“Stadions ir, kopmītnes ir, skola liela – nu, kur vēl ideālāku vietu par Jāņmuižu atrast? Bet no tā mantrauši neko nevarēja nopelnīt, tāpēc visu izputināja un nolikvidēja, mēs – Jāņmuižas iedzīvotāji – tā to saprotam,” stāsta kundze, kura savulaik strādājusi Jāņmuižas Profesionālajā vidusskolā. Viņa, tāpat kā citi satiktie jāņmuižnieki, par sava ciemata šodienu un nākotni pārdzīvo, bet ar “Druvu” gatava runāt tikai anonīmi. Sirmgalve šūpo galvu un liek roku pie sirds, sakot, ka par šādu netaisnību viņai sirds vēl tagad sāp. Viņa atminas, kā 70. gados Jāņmuižā kūsāja dzīvība, cilvēki apgrozījās, darbiniekiem tepat bija dzīvokļi, audzēkņi mācījās un visas ēkas bija sakārtotas. “Bija plašas telpas, ēdnīca, brīnišķīga sporta zāle. Fermā audzēja lopus, turēja cūkas, govis, zirgus – puiši apguva arodu, reāli strādājot. Tikt pie gaļas nebija problēmu. Un kāda skolai bija skaista siltumnīca! Par mūsu rozēm visi priecājās. Salāti, gurķi, tomāti – viss pašu audzēts. Bija absolūti viss, bet tagad palūkojiet! Ko Cēsu Profesionālā vidusskola dara? Meklē pa visām Cēsīm, kur puišus izmitināt. Audzēkņiem jātērē nauda, braucot ar autobusu uz studentu viesnīcām, bet taču varēja skolas apvienot un palikt šeit! Būtu labi kā pedagogiem, tā jauniešiem,” pārdomās dalās jāņmuižniece.
Tomēr, lai ko sirmgalve neteiktu, vienprātības vietējo vidū nav. “Ik palaikam uzvirmo dažādas baumas. Vienubrīd dzirdējām, ka kopmītnēs plāno ieviest sociālo māju, tad atkal vēstīja, ka karavīrus izmitināšot, bet paši redzat – viss tukšs, ēkās postaža. Esmu pesimiste un domāju, ka tādos laukos neko vairs neatjaunos, taču uzskatu, ka pagātnē pieņemtais lēmums par skolas pārcelšanu uz Priekuļiem bija pareizs. Daudz labāk viena spēcīga skola, nevis divas, kas nīkuļo. Turklāt pēdējos gados nebija bērnu, kuri mācītos Jāņmuižā. Skolas ziedu laikos te mācījās ap 1200 skolēnu, bet pēdējos gados tikai kādi 400. Tāpat nevienam nav noslēpums, ka zeme zem ēkām ir privātīpašums, tikai loģiski, ka ēku remontam neviens nevēlas veltīt ne centa,” teic jāņmuižniece, kura dzīvo pavisam blakus skolas ēkai.
Kā tāds milzīgs, strutojošs augonis ciematiņa sejā stāv izlaupītais skolas ēku komplekss. Izsisto logu lauskas griezīgi plīst zem kājām, durvis ar varu izlauztas. Šur tur bijušās kūts ēkās mana pa kādam dzērāju izveidotam perēklim. Pa visu teritoriju izmētātas divlitrīgās alus pudeles. Vietējie zina teikt, ka jau sen visi radiatori un izlietņu krāni nodoti metāllūžņos, tos esot aizveduši vīri kombinezonos ar uzrakstu “Valsts nekustamie īpašumi”. Atplēstās skārda loksnes šūpojas vējā, radot griezīgu skaņu, un tā vien šķiet – kāds slepus novēro katru tavu soli. Vien pāris angāros nomainīti lielie vārti. Šurp nākot vietējie dzērāji, taču netrūkstot arī svešo no blakus pagastiem. Viņi atbraucot pie skolas ēkas, izmetot atkritumus, iztīrot mašīnas un aizbraucot. Tuvējās gravas aizaug ar salauztām mēbelēm, dažādiem sadzīves atkritumiem, bet skolas ēkas sienas rotā uzkrāsoti vārdi, kuru uzrakstīšanai nevajag daudz prāta.
