“Mani vienmēr ir nodarbinājis jautājums par dabas un cilvēka, dabas un kultūras, dabas un civilizācijas attiecībām. Drusti ir pateicīga vieta, lai, tur esot, domātu. Var aizdomāties, vai daba mums ir piemērota vai varbūt draudīga. Attiecības ar dabu arī man, kurš nolēmis te strādāt, nav vienkārša. Tā ir cīņa ar dabu, pakļaušanās dabai, kā arī mani mēģinājumi pakļaut dabu,” skaidro mākslinieks Andris Eglītis.
Vieta darbnīcai Drustu pagasta “Jaundūķos” izraudzīta visai vientuļā apvidū. Mežs, purvaine to noslēdz no citiem kā augsta sēta vai siena.
Sākumā mākslinieks iecerējis vietu laukos, kur ģimenei pulcēties, bet līdz šim tā īsti nav noticis. “Vieta ir kļuvusi par manu darbnīcu. To iekārtoju no kādreizējās kūts palikušajos mūros. Katru gadu ēkā tiek kaut kas iebūvēts un papildināts, nemitīgi domājot, ka tā reizē ir arhitektūras un skupltūras telpiskā vieta. Man patīk, ka ēkas siena un jumts ir no viena materiāla, ka nav nosakāms, kur viens sākas, kur beidzas. Tāpēc jumta terase man patīk. Labs elements šajā mājā un ainavā,” skaidro mākslinieks.
Andris Eglītis, būdams darītājs un domātājs, novērojis, ka viņa veidotajā vietā, kura atvērta ikvienam un nav norobežota ar sētu, cilvēki ierodas, lai ietu dabā, bet citi atbrauc, lai skatītos tieši mākslu. “Tas ir pretējs viens otram, bet manā gadījumā tas apvienojas. Ejot skatīties mākslu, cilvēkam nāk klāt pieredze,” teic A.Eglītis.
Mākslinieks izraudzījies ne jau klasisku veidu, kā iepazīstināt ar mākslu. Apmeklētājiem var ienākt prātā doma, ka Andris Eglītis kaut kādā mērā ir paredzējis situāciju ar ierobežojumiem. Tāpēc nav jābrīnās, ka viņa piedāvājums sabiedrībai ir organisks. Andra kaimiņš Aivars Damroze uzsver, ka mākslinieka izdoma – šādi būt dabā, vasaras nakts debesīs uz jumta – viņam bijis aizraujošs piedzīvojums.
Izstādes apmeklētāji, staigājot pa māksliniekam piederošo savvaļu, uzzina vēl ko citu. Latvijā aizvien netrūkst vietu, kur gadsimtiem senas, reiz varenas mājvietas pārvērtušās drupās. Andris Eglītis kā mākslinieks nav norūpējies, lai laikus tiktu nopļauts siens, lai pagalma celiņi ir izravēti. Toties respektējis iepriekšējo paaudžu dzīvošanu dabas iekļautā vidē. Šī ir izstāde, kura cilvēkiem atstās iespaidu arī atkarībā no tā, kādā diennakts stundā un laika apstākļos to apmeklēs.
Izstādes apmeklētājiem vērts zināt, ka no kūdras veidotā skulptūra, kas Drustos apskatāma mākslinieka darbnīcas pagalmā un apliecina divu cilvēku – sievietes un vīrieša – pieķeršanos, emocionālu tuvību, vispirms pabijusi Berlīnē. Tur mākslas pasaules un skatītāju novērtēta.
Komentāri