Gandrīz katrs veicam kādus maksājumus vai pirkumus internetā. Diemžēl, attīstoties šīm iespējām, attīstās arī to personu vēlmes un iespējas, kuri tās izmanto negodprātīgiem mērķiem. Katru gadu tūkstošiem interneta lietotāju cieš no kibernoziegumiem, kas iztukšo viņu kabatas. Starptautiskā kiberdrošības uzņēmuma “Kaspersky Lab” pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse (52 %) interneta lietotāju, kuru nauda nonākusi kibernoziedznieku rokās, atguvusi tikai daļu vai vispār nav atguvusi nozagtos līdzekļus. Pēc viņu aplēsēm kibertelpā pērn noziedzīgi tika izkrāpti aptuveni 445 miljardi ASV dolāru. Tāpēc katram maksājuma kartes īpašniekam jārūpējas, lai tā nenonāktu citu personu rokās, kā arī jābūt piesardzīgiem, veicot pirkumus un darījumus virtuālajā vidē.
Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace “Druvai” pastāstīja, ka arī Latvijā tiek fiksēti maksājumu karšu datu nozagšanas gadījumi un ar tiem saistīta naudas izkrāpšana, bet tie nav masveidīgi, un šāda statistika netiek apkopota. Iespējams, tā arī nav informācija, ar ko bankas gribētu publiski dalīties.
B. Melnace norāda, ka ne visos gadījumos pēc palīdzības jāvēršas savā bankā: “Tas jādara, ja konstatēts, ka no konta pazudusi nauda, bet pats nekādu darījumu neesat veicis. Tāpēc vajadzētu regulāri sekot līdzi izmaiņām kontā. Ja fiksēts, ka nauda pazūd, jāinteresējas bankā, lai situāciju noskaidrotu. Ja tiek konstatēta ļaunprātīga rīcība, bankas pārsvarā gadījumu naudu atmaksā, vismaz daļēji. Taču, ja veikts pirkums internetbankā, bet prece nav saņemta, tas jārisina caur tirgotāju,” skaidro B. Melnace.
Viņa arī norāda, ka pirms pirkuma izdarīšanas vajadzētu ievērot dažas vienkāršas piesardzības prasības. Pirmām kārtām neuzķerties uz kāda ļoti vilinoša piedāvājuma, kas patiesībā ir nereāls, piemēram jaunākais iPhone par 50 eiro. Jāpārliecinās, vai konkrētais interneta veikals ir uzticams, vai mājas lapā atrodama informācija par uzņēmumu un kontakti.
“Svarīgi arī izlasīt noteikumus, ko parasti tikai atzīmējam, ka esam iepazinušies. Vajadzētu iepazīties ar preču piegādes, apmaksas nosacījumiem un preču atgriešanas noteikumiem. Ja tirgotājs nezināms, vērts palūkot pēc atsauksmēm. Īpaši, ja tiek veikti lielāki pirkumi,” norāda B. Melnace.
Aptaujātie internetveikalu izmantotāji norāda, ka noteikumus tiešām nelasa. Kā iemesls minētas vājākas angļu valodas zināšanas, kā arī laika trūkums. Vairums gan norādīja, ka pirkšanu veic tikai zināmos portālos.
“No ārvalstu portāliem esmu iepirkusies tikai amazon, aliexpress, dažkārt izmantoju booking, bet tie ir uzticami portāli, tāpēc neesmu satraukusies, ka kaut kas varētu nebūt labi. Protams, ir situācijas, kad internetā uzrodas kāds interesants piedāvājums, bet, redzot, ka tā ir man nepazīstama vietne, nekādus pirkumus neveicu. Iepirkšanās internetā ir ļoti izdevīga; ja pats būsi uzmanīgs, problēmām nevajadzētu rasties,” teica Inese Gūtmane.
Tiesa, dzirdēti un lasīti arī bēdīgāki stāsti par uzķeršanos vilinošiem piedāvājumiem, neeksistējošām loterijām vai pat solījumiem dalīties mantojumā. Te katram pašam jāuzņemas atbildība, taču ir gadījumi, kad cilvēki tiešām kļūst par krāpniecības upuriem, konstatējot, ka no konta mistiski pazūd nauda.
B. Melnace norāda, ka viens no galvenajiem ieteikumiem – savu maksājumu karti nevajadzētu izlaist no rokām un acīm: “Tagad karšu terminālos katrs pats var ielikt savu karti, ievadīt PIN kodu un karti izņemt, nedodot to citu rokās. Ja tas nav iespējams un pakalpojums sniedzējs nevar nodrošināt pārnēsājamo terminālu, jādodas līdzi ar savu karti pie stacionārā termināla vai jāmaksā skaidrā naudā. Dodot karti citai personai, tā var iegūt kartes datus, lai pēc tam tos nelikumīgi izmantotu pirkumiem internetā.”
Veicot pirkumus kādā Latvijas internetveikalā, maksājums pārsvarā notiek caur internetbanku, taču, pērkot citās valstīs, tas nebūs iespējams. Ja maksāšana notiek ar karti, vajadzētu iepirkties internetveikalos, kas atbalsta “3D Secure” sistēmu, kas ir “Visa” un “Mastercard” kartēm. Tā ir banku karšu papildu drošības sistēma, kas radīta tieši pirkumiem internetā, tā prasa ievadīt ne tikai bankas kartes noteiktos datus, bet arī paroli, ko zina tikai kartes īpašnieks.
B. Melnace iesaka vēl kādu drošu veidu, kā izvairīties no iespējamas krāpniecības: “Ja regulāri tiek veikti pirkumi internetā, ieteicams atvērt vēl vienu bankas kontu un karti, ko lietot tieši šiem pirkumiem. Lai konts, kurā tiek ieskaitīta alga, nav tas pats, no kura tiek veikti norēķini internetā. Visam pamatā ir piesardzība un domāšana līdzi.”
Viņa aicina arī būt uzmanīgiem, lietojot maksājumu kartes ārzemēs, īpaši valstīs, kur joprojām izmanto magnētiskās joslas, nevis PIN kodus. Tur vieglāk nozagt datus no kartēm, arī pašas kartes ir vilinošāks mērķis zagļiem.
Vēl daži norādījumi, ko vērts ielāgot. Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, vienmēr sazinieties ar banku un pārliecinieties par to patiesumu. Atcerieties – banka nekad nezvanīs, nesūtīs e-pastu un nelūgs jūsu rekvizītus, kas nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai.
Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa tālruni šādus datus: internetbankas paroli, kartes numuru, kartes derīguma termiņu, kartes vai kodu kalkulatora PIN kodu, kā arī CVV2 kodu jeb trīs ciparu kodu, kas atrodas maksājumu kartes otrā pusē.
Komentāri