Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Jaunas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai

Druva
12:52
07.04.2010
4

Turpinās 2009. gadā uzsāktā Latvijas – Igaunijas kopprojekta „Zilā karoga prasību nodrošināšana Baltijas Jūras reģionā” (jeb „Beach Hopping”) realizācija, kas paver jaunas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai. Projekts paredz līdz 2013.gadam īstenot virkni aktivitāšu, kas Baltijas jūras peldvietas tuvinātu Zilā karoga statusam.

Projekta ietvaros plānots ieguldīt līdzekļus pludmales infrastruktūras uzlabošanā, glābšanas dienestu attīstībā, izglītojošos pasākumos par drošību pludmalē un tūrisma mārketinga pasākumos ar nolūku reklamēt projekta teritoriju kā vienotu tūrisma galamērķi. Nozīmīga projekta sastāvdaļa ir arī savstarpējā pieredzes nodošana kaimiņu pašvaldībām.

Līdz šim jau ir realizētas vairākas aktivitātes, kas veicinās tūrisma attīstību novados un rezultātā radīs vidi uzņēmējdarbības izaugsmei. Tā, piemēram, Saulkrastos ir izbūvēts pludmales novērošanas tornis un vasaras mēnešos, kad ir visaktīvākā peldsezona, darbojas glābšanas dienests, Jūrmalā apmācīti 18 glābēji un novadīti 34 semināri bērniem par drošību uz ūdens, Salacgrīvā veikti pludmales sakopšanas darbi, apmācīti glābēji un iegādāts inventārs, bet Carnikavā un arī Saulkrastos notikusi Lielā talka. Tuvākajos gados ir plānota virkne jaunu aktivitāšu, kas dos ieguldījumu pludmalēm pieguļošo novadu ekonomiskajā izaugsmē, piemēram, šogad uzsākti projektēšanas darbi Lilastē, lai nodrošinātu ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu savākšanu stāvlaukumam Ziemeļu ielā 28. Nākotnē kopā ar dažiem sabiedriskajiem objektiem ir paredzēts uzcelt glābšanas staciju. Tāpat tiek veikta nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un saskaņošana, lai pludmalē varētu uzstādīt pārģērbšanās kabīnes.

No Latvijas projektā iesaistījušies un savu atbalstu sniedz Saulkrastu, Carnikavas un Salacgrīvas novadi un Jūrmalas pilsēta, savukārt no Igaunijas puses – Audru un Hēdemēstes pašvaldības. Projekts tiek īstenots par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, un tā kopējās izmaksas ir 1 913 989 EUR, tajā skaitā ERAF finansējums 85% apjomā (1 626 891 EUR).

Projektā iesaistītās pašvaldības aicina uzņēmējus būt aktīviem un iesaistīties ar savām idejām vai priekšlikumiem programmas uzstādīto mērķu realizēšanā, kas saistīti ar pludmales attīstību. Atgādinām, ka jau ir izstrādāti reklāmas bukleti latviešu, igauņu, krievu un angļu valodās par atpūtas iespējām Rīgas jūras līča piekrastē, kuros ir iekļauta pamatinformācija par Jūrmalu, Carnikavu, Saulkrastiem un Salacgrīvu (tajā skaitā Liepupi un Ainažiem), kā arī Audru un Hēdemēsti. Tas darīts ar mērķi piesaistīt jaunus tūristus un atpūtniekus gan no Latvijas, gan tuvām un tālām kaimiņvalstīm, informējot par tūrisma objektiem, drošu pludmali un attīstītu infrastruktūru, tādējādi aicinām izvērst uzņēmējdarbību tieši šeit – pludmalē.

Minētais projekts ir daļa no Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un vienlīdzīgu pierobežas reģiona sociālekonomisko attīstību, kā arī padarīt to konkurētspējīgu ekonomiskajai un uzņēmējdarbības attīstībai.

Latvijas – Igaunijas kopprojekts „Zilā karoga prasību nodrošināšana Baltijas Jūras reģionā” (jeb „Beach Hopping”) ir turpinājums 2004. – 2006.gadā realizētajam projektam „Vienotas pludmales glābšanas dienesta patruļas sistēmas izveide Baltijas jūras reģionā”, kuru finansēja no INTERREG III A Dienvidu prioritātes programmas un kurā piedalījās Saulkrastu, Jūrmalas, Liepājas un trīs Lietuvas pašvaldības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
47

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
57

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
29
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi