Cēsu novada Teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grozījumu publiskās apspriešanas sanāksmē iedzīvotāji runāja gan par konkrētām detaļām, gan par plānojumu kā teritorijas attīstības pamatu.
Grozījumu plānojumā samērā daudz, pie galvenajiem var minēt, ka definēti papildu nosacījumi, kuros gadījumos pašvaldība var piemērot sabiedriskās apspriešanas.
Svarīgs ir aizliegums novadā veidot azartspēļu vietas, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Attīstības un būvniecības pārvaldes galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene skaidroja, ka šis ir būtisks punkts, jo pašvaldība regulāri saņem pieteikumus no uzņēmējiem, kuri vēlas atvērt šāda rakstura iestādes.
Grozījumos iekļauts arī punkts par degvielas uzpildes staciju izbūvi pilsētā. Līdz šim bija pieļaujamas tikai rūpnieciskajās teritorijās, bet grozījumi paredz, ka tās varētu būt arī citviet, protams, ievērojot noteikumus. Norādīts arī tas, ka tām jābūt pilna servisa uzpildes stacijām, kas dod jaunas darbavietas.
Dažviet pilsētas teritorijā mainīts funkcionālais zonējums. Uzņēmējs Andris Lukstinš norādīja, ka pašvaldība ir samērā stingra pret īpašniekiem, bet dažkārt pati neīsteno izstrādātos detālplānus, tā vietā veic izmaiņas zonējumā, kas rada problēmas uzņēmējiem. E. Taurene atzina, ka ir situācijas, kur pašvaldība nav īstenojusi izstrādātos detālplānus.
Spraiga diskusija noritēja par Miera ielu, par to ielas daļu, kas kopš 2006.gada iezīmēta detālplānā, bet dzīvē nav. E. Taurene skaidroja, ka pašvaldība to negrasās būvēt, jo iela ir uz privātas zemes. Vai to veiks teritorijas īpašnieks, pašvaldībā nav zināms. Vairāki apkaimes iedzīvotāji, kas piedalījās sanāksme, skaidroja, ka plānotā iela gandrīz vai ietiecas kādā īpašumā un šī būtu reize, kad plānojumu varētu mainīt. Kāda no klātesošajām klausītājām atzīmēja, ka fakts, ka iela iezīmēta plānā, cilvēkiem dod vēsti, ka tā tiks būvēta, un liek domāt, vai vērts pirkt zemi šajā rajonā.
E. Taurene arī informēja, ka definētas trīs teritorijas ar īpašajiem noteikumiem Cēsu pilsētā, kā arī ir papildināts vietējās nozīmes kultūrvēsturisko objektu saraksts.
A. Lukstiņš ieteica pašvaldībai finansēt šo ēku vēsturisko izpēti, lai īpašnieki saprastu, kas ir tās vērtības, kas jāsaglabā.
“Tas ir mūsu sapnis, un ir pozitīvi piemēri Sigulda, Kuldīga, bet tas saistīts ar finanšu resursiem. Ja ir sapnis, jācer, ka tas arī realizēsies,” teica E. Taurene.
Ineta Ledauniece vērsa uzmanību uz to, ka vienā no punktiem norādīts, ka ceļu satiksmes mierinājuma elementus aizliegts izvietot maģistrālajās ielās. Ja Vaļņu iela un Noliktavas iela ir maģistrālās ielās, kāpēc tur ir stabi, kas apgrūtina satiksmi. I.Taurene norādīja, ja tas nepieciešams gājēju drošībai vai izglītības iestāžu tuvumā, satiksmes mierinājuma elementi ierīkojami arī maģistrālās ielās.
Sanāksmes laikā raisījās aktīvāka saruna par šiem stabiņiem un satiksmes mierināšanas plānu kopumā.
Uz “Druvas” jautājumu, kāpēc grozījumi tiek veikti tagad, ja tūlīt klāt novadu reforma, E. Taurene skaidroja, ka teritorijas plānojuma aktualizēšana vai grozīšana ir sarežģīts process, to nedara bieži, vien tad, kad sakrājušies jautājumi, kas jāmaina, jāpapildina: “Kopš 2016.gada, kad tika izstrādāts šis plānojums, esam krājuši visu, kas jākoriģē, jāsakārto, līdz pērn pieņemts domes lēmums par grozījumu uzsākšanu, un tagad esam nonākuši līdz sabiedriskajai apspriešanai. Gaidāmā reforma plānu neietekmēs, jo, izveidojoties jaunajam novadam, līdz brīdim, kamēr tiek izstrādāts jaunais teritorijas plānojums visam novadam, spēkā ir plānojumi, kas aktuāli katrā pašvaldībā atsevišķi. Jaunais teritorijas plānojums jāizstrādā līdz 2025.gadam, tāpēc gribējām vairākas aktuālās lietas sakārtot jau tagad.”
Sanākušie izteica pārmetumus, ka pārāk maz saņemts informācijas par šo sanāksmi, plānotajiem grozījumiem. Kāds norādīja, ka nekustamā īpašuma paziņojumus var izsūtīt visiem, to taču varētu arī par grozījumiem, īpašu uzsvaru liekot uz tiem, kurus īpaši skar šie grozījumi.
Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots “Druvai” paskaidroja, ka informācija lasāma domes mājaslapā, sociālajos tīklos, “Cēsu Vēstīs”, kam ideālajā variantā jābūt katrā pastkastītē: “Zinām, ka ar to ir problēmas, bet 90 procentos pastkastīšu “Cēsu Vēstis” nonāk. Ja visiem sūtītu informatīvu vēstuli, pieļauju, ka daudzi pārmestu, kāpēc pašvaldība tērē līdzekļus.
Protams, būtu labi, ja plānošanas programmas ļautu sastādīt katram iedzīvotājam individualizētu plānu, kas varētu mainīties viņa apkārtnē. Tad cilvēks, autorizējoties šajā programmā, varētu iepazīties ar ļoti lokālu versiju. Kamēr līdz tam neesam tikuši, saglabāsies līdzšinējais izziņošanas formāts.”
Viņš arī informēja, ka nākamo apspriešanu, kas ieplānota 22.oktobrī, translēs tiešsaistē pašvaldības feisbuka profilā un mājaslapā. Tādējādi šis materiāls saglabāsies un būs pieejams ikvienam neatkarīgi no laika, kad izdosies pieslēgties.
Cēsu novada Teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grozījumu publiskās apspriešanas sanāksme pulcēja 15 interesentus. Kā pēc sanāksmes atzina E.Taurene, šis vērtējams kā labs apmeklējums, ja salīdzina ar iepriekšējo apspriešanu 2016.gadā.
Komentāri