Turpinot atskatīties uz pagājušo gadu tūrisma nozarē, aptaujājām Amatas novada tūrisma uzņēmējus un pašvaldības speciālistu.
Pērnā gada nogale novadā bija nozīmīga ar Amatas novada tūrisma informācijas punkta (TIP) izveidošanu. Tajā interesenti varēs iegūt informāciju par apskates objektiem, nakšņošanas iespējām. TIP iesaistīsies arī tūrisma attīstības projektos.
Amatas novada domes teritorijas plānošanas un attīstības nodaļas speciāliste, TIP atbildīgā Iluta Bērziņa skaidro, ka pagājušajā gadā apsekoti novada dabas un kultūrvēstures resursi. Reizē arī noskaidrots, kādā stāvoklī objekti ir un kam pieder. I.Bērziņa droši secina: „Amatas novads ir Latvijā viens no bagātākajiem ar dabas un kultūrvēstures resursiem.”
I.Bērziņa pastāstīja, ka pērn paveikti vairāki nozīmīgi darbi. Pašvaldība ir iestājusies Vidzemes tūrisma asociācijā, tā būs iespēja projektu īstenošanai, mārketingam, informācijas apritei. Izveidota pašvaldības finansēta avīze „Pieturas zīmes”, kurā novada uzņēmēji uzrunā klientus.
I.Bērziņa akcentē pērn veikto uzņēmēju aptauju. Tika uzzināts, ka tikai divi no 23 novada uzņēmējiem apkopo statistiku par viesiem, tomēr atzīts, ka novadu apmeklē ne tikai latvieši, bet arī vācieši, zviedri, igauņi, lietuvieši, krievi, japāņi, kā arī citi tūristi. I.Bērziņa secina: „Viņi šeit meklē klusumu.”
Arī viesu nama „Kārļamuiža” īpašniece Baiba Stepiņa apstiprina, ka individuālie viesi vairāk esot ārzemnieki, tai skaitā no Grieķijas, Portugāles, Spānijas, Čehijas, Polijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. Kārļu brīvdienu mājas „Saulgozes” īpašniece Daiga Ziediņa pastāstīja, ka arī brīvdienu mājas lielākoties izmantojot ārzemju tūristi.
I.Bērziņa uzsver, ka būtu svarīga lauku tūrisma uzņēmēju sadarbība, tomēr pagaidām lielākā daļa uzņēmēju viens otru uzlūko kā konkurentus. Tam piekrīt arī B.Stepiņa. Viņa atzīst, ka ļoti labas saites izveidojušās ar vairākiem viesu namiem, tomēr, rosinot uz sadarbību, no daudziem tūrisma uzņēmējiem bijusi noraidoša attieksme. „Mēs neesam konkurenti. Tūrisma uzņēmumi viens otru reģionā var tikai papildināt. Ja cilvēks nolēmis atbraukt uz Cēsu rajonu, tas jau ir daudz un viņš jāpiesaista,” vērtē B. Stepiņa. Viņa uzskata, ka svarīga ir katra tūristu mītne, sākot no nelielajām pirtiņām un beidzot ar lielajiem viesu namiem: ”Rajonā nemaz nevar organizēt lielus pasākumus, ja nesadarbosimies, cilvēkiem nebūs kur pārnakšņot!”
B. Stepiņa atklāj, ka visciešākā sadarbība izveidojusies ar viesu namu ”Rakši”, ar ko esot pat kopīgi klienti. Dažkārt atpūtnieki ”Rakšos” izmanto aktīvās atpūtas iespējas, bet nakšņo ”Kārļamuižā”.
Kopumā B. Stepiņa pērno gadu uzskata par veiksmīgu, tomēr gada nogalē vairāki pieteikumi atcelti. To saimniece skaidro ar smago ekonomisko situāciju. Sadārdzinājumu izjūt arī ”Kārļamuiža”, līdz ar citu pakalpojumu cenu celšanos palielinājušās arī veļas mazgāšanas izmaksas. Viesu nama piedāvājumam pagaidām cena nav palielināta, tomēr par to tiek domāts.
Arī Drabešu pagasta viesību nama ”Bille” īpašniece Tamāra Leišavniece piekrīt, ka inflācija ir ietekmējusi jūtami, īpaši kredītprocentu celšanās un rigibora maiņa. Tomēr cenas viesību, semināru organizēšanai un nakšņošanai celtas minimāli, jo T.Leišavniece apzinās, ka arī klientiem naudas kļuvis mazāk.
Kopumā T.Leišavniece vērtē, ka pieprasījums nav samazinājies. Ziemā mazāk rīkoti semināri, ko saimniece skaidro ar to, ka arī uzņēmumiem un iestādēm līdzekļi samazinājušies. Tomēr kāzas un citas viesības cilvēki rīkojot lielas.
Drabešu pagasta atpūtas kompleksa ”Laimes ligzda” vadītāja Iveta Sproģe arī vērtē, ka kāzas cilvēki vēlas lielas, ik pa laikam ir pieprasījums pēc telpām, lai rīkotu kāzas ar simts un vairāk viesiem. Pēdējā laikā mazāk rīkotas tiekot privātās balles, arī I.Sproģe to skaidro ar finansiālo situāciju. Tomēr tiek rīkoti arī korporatīvie pasākumi. Individuālajiem atpūtniekiem bieži nākoties pat atteikt, jo viesu nams brīvdienām rezervēts tiek jau pusgadu, gadu iepriekš.
Drabešu pagasta viesu mājai ”Kalniņi” pagājušais bijis pirmais darbības gads un saimniece Inese Kalniņa vērtē, ka tas bijis veiksmīgs: „Ne brīdi neesmu nožēlojusi, ka uzsākām darbību lauku tūrismā. Vēl ir daudz ko darīt un kur izvērsties.”
I.Kalniņa salīdzina, ka ziemas sezonā viesu esot pat vairāk, jo daudziem interesē ziemas prieku baudīšanas iespējas. To aktīvi izmanto arī lietuvieši un igauņi, vācieši.
I.Kalniņa prognozē, ka cenas, visticamāk, nāksies paaugstināt, ko ietekmē arī elektrības tarifu celšanās, tomēr saimniece uzskata, ka viesu interese saglabāsies.
Ne tik optimistiska ir D.Ziediņa, kura vērtē, ka palēnām tūristu pieplūdums samazinās un ne visas brīvdienas ir rezervētas. To D.Ziediņa skaidro ar konkurences palielināšanos. Viņa uzskata, ka cenas celt nav iespējams, jo tas mazinātu klientu interesi, lai gan uzņēmums izjūt vispārējo inflāciju.
Pagājušajā gadā domāts arī par to, kāds ir novada tūrisma virziens. Balstoties uz dabas un kultūrvēstures resursu apsekošanas rezultātiem, kā arī institucionālo resursu analīzi, ekspertu aptaujām, secināts, ka Amatas novada vadošais tūrisma virziens ir dabas tūrisms. I.Bērziņa papildina: „Dabas tūrisms ar virsmērķi – ekotūrisms.” Tomēr viņa vērtē, ka Latvijas sabiedrībai līdz ekotūrisma izpratnei vēl jāizaug, tam nepieciešama izpratne, zaļās domāšanas un vērtību nostiprināšanās.
I.Bērziņa vērtē, ka šis būs sadarbības veidošanas gads. Plānota tiek arī tūrisma stratēģijas izveide, radusies ideja izveidot arī sabiedrisku organizāciju, kas nodarbotos ne tikai ar tūrisma attīstības jautājumiem, bet plašākā laukā, un ar kuras palīdzību varētu piesaistīt papildu finanses.
Komentāri