Cēsu tirgus, visticamāk, paliks vietā, kur tas darbojas šobrīd, tā apliecinot atziņu, ka pagaidu lietas ir visnoturīgākās.
Uz Uzvaras bulvāri 24 Cēsu tirgus pārcēlās 2008.gadā, toreiz tirgus vadība telpu atklāšanā uzsvēra, ka te būs vien īslaicīga uzturēšanās, jo divos gados plānots uzcelt modernu kompleksu vecā tirgus teritorijā, Valmieras ielā 2. Taču drīz radās pamatotas aizdomas, ka tirgus pagaidu atrašanās šajā vietā varētu ieilgt.
Tagad Cēsu novada dome lēmusi, ka Cēsu tirgus turpinās atrasties Uzvaras bulvārī 24 un divu gadu laikā nepieciešams veikt ēkas rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanu mūsdienīga tirgus darbības nodrošināšanai. Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja priekšlikumu pārdot nekustamos īpašumus Valmieras ielā 2 un Dzintara ielā 3, lai nodrošinātu minēto nekustamo īpašumu attīstību, kā arī nodrošinātu finansējumu tirgus modernizēšanai.
“Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš pastāstīja, ka pieņemtais lēmums ir pareizākais, proti, pārdot zemes gabalu, kur bija paredzēts arī tirgus, un iegūto finansējumu izlietot esošā tirgus attīstībai: “Tas nozīmē tikai vienu, ka tirgus paliks tur, kur tas darbojas šobrīd, Uzvaras bulvārī 24.” M. Bērziņš pastāstīja, ka analizēts, vērtēts, kā tirgus varētu veiksmīgi darboties Valmieras ielā 2 iecerētajā projektā, taču tur tirgus būtu pamatīgi iespiests. “Un jāatzīst, tas nebūtu labākais risinājums ne mums, ne tirgotājiem, ne pircējiem, bet panākt labākus apstākļus nebija iespējams. Tāpēc ierosinājām pašvaldībai, ka paliksim, kur esam, un šis priekšlikums guva atsaucību.”
M. Bērziņš atzīst, ka sākotnēji paši uzsvaru likuši uz to, ka tirgum jābūt vecajā tirgus teritorijā kā iecerētā tirdzniecības kompleksa sastāvdaļai, taču, saliekot visu pa plauktiem, cenšoties skaidri izprast, kā notiks preču piegāde, kur pircēji, tirgotāji varēs novietot automašīnas, izkristalizējies secinājums, ka tas tomēr nav pareizais risinājums. Turklāt attīstība iecerētajā vietā uzliktu pārāk lielas finansiālās saistības, kam “Cēsu tirgus” nav gatavs.
“Ja pat izlemtu šo projektu realizēt, nepieciešamie tūkstoši būtu jāpaņem no klientiem, no tirgotājiem, kuriem to nāktos paņemt no cēsniekiem, paceļot cenas. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēku skaits sarūk, tas arī neveicina ekonomikas attīstību. Tāpēc šobrīd loģisks ir lēmums palikt esošajā vietā, to sakārtot un attīstīt,” norāda M. Bērziņš.
Viņš piekrīt, ka tad, ja savulaik pašvaldībā būtu pieņemts lēmums par pirmās tirgus vīzijas, ko piedāvāja Ulda Pīlēna birojs, realizāciju, viss sen būtu īstenots: “Manuprāt, sev iešāvām kājā ar to, ka nerealizējām savulaik piedāvāto projektu. Tirgus būtu uzbūvēts, šobrīd jau visi aizņēmumi būtu nomaksāti un tirgus godam funkcionētu. Diemžēl politiķi kaut kādu apsvērumu dēļ neatbalstīja projektu, un tagad esam tur, kur esam,” atzīst M. Bērziņš.
Jāatgādina, ka diskusijas un darbība par modernas tirdzniecības vietas veidošanu tā sauktajā vecā tirgus teritorijā sākās jau 2001.gadā, kad pašvaldībā tika prezentēts jaunais tirgus veidols, paredzot nojaukt angārus, būvēt divstāvu ēku tirgus vajadzībām. Taču nekas nav mainījies, tikai domes sēdēs ik pa laikam pašvaldība uzklausa attīstītājus, kuri sola, ka viss turpināsies. Taču praktiska darbošanās nesākās, jo ar Cēsu patērētāju biedrību vienoties par nepieciešamo zemes gabala pirkšanu neizdodas, bet bez tā platība tirgus daļai ir pārāk maza. Kādā domes sēdē pērn jau izskanēja, ka arī pēc projekta realizēšanas (ja tas vispār notiks), daļa tirgus tā sauktajā pagaidu vietā palikšot.
Pašvaldībā saprata, ka projekts iestrēdzis, tāpēc labāk tirgu attīstīt Uzvaras bulvārī 24, kur cilvēki to pieņēmuši, kur pietiek vietas āra tirdzniecībai, arī tiem, kuri vēlas tirgoties telpās. Turklāt autostāvvieta ir blakus.
Tagad atliek gaidīt, kad zemi, kur bija paredzēts būvēt jauno tirgu, pārdos izsolē un iekasēto naudu varēs izlietot esošā tirgus ēkas un apkaimes labiekārtošanā. Protams, patlaban grūti spriest, vai būs interesenti, kuri vēlēsies iegādāties šo zemes gabalu, vai to būs gatavs pirkt uzņēmums, kurš jau ilgstoši cenšas šo teritoriju attīstīt.
“Mums skaidri zināms veicamo darbu apjoms. Ir jāsakārto fasāde, tās izolācija, lai tirdzniecības telpā vasarā būtu vēsi, bet ziemā – silti. Jāsakārto siltuma piegāde ēkai un dzesēšanas sistēmas aukstuma vitrīnām, lai tās vasarā nesildītu telpu. Jāmaina arī apgaismojums, jāpaveic citi darbi labiekārtošanā, arī āra teritorijā ir daži veicamie darbi. Manuprāt, šeit par mazākiem līdzekļiem var panākt labāku rezultātu. Cilvēki taciņu uz šo vietu iestaigājuši, tepat ir autoosta, jo daļa pircēju izmanto sabiedrisko transportu, viņiem labi, ja nav tālu jāiet. Ir daudz pozitīvo faktoru, ko varam izmantot sev par labu. Jā, esam varbūt maldījušies pa apli, bet tas ļāva izprast lietas būtību un, manuprāt, pieņemt pareizo lēmumu,” atzīst M. Bērziņš.
Komentāri