Trešajā ceturksnī Latvijā bija 27 100 jauniešu darba meklētāju jeb 22,4% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa jeb 86,9% no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem, apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Bezdarbs jauniešu vidū joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās vecuma grupās, norāda CSP. Visvairāk jauniešu darba meklētāju Latvijā bija 2010.gada pirmajā ceturksnī, bet kopš 2010.gada otrā ceturkšņa jauniešu darba meklētāju skaits pakāpeniski samazinājies. 2010.gada pirmajā ceturksnī darba meklētāji bija 50 300 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Šā gada trešajā ceturksnī jauniešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija 27,6%, kas ir par 3,7 procentpunktiem zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, bet par 7,5 procentpunktiem augstāks nekā šā gada otrajā ceturksnī. Atšķirīga situācija vērojama Latvijas reģionos, norāda CSP.
Visaugstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem starp ekonomiski aktīviem jauniešiem ir Latgales reģionā. Trešajā ceturksnī tas bija 47,2%, kas ir par 12,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pārējos reģionos to skaits, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, ir samazinājies.
Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, jauniešu darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīviem jauniešiem pieaudzis Latgales, Kurzemes, Pierīgas reģionos un Rīgā, bet samazinājies Vidzemes un Zemgales reģionos.
Trešajā ceturksnī Kurzemes reģionā jaunieši darba meklētāji veidoja gandrīz trešdaļu jeb 31,9% no reģiona kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir vislielākais īpatsvars starp reģioniem, savukārt viszemākais īpatsvars bija Vidzemes reģionā – 16,8%. Viens no jauniešu bezdarba cēloņiem ir viņu izglītības līmenis – aptuveni divām trešdaļām jeb 61,1% jauniešu nebija kvalifikācijas vai bija zems izglītības līmenis. Profesionālā izglītība bija 22,1% jauniešu, bet augstākā izglītība – 16,8%. Tikai ceturtdaļai jeb 24,8% no visiem jauniešiem darba meklētājiem bija darba pieredze, turklāt 23,1% no tiem bija nodarbināti mazkvalificētās (vienkāršās) profesijās.
Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” datiem visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis bija Grieķijā (57,3% šā gada jūlijā), septembrī Spānijā (56,5%) un Horvātijā (52,8%), kā arī Kiprā (43,9%) un Itālijā (40,4%).
Tikai dažās valstīs – Vācijā un Austrijā – jauniešu bezdarba līmenis šā gada septembrī bija zem desmit procentiem, informē CSP.
NOZARE.LV
Komentāri