Gadatirgi, zāļu tirgi un simtiem lielāki un mazāki veikali aicināja līgotājus pie sevis. Priecāties, audzēt sevī svētku sajūtu un arī tērēties.
Cēsīs, vecajā tirgus laukumā, divas pirmssvētku dienas notika gadatirgus. Bija aicināti mājražotāji, amatnieki. To nebija ļoti daudz, bet varēja tomēr vētīt, ar ko mūspusē cilvēki nodarbojas, un maciņš juta, ka top arī praktiskas un apēdamas lietas, kas noder Jāņu sveicienam. Arī to, ka Jāņu zāļu Cēsu tirgū bija daudz, nevarēja pirms svētkiem nepamanīt- margrietiņas, zilie zvaniņi, rudzupuķes, sārtais āboliņš rotāja meiteņu vainagus, bet puišiem joprojām visvairāk patīk ozollapu kroņi.
“Mums pie mājas aug vairāki ozoli, ir, kur zarus paņemt. Puķes pļavā salasījām. Visu iepriekšējo dienu, nakti kārtīgi strādājām- es, mamma, tante. Ja labi ies pārdošana, tad jāsteidz uzpīt vēl,” sacīja skujeniete Anete Sopule, kura tirgojās, ģērbusies tautas tērpā.
“Gribējās uzvilkt, jo latviešu svētki un tā būs skaistāk,” tā Anete.
Neskatoties uz lustīgo svētku atmosfēru, daudzi sīktirgotāji šogad bija neapmierināti ar atvēlētajām tirgošanās vietām Cēsu tirgū. Lielajos gadatirgos, kad sabrauc pārdevēji no malu malām, tie, kuri tirgojas ik dienu, tiekot izspiesti no ierastajām vietām. Bet puķu un vainagu tirgotājiem šoreiz netika ļauts savu preci pārdot ārpus tirgus teritorijas, kaut cēsniekiem pierasts, ka jāņuzāļu un kroņu
pārdevēji parasti ar savu preci stāv ārpus tirgus laukuma pie vārtiem un gar tirgus paviljonu Uzvaras bulvāra malā.
„Druvas” uzrunātās pārdevējas atzina, ka svētku sajūtu šī situācija esot nedaudz nomākusi, tomēr to pieņemot. Tirgus administrācija esot skaidrojusi, ka vieta, kur cilvēki vēlas pārdot zāļu pušķus un vainagus, neesot tirgus teritorija.
To „Druvai” apstiprināja arī Cēsu tirgus direktors Māris Bērziņš, skaidrojot, ja cilvēki grib tirgoties uz ielas, viņiem novada pašvaldībā jāizņem atļauja un jāsamaksā nodeva. Ministru kabineta noteikumi Nr. 440 nosaka tirdzniecības organizēšanas kārtību un paredz, kā katrs tirdzniecības veids saskaņojams ar pašvaldību.
Vizma Jurgenberga no Raiskuma pastāstīja, ka pērn ar pašas darinātiem vainagiem un puķēm tirgojusies ārpus tirgus pie vārtiem. Tiesa, par to samaksājusi nodevu. Šogad tas netiekot ļauts, jo tā neesot tirgus teritorija un par neatļautu tirgošanos šai vietā varot saņemt sodu. „Vietas jau tirgus laukumā būtu ļoti daudz, ja vien nebūtu tik liels svētku gadatirgus. Arī ielu izmantot nevajadzētu, ja sakārtotu pārējo teritoriju un tirgošanās sektorus. Taču jāņem arī vērā, ka pie vārtiem ir jaukāk tirgot, jo gan cilvēki ērtāk var aplūkot vainagus, gan pilsēta izskatās izpušķota, izrotāta, rada svētku atmosfēru. Protams, katrs grib labāko vietu, bet iztikt var,” pastāstīja Vizmas kundze.
Sāpe, ko izteikt, bija Gundegai no Limbažiem, kura ozolzaru vainagus un jāņuzāles Cēsu tirgū pirms Jāņiem pārdod jau 15 gadus. „Vienmēr tirgojos uz ielas pretī tirgus vārtiem. Šogad man ierādīja stūrīti otrā ielas galā pie „Freko” veikala. Visa pārējā ietve ir tukša. Tas nav godīgi. Tik daudz naudas tirgum aizgāja gar degunu. Neapmierināti bija gan tirgotāji, gan pircēji. Cilvēki pieraduši, ka te, gar ielas malu,
var nopirkt jāņuzāles un vainagus. Cik atminos, vienmēr tā ir bijis. Tās ir tikai divas dienas gadā, vai tiešām nevarēja atļaut? Te jau nekam netraucē, ne iebraukšanai, ne izbraukšanai, ne veikaliem,” sūrojās Gundega, piebilzdama gan, ka arī paši tirgotāji esot vainīgi par šādu aizliegumu,
jo daži atstājot nesakoptu tirgošanās vietu.
Lai gan šogad neesot stāvējusi ierastajā vietā, Gundega priecājās, ka varējusi savu preci pārdot ārpus tirgus laukuma,
jo
pārdevējas, kas tirgojas ikdienā, reizumis esot visai bezkaunīgas, viņām nepatīkot ierādītās tirgošanās vietas un tirgotāji, kuri parādoties reizi gadā.
Pārdevēju Sarmīti Stīpnieci sastapām pie „Freko” veikala tirgojamies pašā ielas malā, uz piebraucamā ceļa. „Te nestāvu pirmo reizi, šādā situācijā nokļūstu
vienmēr, kā lielais gadatirgus, tā mani izbīda no ierastās vietas. Taču tā jau ir, ka visiem rūmes nav,” saprotoši teica dārzeņu tirgotāja.
Cēsu tirgus direktors Māris Bērziņš uzskata, ka tirdzniecības vietu pietiek. Viņš skaidro, ka fiziski tirgus teritorijā vietas pietiktu vēl otrtik tirgotājiem. „Cita runa, ka katrs pārdevējs grib dabūt sev izdevīgāku vietu. Tirgus pārvaldītājs pēc noteikumiem ierāda tās vietas, kuras ir brīvas. Protams, ka visiem nav iespējas tirgoties ielas tuvumā,” pastāstīja M.Bērziņš, norādot, ja tirgotāji atrodas vietās, kas nav tirdzniecības teritorija, jābūt saskaņojumam ar novada pašvaldību un tirgus administrāciju. Ja saskaņojuma nav, tad tirgošanās esot nelikumīga un pašvaldības policija par to var sodīt.
To, cik izmaksāja šie Līgo svētki, var rēķināt katrs pats, bet laikam jau jāpiekrīt tiem, kas veikuši dažādus pētījumus par latviešu iepirkšanās tradīcijām svētku laikā.
Pētījumos dominēja viedoklis- latvieši Jāņu svinēšanai naudu netaupīs, pat iztērēs no ietaupītā.
Aptaujā bija minēta summa – 25 lati, kuru lielākā daļa ģimeņu atvēlēs Jāņu svinībām. Ceturtdaļa aptaujāto bija arī godīgi atzinušies, ka iztērēs pat 40 latus. Ja katrs paskaitām, cik Jāņos naudas apēdām, nodzērām un ielējām mašīnas benzīna bākā, tad aptauju rezultāti nebūs bijuši mānīgi.
Anda Dzenža, Ilze Kalniņa
Komentāri