Jāņmuiža sadalījusies divās daļās: te, kur droši, un tur – kur labāk pa tumsu neiet. “Tur iet dzērāji, bet narkomāni gan nav novēroti. Pārsvarā vietējie, viņi vēl nekaitīgi, taču tā būs līdz brīdim. Vandālisms un zagšana sākās jau tūlīt pēc skolas likvidācijas. Esam saukuši policiju, taču viss velti. Valsts policija nevēlas iejaukties, bet pašvaldības policija izliekas, ka neredz notiekošo, jo nevēlas ar jauniešiem sanaidoties,” saka vietējā iedzīvotāja.
Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektors Fjodors Puņeiko saprot iedzīvotājus, taču uzsver, ka par ēku kompleksu pašvaldība neatbild. Ēkas apsaimnieko VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
“Viņiem ir atbildīgā persona, kas ēkas apseko un novēro. Cik zinu, izsoles notiek, taču nevaru komentēt, kāda ir pircēju ieinteresētība, jo tādu informāciju pašvaldība nesaņem. Protams, ka vietējie iedzīvotāji vēlētos, lai pašvaldība gādā par ēku kompleksu, taču tam nepieciešami milzīgi līdzekļi, un, pats galvenais, jābūt ēku ekspluatācijas mērķim. Mums tāda nav.
Dažādās baumas, kas klīst apkārt, nav patiesas. Esam runājuši ar iedzīvotājiem, skaidrojoši, taču ne visi vēlas dzirdēt patiesību. Un, pat ja pašvaldība paņemtu šīs ēkas savā pārziņā, – ko tālāk? To, vai pagātnē izdarītais solis bija pareizs vai nepareizs, atsakos komentēt, jo tas bija politisks lēmums, turklāt mēs no savas puses izdarījām visu, ko varējām, lai skolu saglabātu. Iznāca, kā iznāca. Tagad skatīties atpakaļ ir bezjēdzīgi. Tomēr jāuzsver, ka arī Priekuļu novada pašvaldība ir ieinteresēta, lai izsoles rezultāts būtu pozitīvs, jo, tāpat kā Jāņmuižas iedzīvotāji, mēs visi vēlamies sakoptu vidi,” viedokli pauž pašvaldības izpilddirektors.
Rodas priekšstats, ka pār šo ēku kompleksu gulst nolemtība. Nolemtība, jo pat tagadējais apsaimniekotājs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kā strauss, iebāzis galvu smiltīs, izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Skolas ēka un palīgēkas VNĪ pārziņā tika nodotas 2015. gada novembrī. Vandālisms turpinās, un ar katru dienu ēku komplekss kļūst potenciālam pircējām nesimpātiskāks, tā vērtība krītas, taču VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece skaidro, ka daļā no nekustamā īpašuma uzstādīta tehniskās apsardzes signalizācija, nekustamais īpašums tiek regulāri apsekots un pieskatīts un nepieciešamības gadījumā fiksētie bojājumi tiekot saremontēti un atjaunoti. Acīmredzot trijās vietās logiem un durvīm priekšā pieliktās plātnes arī raksturo VNĪ uzraudzību un gādību, taču stipri apšaubāma ir rīdzinieku informētība par patieso situāciju.
Tomēr nav arī tā, ka nekas nenotiktu, jo sarunā J. Grāmatniece paskaidroja, ka līdz šim izsolēs izdevies veiksmīgi pārdot vairākus angārus un garāžas. Notikušas piecas atsavināšanas izsoles. Arī 31.martā notiks izsole. Skolas ēka tiek piedāvāta par 28 000 eiro.
Komentāri