Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

Iveta Rozentāle
00:00
27.07.2024
68
Stalbe Lade (1)

Lietas, kas stāsta par pagātni. Rokdarbi ir liecinieki gadu desmitu un simtu prasmēm. FOTO: no albuma

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto.

Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru saglabāto rokdarbu bija silts stāsts no pagātnes. Apkārtne bija rotāta ziediem, kalmēm un ozolu zariem, daļa darbu bija izlikti uz zārdu kokiem, radot vēl īpašāku noskaņu.

Piedalījās arī kungi, kuri bija atveduši senākus amata rīkus, bez kuriem savulaik saimniecībā nebija iespējams iztikt – gan divroku zāģi, gan koka mizotāju un citus darbarīkus. Pasākuma dalībnieki bija arī dabas lutināti, jo, lai gan debesīs bija daudz draudīgu mākoņu, neviena pilīte nenopilēja, nebija ne karsti, ne auksti,    visi varēja atpūsties un izbaudīt pasākumu. Arī māmiņas, kas ratiņos vizināja bērnus, un velobraucēji piestāja un ieklausījās paaudžu stāstos.

Līvija Svīķe saglabājusi vairāk nekā 50 pārus savas mammas adītos, krāšņos, rakstainos cimdus gan vienkāršā, gan dubultadījumā. L.Svīķe stāsta: “Mamma bija liela adītāja, arī tamborēt viņai patika, kamēr redze ļāva. Mums pūra lādē ir arī vecmammas tamborēta sega, tā tapusi ļoti sen, visticamāk, pirms kara. Arī es pati drusku adu, tikai tam atliek pavisam maz laika. Bet tāpat bērniem, mazbērniem kaut ko uztapinu, patīk adīt rakstainās zeķītes, kas ir arī paliekoša vērtība.” Viņa atzīst, ka saglabāt paaudzēs atstāto mantojumu ir svarīgi, tas rāda, kā cilvēki strādājuši, kā domājuši. L.Svīķe ar interesi aplūkoja arī citus izstādē redzamos darbus, ko no pūralādēm izņēmuši pagasta iedzīvotāji. “Tā ir vērtība, kas jāgodā. Prieks bija redzēt, cik daudzi to dara.”

Pasākuma organizatore Grieta Grosberga, pensionāru biedrības “Dzīvotprieks” vadītāja, teic: “Ru­nāt par senčiem nekad nav par vēlu. Ir teiciens, ja kokam nav sakņu, nebūs galotnes, ziedu un augļu. Saknes ir kā pagātne, dzīvot un nezināt, kā reiz dzīvoja mūsu vecvecāki, būtu skumīgi. Tieši tādēļ otro gadu pašā vasaras plaukumā zem simtgadīgajiem ozoliem pie Stalbes tautas nama satiekas senču mantojuma pūra glabātājas un turpinātājas. Smai­došas un lepnas sievas atrādīja vecmāmiņas un māmiņas austās vilnas segas, ar mīļumu noteica, ka tās saglabātas ar svētību. Šo­gad pūra lādes glabātāji jau bija kuplākā skaitā, liels paldies visiem, kas glabā    dzimtas mantojumu, un pateicība ikvienam par piedalīšanos un mīļajiem stāstiem!”

Pasākums ir tapis, pateicoties pensionāru biedrības “Dzīvot­prieks” sadarbībai ar Cēsu novada Sociālo dienestu. Biedrība tā rīkošanai saņēma atbalstu pašvaldības sociālo projektu konkursā. Kopienas sociālā darbiniece San­ta Rudmieze vērtē: “Sociālais dienests sniedz biedrībām atbalstu dažādu projektu īstenošanā. Ir prieks redzēt ikviena iedzīvotāja iesaisti pasākumā, kurā ir iespēja palepoties ar savā īpašumā esošajām lietām. Ar šiem stāstiem mēs godinām savus senčus un neļaujam pagātnei palikt aiz­mir­stī­bā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
19

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
31
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
40

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
133
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
38
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi