķa grupā “latvieši” pakāpies mēneša žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture”. Līdz ar to par vienu pozīciju uz leju noslīdējis žurnāls “Ievas Virtuve” un laikraksts “Latvijas Avīze”. Savas vietas desmit visvairāk lasīto preses izdevumu sarakstā vasarā saglabājis žurnāls “Ievas Māja” un laikraksts “Diena”.

Citu tautību lasītāji visvairāk lasījuši nedēļas laikrakstu “MK Latvija”, otrajā vietā ierindojas televīzijas programma “TV-Programma”, bet no piektās uz trešo vietu ir pakāpies dienas laikraksts “Vesti Segodņa”. Līdz ar to izdevums “Teleprogramma s dadei Mišei” noslīdējis uz ceturto vietu, bet laikraksts “Subbota” – uz piekto.

Tāpat desmit lasītāko preses izdevumu topā ir “Rīgas Santīms”, “7 sekretov”, “Vesti”, “Čas” un “Lilit”, kuru pozīcijas kopš pavasara pētījuma perioda nav daudz mainījušās.

Pētījums veikts no 2011.gada 16.maija līdz 7.augustam, un tā laikā aptaujāti 3066 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā tika apkopota informācija par 233 drukāto preses izdevumu auditoriju.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
19

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
286

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
38

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
80

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
95
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi