Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

Iveta Rozentāle
00:00
27.07.2024
15
Stalbe Lade (1)

Lietas, kas stāsta par pagātni. Rokdarbi ir liecinieki gadu desmitu un simtu prasmēm. FOTO: no albuma

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto.

Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru saglabāto rokdarbu bija silts stāsts no pagātnes. Apkārtne bija rotāta ziediem, kalmēm un ozolu zariem, daļa darbu bija izlikti uz zārdu kokiem, radot vēl īpašāku noskaņu.

Piedalījās arī kungi, kuri bija atveduši senākus amata rīkus, bez kuriem savulaik saimniecībā nebija iespējams iztikt – gan divroku zāģi, gan koka mizotāju un citus darbarīkus. Pasākuma dalībnieki bija arī dabas lutināti, jo, lai gan debesīs bija daudz draudīgu mākoņu, neviena pilīte nenopilēja, nebija ne karsti, ne auksti,    visi varēja atpūsties un izbaudīt pasākumu. Arī māmiņas, kas ratiņos vizināja bērnus, un velobraucēji piestāja un ieklausījās paaudžu stāstos.

Līvija Svīķe saglabājusi vairāk nekā 50 pārus savas mammas adītos, krāšņos, rakstainos cimdus gan vienkāršā, gan dubultadījumā. L.Svīķe stāsta: “Mamma bija liela adītāja, arī tamborēt viņai patika, kamēr redze ļāva. Mums pūra lādē ir arī vecmammas tamborēta sega, tā tapusi ļoti sen, visticamāk, pirms kara. Arī es pati drusku adu, tikai tam atliek pavisam maz laika. Bet tāpat bērniem, mazbērniem kaut ko uztapinu, patīk adīt rakstainās zeķītes, kas ir arī paliekoša vērtība.” Viņa atzīst, ka saglabāt paaudzēs atstāto mantojumu ir svarīgi, tas rāda, kā cilvēki strādājuši, kā domājuši. L.Svīķe ar interesi aplūkoja arī citus izstādē redzamos darbus, ko no pūralādēm izņēmuši pagasta iedzīvotāji. “Tā ir vērtība, kas jāgodā. Prieks bija redzēt, cik daudzi to dara.”

Pasākuma organizatore Grieta Grosberga, pensionāru biedrības “Dzīvotprieks” vadītāja, teic: “Ru­nāt par senčiem nekad nav par vēlu. Ir teiciens, ja kokam nav sakņu, nebūs galotnes, ziedu un augļu. Saknes ir kā pagātne, dzīvot un nezināt, kā reiz dzīvoja mūsu vecvecāki, būtu skumīgi. Tieši tādēļ otro gadu pašā vasaras plaukumā zem simtgadīgajiem ozoliem pie Stalbes tautas nama satiekas senču mantojuma pūra glabātājas un turpinātājas. Smai­došas un lepnas sievas atrādīja vecmāmiņas un māmiņas austās vilnas segas, ar mīļumu noteica, ka tās saglabātas ar svētību. Šo­gad pūra lādes glabātāji jau bija kuplākā skaitā, liels paldies visiem, kas glabā    dzimtas mantojumu, un pateicība ikvienam par piedalīšanos un mīļajiem stāstiem!”

Pasākums ir tapis, pateicoties pensionāru biedrības “Dzīvot­prieks” sadarbībai ar Cēsu novada Sociālo dienestu. Biedrība tā rīkošanai saņēma atbalstu pašvaldības sociālo projektu konkursā. Kopienas sociālā darbiniece San­ta Rudmieze vērtē: “Sociālais dienests sniedz biedrībām atbalstu dažādu projektu īstenošanā. Ir prieks redzēt ikviena iedzīvotāja iesaisti pasākumā, kurā ir iespēja palepoties ar savā īpašumā esošajām lietām. Ar šiem stāstiem mēs godinām savus senčus un neļaujam pagātnei palikt aiz­mir­stī­bā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
27
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
247

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
35

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
34
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi