Pēc organizācijas “Zemes draugi” iniciatīvas jaundibinātā kustība “Brīvs no ĢMO” vēlas veicināt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) alternatīvu pieejamību, kā arī popularizēt ĢMO brīvus produktus un to ražotājus.
Kustības mērķis ir izveidot no ĢMO brīvu saimniecību, uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un institūciju tīklu, lai patērētājiem, kas vēlas savā uzturā izvairīties no ģenētiski modificētas (ĢM) pārtikas, būtu uzticamas iepirkšanās un ēšanas vietas, šodien žurnālistiem stāstīja “Zemes draugu” padomes loceklis Jānis Ulme.
Kustībai kā partneri pievienojušies Vides ministrija un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzsvēra, ka Latvija jau iepriekš paudusi stingru nē ĢMO audzēšanai valstī. Katram Latvijas iedzīvotājam jau tagad ir iespējas ierosināt savai pašvaldībai noteikt konkrēto teritoriju par no ĢMO brīvu teritoriju.
Patlaban 71 pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu kļūt par no ĢMO brīvām teritorijām, bet 34 pašvaldība jau šo lēmumu ir nostiprinājušas ar saistošajiem noteikumiem. “Pamatā Latvija ir izvēlējusies būt brīva no ĢMO. Būt brīviem no ĢMO ir nevis uzspiest viedoklis, bet katra iedzīvotāja brīva izvēle. Latvijai ir jābūt zaļai un uz bioloģisko lauksaimniecību balstītai ražošanas valstij,” sacīja vides ministrs.
Ulme uzskata, ka Latvijas sabiedrība viennozīmīgi ir paudusi savu noraidījumu ĢM kultūraugu audzēšanai un izmantošanai pārtikā, ņemot vērā gan ĢM audzēšanas graujošo ietekmi uz apkārtējo vidi, gan nepilnīgi pārbaudītās ilgtermiņa ietekmes uz cilvēka veselību. Tomēr vēl joprojām Latvijas iedzīvotājiem nav pilnvērtīgas iespējas izvēlēties pārtikas produktus, kas nesatur ĢMO.
“Zemes draugi”, mācoties no līdzīgām iniciatīvām, kas jau darbojas dažādās Eiropas un pasaules valstīs, Latvijā iedibina brīvprātīgo kustību “Brīvs no ĢMO”. Kustības dibinātāji cer, ka tas nodrošinās papildu atpazīstamību tiem uzņēmējiem, kuru produkti nesatur ĢMO, kā arī kļūs par virzītājspēku stingrākiem un saprātīgākiem noteikumiem, kas regulē ĢMO izmantošanu.
Par kustības dalībnieku var kļūt pārtikas tirdzniecības vietas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, pārtikas ražotāji, kā arī organizācijas un institūcijas, piemēram, skolas, bērnudārzi un pašvaldību institūcijas.
Kustības dalībnieki saņems “Brīvs no ĢMO” piederības zīme, ko varēs lietot bez ierobežojumiem saistībā ar uzņēmuma darbību, dalībnieki tiks iekļauti tirdzniecības vietu un ēdināšanas iestāžu katalogā un kartē “Brīvs no ĢMO” mājaslapā, tiks iekļauti dalībnieku sadarbības tīklā, kas ļaus piedalīties kopīgos mārketinga un citos pasākumos, kā arī dalībnieki saņems informācija par jaunumiem un aktualitātēm saistībā ar ĢMO.
Ulme uzsvēra, ka jautājumi par ĢMO līdz galam nav atrisināti ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, tādēļ kustība ir gatava augt un attīstīties līdz ar likumdošanu. Patlaban, lai kļūtu par kustības “Brīvs no ĢMO” dalībnieku, tie nedrīkst tirgot ĢM marķētus pārtikas produktus un izejvielas, nevienā ēdienu gatavošanas posmā nedrīkst izmantot ĢM marķētus pārtikas produktus un izejvielas, nevienā ražošanas posmā nevar izmantot ĢM marķētus produktus un izejvielas, kā arī neizmanto dzīvnieku barošanā ĢM lopbarību un neaudzēt ĢM kultūraugus utt.
Kustībā iesaistījušās jau vairākas bioloģiskās zemnieku saimniecības, ekoveikali un izglītības iestādē, kuru pārstāvji šodien, saņemot kustības “Brīvs no ĢMO" apliecības, pauda prieku par šādas kustības izveidi, kas apvienos vienādi vai līdzīgi domājošus cilvēkus, kuri iestājas pret ĢMO, apgalvojot, ka kustība “Brīvs no ĢMO” augs plašumā.
Pirmie, kuriem piešķirtas “Brīvs no ĢMO” apliecības, ir kafejnīca “Galerija Istaba”, restorāns “Kaļķu vārti”, ekokafejnīca “Zaļo domu dārzs”, ekoloģiski audzētas pārtikas produktu veikalu tīkls “Biotēka”, ekokafejnīca un ekoproduktu veikals “Ekovirtuve”, franču kafejnīca un delikatešu veikals “Gourmands” Cēsīs, eļļas ražotne SIA “Iecavnieks”, interneta veikals “Dabas dobe”, veikals “Gaļas meistars”, ekoveikals “Dabīgi produkti”, alus darītava “Valmiermuižas alus”, kā arī bērnudārzs “Priedīte”, bērnudārzs “Laiva” Carnikavā, Āgenskalna ģimnāzija un Rīgas Valdorfskola.
LETA
Komentāri