Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Izveidota interaktīvā Latvijas autoceļu bedru karte

Druva
13:45
09.04.2010
4

Lai apzinātu Latvijas autoceļu bīstamākās vietas, apdrošināšanas AS “BTA” izveidojusi interaktīvu Latvijas autoceļu bedru karti “www.bedrukarte.lv”, informēja uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilva Priedniece.

Portālā ikvienam ir iespēja atzīmēt uz Latvijas autoceļiem bīstamākās vietas, kur izveidojušās bedres vai ir atvērtas kanalizācijas lūkas, kas var apdraudēt autobraucējus un būt par iemeslu ceļu satiksmes negadījumam.

Kartē iespējams ne vien atzīmēt konkrēto vietu, bet arī pievienot attiecīgās bedres aprakstu un fotoattēlu. Tāpat kartē paredzēts veikt atzīmes, ja konkrētā bedre tiek saremontēta vai savestas kārtībā kanalizācijas lūkas.

Priedniece informē, ka šogad “BTA” atjaunotajā pakalpojumā “KASKO bedres” saņemti gandrīz 30 atlīdzību pieteikumi un polišu īpašniekiem atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 6000 latu. Šī iemesla dēļ radusies iedeja veidot interaktīvu karti, kurā tiktu apkopota informācija par visām lielākajām bedrēm uz Latvijas ceļiem un kas kalpotu par informācijas avotu autobraucējiem un ļautu tiem daudz uzmanīgāk izvēlēties savu braukšanas maršrutu.

Tāpat “BTA” plāno periodiski apkopot kartes lietotāju iesniegto informāciju par bedrēm uz ceļiem un nodot to attiecīgo pašvaldību rīcībā, tādā veidā arī palīdzot pašvaldībām apzināt savu ceļu kvalitāti, lai laikus varētu to uzlabot.

Interaktīvā bedru karte tika aktivizēta šā gada 6.aprīlī, un pirmajās dienās iesūtīta informācija par 200 bedrēm visā Latvijā.

Savukārt Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis uzsver, ka autovadītāji regulāri maksā ceļu nodokli un šie maksājumi arvien palielinās, nesamazinoties arī maksa par tehnisko apskati, bet ceļu stāvoklis joprojām pasliktinās, kā arī finansējums bedrīšu remontam šogad ir divas reizes mazāks nekā aizvadītajā gadā.

“Ir acīmredzama nepieciešamība informēt atbildīgos ceļu uzturētājus par bīstamajām vietām uz ceļiem, kā arī sekot to remonta gaitai. Ja reiz ceļu uzturētāji nespēj nodrošināt autovadītājiem kvalitatīvus braukšanas apstākļus, palīdzēsim viņiem ar informāciju par bīstamāko bedru atrašanās vietu,” uzsver Zvirbulis, piebilstot, ka šajā pavasarī bedru problēma Latvijā ir īpaši aktuāla un autovadītāju kopējais uzdevums ir rosināt atbildīgās institūcijas nezaudēt modrību un neattaisnoties tikai ar naudas trūkumu.

Interaktīvā karte tika izveidota ar domu, ka to var lietot jebkurš Latvijas iedzīvotājs, jo informāciju par bedrēm var ievietot patstāvīgi pašā interaktīvajā kartē vai iesūtīt ar īsziņu, kā arī pa e-pastu. Tāpat jebkurš var ievietot informāciju par esošām vai jau saremontētām bedrēm.

Izmantot šo karti tiek aicinātas arī pašvaldības, lai ziņotu par uzlabojumiem, kuri jau ir veikti vai brīdinātu autobraucējus par ceļu kvalitāti. Tāpat portālā būs iespējams lasīt visas aktuālās ziņas, kas attiecas uz ceļu kvalitāti, ceļu remonta darbiem un auto apdrošināšanu.

NZOARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi