Pēc lietus, kas bagātīgi nolija brīvdienās, sēņotājiem pavīdējusi cerība naski piepildīt līdzpaņemtos grozus un spaiņus. Arī ogotāju netrūka. Meža velšu tīkotājus pilsētas nomalē pie ceļa uz Ērgļu klintīm sastapa arī “Druva”.
Cēsniece Velta Ķikāne par rīta guvumu nesūdzējās. Divās stundās salasīti septiņi litri gaileņu un bērzlapju, arī poķi. “Bekas gan vēl neesmu redzējusi, lai gan apšu bekām jau vajadzēja būt. Varbūt jāzina īstās vietas,” teic Velta, rādot tikko salasītās zeltaini dzeltenās gailenītes. Tās pusdienās iepriecinās kuplo ģimeni. “Esam seši cilvēki, ar salasīto pusdienās pietiks visiem, vēl pāri paliks. Ziemai gan sēnes nekonservēju, labāk tās garšo svaigas gatavotas. Gailenes lieku mērcītē, poķus novāru un ēdam ar krējumu, sīpoliem,” atklāj sēņotāja, bilstot, ka sēņot dodas viena: “Mazbērniem klīst pa mežu ātri apnīk, pārējiem jābūt darbā. Tādēļ pati no rīta izstaigāju mežu un pusdienās pasniedzu gardu meža velšu maltīti. Vakariņās gan sēnes galdā labāk nelikt, pirms gulēt iešanas tāds ēdiens ir par stipru. Staigājot vienai pa mežu, visas rūpes aizmirstas, ne par vienu nav jāuztraucas, savā nodabā pat varu uzdziedāt.”
Velta Ķikāne vērtē, ka pagaidām sēņu nav pārāk daudz: “Mežs ir sauss. Lielie lieti neko vēl nav devuši. Poķi, knapi izlīduši no sūnām, jau tārpaini. Toties brūkleņu šogad ir ļoti daudz. Meklējot sēnes, arī tās palasu. Maisiņš vienmēr ir līdzi, pa pāris litriem ikreiz sanāk. Arī mellenes jau salasītas un ziemai ievārījumā savārītas.”
Taujāta, uz kuru mežu pēc sēnēm jāiet, Velta zina stāstīt, ka dāsnākās sēņošanas
vietas Cēsu apkaimē ir aiz Raiskuma kroga, pie Ērgļu klintīm un arī pilsētas pievārtē pie Meža kapiem.
Nedaudz dziļāk mežā sastapām ogotāju Tatjanu, kura mellenes uz mežu ejot lasīt, lai uzlabotu veselību: “Sakārojās paēsties mellenes, tādēļ no rīta nācu šurp. Arī brūkleņu ir daudz, bet tās man ne visai garšo. Lasot ogas un pastaigājoties, mežā pavadu vairākas stundas. Gribu pabūt mežā, jo te sirds nesāp, svaigais gaiss nāk par labu veselībai. Salasīto guvumu savāru ziemai ievārījumā,” teic pensionāre, piebilstot, ka ogu vairums jau nolasīts, palicis vien mazumiņš, bet arī ar to pietiekot.
Tikko no meža iznākušu sastapām arī pensionāri Tamāru Romanovu, kura kopš sešiem rītā mežos uz Lenču pusi pielasījusi spaini ar mellenēm. To šogad daudz, tādēļ varot salasīt pat pārdošanai. “Nesu tās uz CATA
pagalmu, kur puiši ogas pieņem. Maksā labi – latu un 80 santīmus par kilogramu, tādēļ
mellenes šovasar atmaksājas lasīt. Ik dienu nopelnu aptuveni 15 latus,” par katru lieko latu un patīkamo nodarbi priecājas Tamāra. Arī sēņot viņa labprāt ejot, taču šīm meža veltēm vēl esot par agru. Gailenes gan esot bez sava gala, bet tās pensionārei negaršojot.
Anda Dzenža
Komentāri