Piektdiena, 11. oktobris
Vārda dienas: Monta, Tince, Silva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Izdemolēta un pamesta

Druva
00:00
26.01.2008
28
200801262017497236

Bija laiks, kad Dzērbenē bija viena no lielākajām lauku pienotavām, kurā kūla sviestu un ražoja Krievijas sieru. Tagad jau vairākus gadus pienotavas ēka stāv tukša un pamesta. Logi aiznagloti dēļiem, no telpām viss izpārdots teju vai lūžņos.

Neatbilda prasībām

Pēdējais Dzērbenes pienotavas saimnieks, a/s “Rankas piens” valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš “Druvai” skaidroja, ka pienotava bijusi sliktā stāvoklī un nav atbildusi tādam ražotnes standartam, kādu izvirzījušas Eiropas Savienības prasības.

Jautāts, kāpēc Dzērbenes pienotava pārdota, A.Spalviņš teica: “Tas ir stāsts par Eiropas Savienības noteikumiem saistībā ar veterinārajiem noteikumiem un atbilstību, kādai jābūt šāda veida ražotnei. Šos noteikumus nevarēja izpildīt, līdz ar to uzņēmums toreiz nolēma šo

filiāli slēgt. Pienāca mirklis, kad vairs nevarēja atbilstoši visiem noteikumiem Dzērbenes pienotavā turpināt ražot piena produktus.”

A.Spalviņš stāsta, ka pienotavai nebija attīrīšanas iekārtu, nebija sakārtoti arī citi jautājumi, kas saistīti ar siera ražošanu.

“Ir virkne noteikumu, kuri toreiz un arī tagad jāievēro katrai pienotavai. Tas ir ļoti naudietilpīgs process, un bija neizdevīgi turēt pienotavu, kurā jāgulda lielas finanses,” sacīja a/s “Rankas piens” valdes priekšsēdētājs un uz jautājumu, vai viņš zina, ar kādu motivāciju nākamais Dzērbenes pienotavas īpašnieks ēku pircis, atbildēja: “Toreiz pavīdēja doma veidot atpūtas kompleksu. Ēka atrodas stratēģiski izdevīgā vietā – šosejas malā. Bet neko sīkāk komentēt nevaru.” Reiz bija… Dzērbenes pienotava uzcelta 1965. gadā. Pati atminos, ka, ejot garām šai ēkai, rībēja sieru formas, bet sieviešu skaļās runas bija dzirdamas pat uz ceļa. Dzīve virmoja. Bet tagad pat žēl noraudzīties uz pamesto un tukšo ēku. Arī Kleķeru iedzīvotāji neslēpj rūgtumu, ka viss beidzies šādi.

“Dzērbenes pienotavai bijuši vismaz pieci saimnieki. Nāca viens pēc otra un turpināja tik ražošanu. Finansiālus līdzekļus neieguldīja neviens. Pamazām sāka jukt laukā logi, iekārtas novecoja un telpas

bez kārtīga kosmētiskā remonta

kļuva žēlīgā skatā,” saka pienotavas bijusī darbiniece A.Sīle.

“Darbu zaudēja daudzi. Vēl šodien strādātu,” viņa piebilda.

Bijušās pienotavas ēkā tagad vēl dzīvo trīs ģimenes. Tiesa, bez ūdens un jebkādām citām labierīcībām.

“Pēc ūdens eju uz tuvējo dīķi. Briesmīgi, ka tā. Vietējie bērni pienotavas ēkai izsituši logus. Zvanījām arī pagasta pašvaldībai un sūdzējāmies. Tagad saimnieks izsistos logus ar dēļiem ir aiznaglojis. Bet tāpat jau ložņā pa iekšu,” stāsta pienotavas bijusī darbiniece Ilga Šilinska un atzīst, ja pašreizējie ēkas saimnieki liks izvākties, īsti pat nebūs, kurp iet. Nākotne nezināma

Dzērbenes pienotava pēc tās pārdošanas ir Gulbenes būvfirmas “RCI – Gulbene” īpašums. Būvfirmas vadītājs Māris Danieks “Druvai” sacīja, ka pagaidām neko konkrēti nevar pastāstīt par šīs ēkas nākotni.

“Pašlaik man nav nekāda rīcības plāna. Kaut kas nākotnē droši vien tiks domāts un darīts. Jāskatās šī reģiona tendences un jādomā, kam šo ēku varētu izmantot. Gribētos zināt, ko vietējie iedzīvotāji tur gribētu redzēt. Tās varētu būt kādas ražošanas telpas vai kaut kas saistībā ar atpūtas piedāvājumu,” sacīja M.Danieks un atzina, ka nākotnē par to tiks domāts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
79
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
40
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
39
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
82

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Spāņiem patīk latviešu dejas

09:32
08.10.2024
48
1

Priekuļu kultūras nama deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta Virpulis” un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” dejotāji jauno deju sezonu atklāja Spānijā. “Piedalījāmies deju festivālā “XII International folklore festival “Alegria de danzar Costa Brava”,” stāsta kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna un uzsver, ka dejotājiem braucieni ir ļoti svarīgi, jo ir iespēja iepazīt citas kultūras, pabūt kopā. Festivālā […]

Arodbiedrība dāvina svētku mirkli

00:00
08.10.2024
123

Izglītības darbinieku arodbiedrības Cēsu novada arodorganizācijas valde Skolotāju dienas noskaņās teica paldies izglītības iestāžu vadītājiem, kuri ir arodbiedrības biedri. “Mācību iestādēs, kurās arī vadītājs ir arodbiedrības biedrs, pedagogi jūtas drošāk, ir vieglāk noskaidrot dažādus jautājumus un ikviens strādājošais cenšas piederēt arodbiedrībai,” pastāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
14
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
13
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
30
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
36
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.