Pagājušajā nedēļā plašākai publikai tika prezentēts pētījums “Darba tirgus izpēte, analīze un perspektīvu noteikšana Cēsu pilsētā un Cēsu rajonā”, kuru izstrādāja SIA “AC Konsultācijas”.
Jāatzīst gan, ka pētījuma ietvaros tika secināts, ka Cēsu darba tirgus reģionā bezdarbs šobrīd nav nozīmīga problēma, taču, turpinoties uzņēmumu modernizācijai Cēsu rajonā, īpaši rūpniecībā un lauksaimniecībā, sagaidāms bezdarba riska pieaugums mazkvalificēto profesiju kategorijās.
Kā zināms, viens no svarīgākajiem darba tirgu raksturojošiem lielumiem ir darba tirgus reģions. Pētījuma rezultātā eksperti ir secinājuši, ka Cēsu darba tirgus reģions atrodas rajona robežās, tomēr tā nomaļajām teritorijām ar darba tirgus centru pastāv vāja saikne. Tas nozīmē, ka ārpus Cēsīm un tai pietuvinātajām administratīvajām teritorijām dzīvojošajiem ir problemātiski nokļūt darba tirgus reģiona centrā, kur atrodas 80% no visu Cēsu rajonā reģistrēto, aktīvo darba devēju. Jau iepriekš “Druvā” rakstījām par attālajiem rajona pagastiem – Skujeni, Nītauri, Zaubi, Jaunpiebalgu, Zosēniem, kuros pagasta ļaudis atzina, ka ir neiespējami sameklēt darbu Cēsīs, jo nav piemērotas sabiedriskā transporta satiksmes.
Raksturojot Cēsu darba devēju, pētījuma veicēji atzina, ka šobrīd galvenie darba devēji ir mazie un mikrouzņēmumi, un tieši šie uzņēmumi plāno radīt vairāk nekā 80% no visām plānotajām jaunradītajām darba vietām. Visplašāk Cēsīs plāno attīstīties būvniecības, metālapstrādes, tūrisma un medicīnas un skaistumkopšanas nozarē strādājošie uzņēmumi. Šajās nozarēs ir un būs nepieciešami jauni darbinieki. Taču skolēnu aptaujas analīze parāda, ka lielākā daļa skolēnu vēlas iegūt augstāko izglītību un atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, pārtikas ražošanā, metālapstrādē, kokapstrādē un tirdzniecībā, trūks darba roku arī nākotnē.
Jaunieši atzina arī to, ka, izvēloties nākotnes profesiju, noteicošais ir atalgojums. Kopumā skolēni Cēsīs ir orientēti uz savu uzņēmumu di-bināšanu, bet aptuveni piektdaļa vēlas būt vadītāji. Pētījumā atklājās arī tas, ka aroda meistara prestižs skolēnu vidū ir zems, kas norāda, ka arī nākotnē saglabāsies kvalificēta personāla trūkums.
Atbildot uz šobrīd vienu no sāpīgākajiem jautājumiem par darbinieku trūkumu nākotnē un uzņēmumu attīstības tendencēm, pētījuma veicēji norāda, ka jau šobrīd Cēsu darba tirgus reģionā, veicot dažādus pasākumus, ir iespējams piesaistīt apmēram 5000 jaunus darba ņēmējus. Šis skaitlis veidojas, summējot reālos bezdarbniekus, ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus un ārpus Cēsu tirgus reģiona strādājošos.
Pētījuma veicēji arī ieteica, ko darīt, lai veicinātu Cēsu darba tirgus izaugsmi: * Nepieciešams iekļaut nomaļās teritorijas Cēsu darba tirgū un celt to ekonomisko aktivitāti. * Veicināt darba tirgum atbilstošas kvalifikācijas un profesijas iegūšanu. * Veidot ciešu un abpusēji aktīvu sadarbību starp izglītības iestādēm un darba devējiem, lai veicinātu motivētu un mērķtiecīgu profesijas izvēli nākotnes darbaspēka vidū. * Ieteicams veidot cieši integrētu Cēsu (Centrālvidzemes) reģiona darba tirgus reģionu (Cēsis, Limbaži, Valmiera, Sigulda, Smiltene) kā pretsvaru Rīgas darba tirgus reģionam. Fakti: Pētījuma veicēji atklāja, ka: * Martā bezdarba līmenis rajonā bija 3,8 %. Pilsētā ir divreiz vairāk bezdarbnieku ar augstāko izglītību nekā rajonā. * Lielākā daļa bezdarbnieku ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem. * Visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo profesionālo izglītību. * Vidējā alga, ko vēlas pelnīt bezdarbnieki, ir 296 lati. Taču daļa aptaujāto atzina, ka vēlas saņemt vidēji divus tūkstošus latu mēnesī, bet netrūka arī to, kuri bija ar mieru strādāt par iztikas minimumu – 120 latiem mēnesī. *93% bezdarbnieku bijusi darba pieredze, 36 % no visiem bezdarbniekiem nemāk strādāt ar datoru, bet 56 % nav autovadītāja apliecības. *Vidēji cilvēki strādājuši 3,4 darbavietās un pēdējā darba vietā nostrādājuši 4,6 gadus. *Skolēnu apsekojumā atklājās, ka Cēsu rajona skolēni ir ļoti tendēti uz augstāko izglītību. 59 % vēlas iegūt augstāko, 28 vidējo profesionālo, 5 – koledžas, 7 – vispārējo vidējo izglītību. *Lielākā daļa skolēnu -74 % – jau tagad ir strādājuši algotu darbu vasarās un brīvlaikos. *20 % jauniešu pēc skolas beigšanas vēlas doties strādāt uz ārzemēm. *Nākotnes profesiju nav vēl izvēlējušies 46 % profesionālo skolu audzēkņu un 49 % 12. klašu skolēnu. *Nākotnes darbavietās 70 % skolēnu min, ka svarīgākais ir atalgojums. *25 % jauniešu vēlas dibināt savus uzņēmumus, 36 % strādāt kā speciālisti, 16 % vēlas kļūt par vadītājiem, 9 % par strādniekiem.
Komentāri