Gulbenes novada pašvaldība izsludinājusi konkursu uz Gulbīša vidusskolas direktora amatu, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Lai kļūtu par skolas direktoru, pretendentam ir jābūt augstākajai pedagoģiskajai izglītībai, iepriekšējai pieredzei pedagoģiskajā darbā ne mazākai kā pieci gadi, pieredzei Eiropas Savienības struktūrfondu un citu projektu īstenošanā.
Tāpat kandidātam ir jāpārzina izglītības jomu reglamentējošie tiesību akti, jāpiemīt labām organizatoriskām un vadības prasmēm, spējai argumentēt savu viedokli.
Novada pašvaldība aicina pieteikties kandidātus ar B kategorijas autovadītāja apliecību un labām latviešu valodas, kā arī vismaz divu svešvalodu zināšanām.
Vidusskolas direktora darba pienākumi – plānot, vadīt, koordinēt un uzraudzīt Gulbīša vidusskolas pedagoģisko, administratīvi saimniecisko un finansiālo darbību.
Līdz ar pieteikuma vēstuli un CV kandidātam Gulbenes novada domei jāiesniedz rakstiski izstrādāti priekšlikumi Gulbīša vidusskolas darbības attīstībai tuvāko trīs gadu laikā, kā arī izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.
Pieteikumus var iesniegt līdz 9.jūlijam plkst.17 novada pašvaldībā Ābeļu ielā 2, Gulbenē.
Līdz jaunā direktora apstiprināšanai amatā Gulbīša vidusskolas direktora pienākumus joprojām pilda Jānis Ļoļāns, kurš šajā amatā strādā no 1983./1984.mācību gada. Pagājušajā nedēļā pašvaldība saņēmusi viņa iesniegumu, kurā pausta vēlme darbu šajā amatā pārtraukt pēc paša vēlēšanās.
Kā pastāstīja Ļoļāns, viņš sasniedzis pensijas vecumu, tādēļ nolēmis no darba aiziet un dot vietu jaunākiem. Darba pienākumus viņš ir gatavs pildīt, līdz amatā tiks apstiprināts jaunais direktors.
Kā liecina Gulbenes bibliotēkas mājaslapā pieejamā informācija, Gulbīša sešgadīgā pamatskola atvērta 1928.gada 1.oktobrī.
Skolas ēka celta 1885.gadā kroga vajadzībām, bet no 1905.gada tajā bijuši dzīvokļi. 1927./1928.gadā veikti pārbūves darbi skolas vajadzībām. Tā kā uz 1928.gada 1.oktobri visas telpas vēl nebija izbūvētas, stundas noturēja dziedāšanas biedrības namā. Tikai ar 18.novembri mācības varēja notikt paredzētajās telpās.
Otrā pasaules kara laikā skolā apmetās vācieši. Skolēni mācījās nespējnieku mājas telpās. Pēc kara mācības skolā atjaunojās.
No 1944.gada tā darbojās kā septiņgadīgā skola, bet kopš 1997./1998.mācību gada kā vidusskola.
Skolēniem ir iespēja apmeklēt ārpusstundu nodarbības – tautiskās dejas, kori, folkloras ansambli, dambretes un šaha pulciņu, dažādas sporta sekcijas.
LETA
Komentāri