Solvita Auziņa šogad atgriezās Raunā. Lai gan patiesībā viņa nekad no tās nav aizgājusi.
“Vienmēr esmu dzīvojusi Raunā, strādāju Cēsīs, tad audzināju bērnu. Kad bija jāsāk domāt par atgriešanos darbā, pagasta padome meklēja kultūras un sabiedrisko attiecību speciālistu. Pieteicos un esmu ļoti gandarīta,” stāsta Solvita un uzsver, ka arī agrāk viņai pat nebijusi doma, ka varētu dzīvot kaut kur citur, ne Raunā. Tagad arī darbs tepat.
“Gads darbā bijis ļoti dažāds. Bijis daudz pozitīvu emociju, mīļuma, sapratnes un arī negāciju. Saprotu, ilgāku laiku Raunā maz bijis dažādu pasākumu, cilvēki atraduši no tiem. Jāpaiet laikam, lai atkal vakaros daudzi mērotu ceļu uz mēģinājumiem vai sarīkojumiem,” domās dalās Solvita un pastāsta, ka visjaukākajā atmiņā palikuši bērnības svētki. Diemžēl balles pagastā
kupli apmeklētas tad, ja tās ir bez maksas.
“Mūsu lepnums ir koris. Šoruden veidojas vidējās paaudzes deju kolektīvs. Vadītāja ir, dejotājas arī, vēl puišus ļoti gaidām. Visi ļoti ceram, ka izdosies,” stāsta Solvita un piebilst, ka tāpat kā agrāk cītīgi un radoši strādā gan sieviešu vokālais ansamblis “Nianse”, gan amatierteātris. Visi kolektīvi regulāri priecē raunēniešus, viņu koncerti un izrādes ir ļoti apmeklēti.
Daudziem vēl atmiņā sadraudzības vakars ar Blomes amatiermākslas kolektīviem. “Arī turpmāk aicināsim kaimiņpagastu kolektīvus. Vairāk pasākumu gribētu rīkot pensionāriem un bērniem,” uzsver Solvita un atzīst, ka pirmajā darba gadā Raunā iepazinusi daudzus cilvēkus, viņu intereses.
“Man šis bija bagāts pārmaiņu gads. Pirms tam strādāju labā, draudzīgā kolektīvā un arī tagad, ” saka Solvita. Bet, pakavējoties vasarā, atmiņā uzaust brauciens ar ģimeni uz Rundāli. “Lai ieraudzītu brīnumu, nav jādodas uz pasaules malu. Rundālē ziedēja rozes. Man ļoti gribas tur atgriezties vēlreiz,” stāsta Solvita un piebilst, ka ir pārliecināta – arī nākamais gads būs notikumiem bagāts un darba pilnas rokas.
Komentāri