Mēneša laikā Veselības ministrijai (VM) tiks iesūtīti priekšlikumi alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plāna 2012.-2014.gadam papildināšanai, savukārt izstrādātu plānu virzīt apstiprināšanai plāno gada otrajā pusē, trešdien vienojas Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sanāksmes dalībnieki.
Galvenie virzieni alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un alkoholisma ierobežošanai ir alkoholisko dzērienu piedāvājuma un pieprasījuma samazināšana, sabiedrībai riskantas un kaitējošas alkoholisko dzērienu lietošanas samazināšana un alkohola lietošanas, to seku monitorings un sabiedrības informēšana.
Alkohola piedāvājumu varētu samazināt apkarojot nelikumīga alkohola tirdzniecību, ierobežojot alkohola reklāmu un tā pieejamību jauniešiem, kontrolējot alkoholisko dzērienu kvalitāti. Savukārt pieprasījumu samazināt varētu paaugstinot cenas un nodokļus, nodrošinot ārstēšanas un rehabilitācijas iespējas.
Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta direktors Māris Taube, prezentējot datus par alkohola lietošanu un izplatības sekām līdz 2010.gadam, uzsvēra, ka kopumā ir vērojamas pozitīvas tendences. 2009.gadā samazinājies absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju un tas bija 6,1 litrs, 2008.gadā tie bija 9,9 litri, pēdējos gados samazinās mirstība no aknu cirozes, mazinājusies arī saslimstība ar alkohola psihozēm, kā arī alkohola reibumā izdarīto smago ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars samazinājies.
Savukārt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna sacīja, ka pērn varētu būt palielinājies cilvēku skaits, kas nonāk centrā ar alkohola psihozēm, turklāt lielākā daļa no pacientiem lieto tieši nelegālu alkoholu. Tomēr viņa neuzskata, ka pēdējos gados būtu palielinājies pacientu skaits, kas lieto nelegālu alkoholu, jo “tā patēriņš ir bijis liels jau gadiem”.
Kā negatīvu tendenci Stirna min arī to, ka pacienti nonāk centrā smagākā stāvoklī, turklāt starp pacientiem ir arī jauni cilvēki un sāk parādīties arī pensijas vecuma cilvēku alkoholisms, kas iepriekš Latvijai nebija raksturīgs.
Stirna uzskata, ka efektīvākie risinājumi alkohola patēriņa samazināšanai ir tieši tirgus regulēšanas mehānismi, tāpēc vajadzētu ierobežot alkoholisko dzērienu piedāvājumu. Svarīgi ir izveidot noteiktu mehānismu, lai jaunieši no alkoholisms tiktu ārstēti “gandrīz vai piespiedu kārtā”, lai viņiem liktu mainīt dzīvesveidu. Tam jānotiek savlaicīgi, nevis tad, kad šāds jaunietis izdara kaut ko sliktu, sacīja Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja.
Iepriekšējo reizi Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēde notika vairāk nekā pirms četriem gadiem – 2006.gada martā.
Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padomes mērķis ir samazināt alkohola patēriņu un tā radītās sekas. Padomē ir pārstāvji no ministrijām, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības un Veselības ekonomikas centra.
LETA
Komentāri