Jo vairāk patērētāju, jo siltums lētāks

Ziema pamazām atkāpjas, un, līdzko laiks kļūst siltāks, daudzi priecājas, ka mazāki kļūs rēķini par siltumu. Cēsīs tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet pārējos novados to dara pašvaldība. Protams, tām daudzdzīvokļu un privātmājām, kurām piegādā siltumu. Visērtākā situācija ir tiem, kuri paši gādā par
apkuri un arī nosaka maksu.

Dažādās apdzīvotajās vietās tarifi atšķiras, un atšķirības nosaka gan izvēlētie siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskie risinājumi, gan siltumapgādes sistēmas kompaktums un tās tehniskais stāvoklis, kā arī katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās īpatnības (reljefs, apbūves blīvums, siltumapgādes lietotāju daudzums utt.). No šiem nosacījumiem ir atkarīgas pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai pakalpojumu varētu nodrošināt.

Vecpiebalgas novadā pašvaldība siltumu nodrošina Taurenē, Dzērbenē, Inešos un Vecpiebalgā. Inešos par kurināmo izmanto skaidu granulas, pārējās katlu mājās siltumu iegūst no šķeldas. “Visā novadā maksa ir vienāda – 47,7 eiro par megavatstundu. Patērētāji maksā par patērēto siltumu,” stāsta pašvaldības vadītāja Ella Frīdvalde – Andersone un piebilst, ka aukstajos mēnešos, protams, iedzīvotāji uzskata, ka par siltumu jāmaksā dārgi, bet tās ir reālās izmaksas.

Amatas novadā pašvaldība ar siltumu nodrošina tikai daudzdzīvokļu mājas Ģikšos, citos centros par siltumu dzīvokļos un mājās rūpējas iedzīvotāji paši. Pašvaldības pakalpojumu izmanto ap 60 privātie klienti daudzdzīvokļu mājās un privātmājās. “Tarifu apstiprina dome. Tas pēdējos gados nav mainīts – 1,35 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru bez PVN,” stāsta pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis un uzsver, ka siltuma nodrošinājums ir komercpakalpojums, bet pašvaldība to pārdod par pašizmaksu, kā nerīkojas uzņēmēji, jo viņiem jādomā par pelņu un ieguldījumiem nākotnē. “Pašvaldībai svarīgi, lai katlu māja strādātu rentabli. Ja visi patērētāji par siltumu samaksātu, problēmu nebūtu. Taču iedzīvotāji saprot, siltumu visai mājai neatslēgs, un situācijas ar parādniekiem veidojas dažādas,” saka izpilddirektors Viņš arī uzsver, ka tiek domāts par siltuma skaitītājiem, lai katrs maksā par patērēto, tāpat arī par siltumtrašu atjaunošanu. Māris Timermanis atzīst, ka, modernizējot katlu mājas, ar siltuma nodrošināšanu ir mazāk problēmu, bet tas nenozīmē, ka maksa par siltumu samazinās. “Uzskatu, ka nākotne ir bioloģiskajam kurināmam, kas ražots uz vietas. Granulas var ražot ne tikai no skaidām, arī no salmiem, graudiem, kūdras,” pārdomās dalās izpilddirektors un piebilst, ka ar laiku tomēr pašvaldībai ir jāatsakās no šī pakalpojuma, par siltumu jāgādā iedzīvotājiem pašiem.

“Līgatnē apkure ir ne dārga, ne lēta,” atzīst novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Situmu nodrošina SIA “Līgatnes komunālserviss”, tarifu apstiprina dome. Sākoties šīgada apkures sezonai, pašvaldība nolēma, ka visiem siltuma saņēmējiem apkure tiks piegādāta atbilstoši megavatstundām un patērētājiem jānodrošina saņemtā siltuma uzskaite. Papildus siltuma skaitītāju uzstādīšanai visās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās tika uzstādīti siltummezgli, kas dod iespēju ēkas īpašniekiem pašiem regulēt saņemtā siltuma daudzumu. Kā viss notiek, vienojas dzīvokļu īpašnieki, mājas vecākais un ēkas pārvaldnieks.

Iepriekšējās apkures sezonās vairums patērētāju Līgatnē maksāja tā saukto “izlīdzināto maksājumu” visa gada garumā. Šogad līgatnieši norēķinās tikai par faktiski patērēto un vasaras mēnešos par apkuri jāmaksā nebūs. “Iespējams tāpēc iedzīvotājiem šķiet, ka pērn maksāja mazāk. Visgrūtāk ir dzīvokļu īpašniekiem vienoties, cik siltos dzīvokļos viņi vēlas dzīvot un cik maksāt. Ja mazāk siltuma tiek pirkts, mazāk jāmaksā un dzīvokļi nav tik silti,” stāsta Ainārs Šteins.

Šajā apkures sezonā Gaujasmalas mikrorajona iedzīvotājiem jāmaksā 50,61 eiro par MWh, Augšlīgatnē – 54,05 par MWh, bet Skaļupēs – 59,17 par MWh plus PVN.

