Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Jāņa Daliņa stadionā Valmierā tiks nozāģēti apmēram 300 koki

Druva
11:43
08.04.2010
3

Jāņa Daliņa stadionā Valmierā tiks nozāģēti apmēram 300 dažāda vecuma koki, 90% no tiem ir bērzi, – žurnālistiem pastāstīja stadiona apsaimniekotājs un SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” (VOC) direktors Artis Jansons.

Pašvaldība stadionā sākusi sakārtošanas darbus, bet daļā valmieriešu neizpratni radījuši koku izzāģēšanas apmēri.

Koku zāģēšana sākās pagājušās nedēļas nogalē pirms Lieldienu brīvdienām un tiks pabeigta līdz 15.aprīlim. Nepieciešamību izzāģēt bērzus pašvaldība pamato ar vēlmi sakārtot stadiona apkārtni, kā arī atvieglot stadiona kopšanu.

Jansons uzskata, ka koki stadiona teritorijā bija pārauguši un apdraudēja apmeklētājus. “Viena no lielākajām problēmām līdz šim ir bijusi stadiona teritorijā pāraugušie koki. Tie ir savu mūža nogali sasnieguši – 60-70 gadus veci bērzi, kas nu jau kļūst arī bīstami. Bērziem jau parādījušās piepes, un tas nozīmē, ka kādā dienā tie var vienkārši nokrist, jo šie koki nav tik izturīgā kā, piemēram, ozoli vai oši. Turklāt bērzs un priede vienuviet nespēj attīstīties, jo bērzi nomāc priedes. Pāraugušie bērzi apgrūtina arī stadiona seguma kopšanu – regulāri jāvāc krītošās lapas, zari. Ēnojums kavē seguma žūšanu,” skaidroja Jansons.

Kad pirms vairāk nekā 70 gadiem, veidojot stadionu, tika izzāģēts mežs, koncepcija paredzēja saglabāt tikai priežu audzi. Taču gadu gaitā stadionā iesējušies un izauguši bērzi, kas nomākuši priedes.

Stadiona teritorijā tiks atstātas priedes, ozoli, dažas egles, bet nozāģētos bērzus laika gaitā pašvaldība apņēmusies aizstāt ar jauniem priežu stādījumiem. Nevajadzīgos kokus nolemts nozāģēt vienā reizē, jo tad vienlaicīgi var sākt visa stadiona teritorijas labiekārtošanu.

Kā skaidro Valmieras pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks, par līdzekļiem, kas tiks iegūti no nozāģēto koku realizācijas, tiks segtas stadionā veikto darbu izmaksas, bet atlikusī nauda paliks VOC rīcībā.

Nākotnē pašvaldība stadionu iecerējusi padarīt par populārāku pilsētnieku atpūtas vietu. Tiek domāts par slēpošanas trases izveidi ziemā un vasaras nometnēm bērniem. Bez maksas iedzīvotājiem visu dienu būs pieejami sporta laukumi, kuros spēlēt basketbolu, volejbolu, tenisu, nodarboties ar vieglatlētiku. Iespējams, šogad pirmo gadu izdosies iekārtot florbola laukumu.

Nākotnes plānos ietilpst arī stadiona ēkas siltināšana. Pašlaik ēkai ir problēmas ar apkures sistēmu un zema energoefektivitāte. Turpināsies arī telpu iekārtošana sportistu vajadzībām un darbs pie stadiona teritorijas labiekārtošanas.

Jau ziņts, ka pagājušā gada decembrī Valmieras domes deputāti nobalsoja par SIA “Jāņa Daliņa stadions” likvidāciju.

SIA “Jāņa Daliņa stadions” Valmieras pašvaldība pārņēma no Valmieras rajona padomes. Lēmums par likvidācijas procesa uzsākšanu pieņemts tādēļ, ka pašvaldībā jau darbojas SIA “Vidzemes Olimpiskais cents”, kuras pārraudzībā ir pašvaldības sporta būves.

Likvidācijas procesa gaitā SIA “Jāņa Daliņa stadions” īpašumi tika nodoti apsaimniekošanā Olimpiskajam centram.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
53
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi