Jauno nodokļu dēļ nākamgad tiek prognozēts siltumtarifu pieaugumu par 30% jeb desmit latiem par megavatstundu (Ls/MWh), raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
No šī gada 1.jūlija siltumražotāji ir praktiski vienīgie, kas būs spiesti maksāt jauno dabasgāzes akcīzes nodokli 15,6 latu apmērā par 1000 kubikmetriem. Likuma virzīšanas procesā savas intereses veiksmīgi aizstāvējuši rūpniecības uzņēmumi, siltumnīcas un elektroenerģijas ražotāji. Viņiem, lai arī viņi tāpat izmantos dabasgāzi savos ražošanas procesos, jaunais akcīzes nodoklis nebūs jāmaksā.
Jaunieviestā nodokļa ieņēmumi budžetā, pēc Finanšu ministrijas datiem, šogad ir diezgan niecīgi – no sākumā cerētajiem pieciem miljoniem latu pēc daudzajiem izņēmumiem ieņēmumi nepārsniegšot 3,1 miljonu latu.
“Būtībā jaunais akcīzes nodoklis ir ārprāts, kas novājinās visu siltumražotāju industriju. Dabasgāzes cenas pieaug nemitīgi jau no šī gada aprīļa. Paredzams, ka jaunā akcīzes nodokļa dēļ palielināsies arī par siltumu nemaksājošo skaits, ko nozare vērtē kā traģisku pavērsienu,” sacīja “Dalkia” pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs.
Viņš piebilst, ka vienīgā alternatīva, lai neceltu tarifu iedzīvotājiem, ir neveikt paredzētās investīcijas, tādā veidā absorbējot jaunā akcīzes nodokļa radīto slogu.
“Ja ar nākamā gada 1.janvāri tiks paaugstināts vēl arī pievienotās vērtības nodoklis siltumenerģijai iedzīvotājiem no pašreizējiem 10% uz 21%, tad kopā ar jauno akcīzi iedzīvotājiem siltuma izdevumi mēnesī pieaugs vidēji par desmit latiem par MWh. Līdz ar to jūlijā siltumenerģijas tarifs jau būs par 30% lielāks nekā šī gada martā. Ja mēs vēl ņemam vērā, ka siltumenerģija tā jau veido aptuveni 80% no ikmēneša mājsaimniecību komunālajiem maksājumiem, tad ir ļoti lielas šaubas, kā siltumuzņēmumi šādā situācijā, kam neizbēgami sekos nemaksātāju skaita pieaugums, varēs noturēties,” brīdina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) viceprezidents Uģis Osis.
“Vēl viena papildu problēma – sakarā ar jauno nodokli visiem siltumražotājiem ir regulatorā jāpārskaņo savi tarifi. Tas aizņems vismaz trīs mēnešus. Tas nozīmē, ka šajā starplaikā siltumnieki akcīzes nodokļa izmaksas segs no savas kabatas, iespējams, ņemot jaunus kredītus,” laikrakstam sacīja LSUA padomes loceklis Edgars Vīgants.
Skaidrojot, kāpēc siltuma nozares uzņēmumi tik ilgi ar saviem protestiem kavējušies, kamēr līdz nodokļa ieviešanai palikušas vien dažas dienas, Osis norādīja: “Mēs esam inženieri, nevis lobiji.” Tomēr tagad siltumenerģijas ražotāji kopā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju aktīvi meklē Saeimā dzirdīgas ausis savai problēmai.
“Arguments, kāpēc dabasgāzes akcīzes nodoklis palicis tikai siltumražotājiem, bija tāds, ka siltums nav nekāds eksporta produkts un maz ietekmē ražotājus. Tik un tā šis nodoklis pēc Eiropas Savienības direktīvas būtu jāievieš, vēlākais, 2014.gadā, lai veicinātu pievēršanos atjaunojamiem energoresursiem, kas ilgtermiņā ir pareizi. Īstermiņa sekas diemžēl ir tādas, ka šis nodoklis pašreizējā veidolā būs spēkā vismaz līdz šī gada beigām, jo līdz 1.jūlijam likumu vairs nevar paspēt mainīt,” skaidro “Jaunā laika” Saeimas frakcijas vadītājs, parlamenta Tautsaimniecības komisijas biedrs Dzintars Zaķis.
Viņš piebilda, ka risinājums varētu būt, ja regulators izdarītu spiedienu uz dabasgāzes piegādātāju “Latvijas Gāzi”, lai piespiestu samazināt tarifus.
“Varētu būt arī variants, ka regulators uzņēmumu izdevumus par dabasgāzes akcīzi atļautu iekļaut zaudējumos. Bet pat tādā gadījumā uzņēmumi samaksāto naudu atgūtu tikai aptuveni pēc diviem gadiem,” skaidroja Vīgants.
NOZARE.LV
Komentāri