“Skaļupēs maksa ir dārgāka, jo savulaik uzstādīts pārāk jaudīgs katls. Savukārt Augšlīgatnē pērn tika izbūvēta jauna siltuma ražošanas sistēma, kas ir pilnībā automatizēta, un siltuma ražošana tiek nodrošināta ar dabas gāzi. Tas bija jādara, jo vecie apkures katli bija avārijas stāvoklī, iepriekšējā ziemā notika trīs nopietnas avārijas, kad tika pārtraukta siltuma ražošana. Par labu šādai apkures sistēmai kalpoja fakts, ka tās ieviešanas, uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, ņemot vērā mazo apkalpes zonu, ir ievērojami zemākas nekā kurinot ar malku, šķeldu vai granulām. Nav vajadzīgi kurinātāji, jaunā sistēma ir pilnībā automatizēta, un jānodrošina tikai uzraudzība,” skaidro novada vadītājs.

Šajā apkures sezonā siltuma tarifs iedzīvotājiem Priekuļos ir 42,87 par MWh, Liepā – 37,46 par MWh un Mārsnēnos – 61,07 par MWh. Tarifi norādīti bez PVN. Jāņmuižā un Veselavā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji paši nodrošina siltumu. “Kur patērētāju mazāk, tur siltums maksā dārgāk. Mārsnēnos kurina ar granulām, kuru cena nu jau tuvojas gāzes cenai, un apsildīta tiek tikai viena daudzdzīvokļu māja. Liepā un Priekuļos katlu mājās izmanto šķeldu un rezervē ir gāze, kuras noteikts daudzums ik ziemu tiek izmantots. Liepā siltumtrašu garums ir mazāks, Priekuļos ir nomainītas maģistrālās siltumtrases,” stāsta Priekuļu pašvaldības izpilddirektors Fjodors Puņeiko un uzsver, ka katra māja sedz faktiskos izdevumus. Viņš arī atgādina, ka siltinātajās mājās par apkuri jāmaksā mazāk. Priekuļos ir nosiltināti pieci daudzdzīvokļu nami, Liepā neviens. “Raiņa ielās 9 nama iedzīvotāji vienojās arī, ka pārbūvēs apkures sistēmu un katrā dzīvoklī uzstādīs patērētā siltuma skaitītāju. Maksa par siltumu sarukusi teju uz pusi,” piemēru min Fjodors Puņeiko.

Raunas novadā apkure Raunā ir daudz lētāka nekā Drustos. “Drustos pašvaldības nodrošinātajam siltumam ir maz patērētāju, tāpēc tas ir dārgs,” atgādina pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa Sivko. Raunā iedzīvotāji par siltumu maksā 35,34 eiro par MWh + PVN, bet Drustos – 69,47 eiro par MWh.

Jaunpiebalgā arī par siltumu gādā un tarifu apstiprina pašvaldība. Patlaban iedzīvotāji maksā 49,97 eiro par MWh + PVN, bet ar 1.aprīli tarifs būs – 46,87 eiro par MWh + PVN. “Kurinām ar granulām, tās kļuvušas lētākas, arī iepirkums bija izdevīgs, tāpēc maksa par apkuri tiek samazināta,” stāsta Jaunpiebalgas pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs.

Pārgaujas novadā pašvaldība gādā par siltumu daudzdzīvokļu mājās Stalbē un vienā daudzdzīvokļu namā Auciemā. Stalbes iedzīvotāji par siltumu maksā – 36,76 eiro par MWh (ieskaitot PVN), bet Auciemā maksa par siltumu noteikta – 40,25 MWh (ieskaitot PVN).

Ja siltumu nodrošina pašvaldība, tā ir lētāka nekā tad, ja to dara komersants, kaut vai pašvaldības uzņēmums – pārliecināti iedzīvotāji. Šai domai piekrīt ne visi pašvaldību vadītāji. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins uzskata: “Pašvaldība kaut nedaudz, bet tomēr dotē. Uzņēmēju cenas ir patiesākas,” saka pašvaldības vadītājs un paskaidro: “Parasti apkures jautājumus kārto pašvaldības Komunālā nodaļa, kurai tas ir tikai viens no pakalpojumiem, par ko jāgādā. Algas darbiniekiem, kuru pārraudzībā ir visi komunālie jautājumi, maksā pašvaldība, siltuma tarifā tiek iekļauta kāda daļa administratīvo izdevumu. Savukārt uzņēmējam, lai nodrošinātu siltumu, jāmaksā par visu – gan rēķinu sagatavošanu, gan remontiem. Pašvaldība it kā palīdz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, bet iztērē naudu, kuru varētu izmantot citiem mērķiem. Arī Līgatnē ilgus gadus par siltumu gādāja pašvaldība, tagad to dara uzņēmums. “Rīgā lēts siltums? To nodrošina TEC, un visi Latvijā taču maksā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti,” bilst Līgatnes pašvaldības vadītājs.

Cik maksā par siltumu