Jāšana – tā ir cilvēka sadarbība ar zirgu
“Saullēktu zirgu” stallī pamatā ir Latvijas šķirnes zirgi. Novietnes īpašniece Linda Zariņa norāda: “Latvijas zirgi ir ideāli piemēroti mācībām un arī tūrismam, jo ir lēnāki, nosvērtāki, pacietīgāki, tiem netraucē arī ziema.Arī krustojot Latvijas šķirnes ķēvi ar siltasiņu šķirnes ērzeli, veidojas ļoti labi sporta zirgi, jo dod latviskajam mierīgumam, nosvērtumam enerģiju un ātrumu.”
Linda uzsver, ka jaunajiem jātniekiem jāt jāmācās ar pieredzējušiem, raksturā mierīgiem un paredzamiem dzīvniekiem, un atgādina, ka, pirms pirkt zirgu, ir ļoti svarīgi izzināt tā īpašības un raksturu. “Bieži bērni, kas apmeklē jāšanas nodarbības, vēlas savu zirgu. Vecāki arī nopērk, bet pēc tam izrādās, ka bērns ar konkrēto zirgu netiek galā. Zirgam ar jātnieku ir ļoti liela mijiedarbība, tāpēc jābūt labai saderībai. Kad jātnieks ir par sevi pārliecināts un vairākus gadus trenējies, tad pats spēj labi saprast, kāds zirgs viņam piemērots,” secina Linda un piebilst- zirgs ļoti labi jūt jātnieku, ar katru uzvedas nedaudz citādāk. ’’Un, ja jātnieks ir nepieredzējis, zirgs var izstrādāt dažādus jokus – iet, kur grib, apstāties, kad grib. Bet tas jātniekam dod labu rūdījumu.”
Linda Zariņa zina teikt, ka hobijjāšanas sacensībās visvairāk startē bērni, viņi arī ir drošāki, plastiskāki, elastīgāki, ātrāk spēj izjust zirgu, labāk turēt līdzsvaru. Pieaugušie mēdz vairāk analizēt, reizēm pat par daudz.
“Treniņsacensību disciplīnu dalībniekus mēdz nedalīt vecuma grupās, bet pēdējos gados tomēr cenšas to darīt, gan grupējot jātniekus pēc vecuma, gan zirga, atsevišķi vērtējot jaunzirgus un pieredzējušos dzīvnieku. Tomēr ir atšķirība, vai zirgs tikko sācis apgūt sacensību tehnikas, vai tam jau ir daudzu gadu pieredze,’’ saka zirgkope.
Vaļasprieks kļūst par dzīvesveidu
Cilvēki, kas izvēlas darboties ar zirgiem, ir ļoti sīksti un izturīgi, vērtē Linda un atzīst, ka parasti jāšana un būšana kopā ar lielo dzīvnieku no nelielas aizraušanās kļūst par dzīvesveidu. “Saullēktu zirgu” jaunie jātnieki un viņu vecāki piedalās staļļa talkās. “Vecāki arī bērnus nogādā uz sacensībām un palīdz aizvest zirgus, darbojamies visi kopā, ” atklāj Linda.
Ar zirgu saimniecības uzturēšanu ģimene tiek galā saviem spēkiem. “Ļoti liels palīgs ir ģimene, īpaši mamma Valda un tētis Arnolds, kuriem bērnībā mājās bija zirgi. Ļoti ceru, ka arī audžumeita Letīcija turpinās manis iesākto, jau tagad viņa diendienā ir ar zirgiem, viņai var uzticēt gan zirgu pabarošanu, gan kāda jaunā jātnieka ievadīšanu šajā hobijā,” saka Linda
“Saullēkta zirgu” genofonda ķēve Fanta ir Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgs. Šīm ķēvēm reizi piecos gados ir jārada vismaz viens kumeliņš no sertificēta Latvijas šķirnes ērzeļa, lai turpinātu populāciju. “Tā kā man ķēve ir ļoti mīļa, es biežāk neplānoju to aplecināt, lai pēc kumeliņa iznēsāšanas vienpadsmit mēnešu garumā ļautu ķēvei trīs, četrus gadus atkopties, padzīvot vienkāršu zirga dzīvi,” teic Linda.
Taču stallī šis gads ir bagātīgs, jo piedzimuši trīs kumeļi – ērzelītis un divas ķēvītes, kaut paredzēts bija tikai viens kumeļš. Izrādījās, ka divas nopirktās ķēves ir grūsnas.
Zirgs, līdz to iesaista darbā, jāaudzina gadus trīs. Pirmo pusgadu mazulis aug, ēd mammas pienu, pakāpeniski uzsāk ēst sienu, pēc tam kļūst patstāvīgs un nošķirams no ķēves. Vislabāk, ja kumeļam blakus ir vienaudzis, tad tie rotaļājas, izkustas, savstarpēji komunicē. Līdz diviem gadiem jaunais zirgs dzīvo savu kumeļa dzīvi, ar nelielu cilvēka iesaisti, lai pierastu pie zināmas disciplīnas, arī iešanas pie pavadas. “Divgadīgam zirgam jau var sākt mācīt iet apli, soļus, rikšus, lēkšus. Trīs gadu vecumā sākam radināt pie segliem, lēnām, pakāpeniski sākam apmācību procesu. Piecos gados zirgs jau ir pilnīgi nobriedis,” pastāsta zirgu mīļotāja.
Daudzās mazajās saimniecībās ir pa zirgam
Runājot par zirgkopību un jāšanas sportu Cēsu novadā, “Saullēktu zirgu” īpašniece vērtē, ka visvairāk un lielākie staļļi ir Rīgā un apkaimē, kur arī notiek visvairāk sacensību. “Taču laukos atkal ir daudz mazu saimniecību, kur tur vienu vai dažus zirgus. Es teiktu, ka Cēsu novadā mūs ir daudz. Arī pati esmu hobijjātniece. Sākumā iegādājos zirgu sev, bet zirgi ir bara dzīvnieki, tāpēc piepirku klāt otru, tad pazīstamas meitenes sāka izrādīt interesi par jāšanu. Kad treniņi sāk izdoties, rodas vēlme arī piedalīties sacensībās. Spējīgākās jātnieces ar laiku savai izaugsmei dodas tālāk pie pieredzējušiem treneriem.”
Komentāri