Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Internetā atrast, kur tuvinieks apglabāts

Sarmīte Feldmane
23:00
08.09.2015
377
74k4403 1

Priekuļu novada Liepas un Priekuļu kapsētās pabeigta digitalizācija. Tiekoties ar sistēmas izstrādātāju un idejas autoru Miku Blati, SIA “Cemety” pārstāvi, novadu kapsētu pārzines veikto novērtēja atzinīgi un teica, ka turpmāk sistēma daudziem palīdzēs atrast tuvinieku atdusas vietas.

Ideju, ka vajadzētu izveidot kapsētu datu bāzi, ieteicis kāds radinieks, jo viņš vairākas stundas kādā kapsētas grāmatā meklējis, kur apglabāts draugs. “Vai to nevarētu izdarīt ātrāk, izmantojot mūsdienu iespējas – sākām domāt, izstrādājām sistēmu. Paši investējām, un tagad piedāvājam pašvaldībām pakalpojumu,” stāsta Miks Blate. Trijos gados digitalizētas gan lielas, gan mazas kapsētas Rīgā un daudzviet Latvijā, arī Lestenes Brāļu kapi.

Kapsētas digitalizācija nozīmē, ka tiek savākti un apkopoti dati par konkrētiem kapiem, pēc tam ziņas ir pieejamas katram, kurš vēlas uzzināt, kurā kapsētā tuvinieks vai draugs apbedīts. Datu bāzes sagatavošana ir grūts un sarežģīts darbs. Vispirms mērnieki kapsētu uzmēra, fiksē visu, kas tajā atrodas. Tad firmas darbinieki apseko kapsētu un no pieminekļiem, plāksnēm noraksta datus, tad tie tiek ievadīti sistēmā. Pēc tam vēlreiz tiek salīdzināts, vai no pieminekļiem, kapu plāksnēm dati norakstīti pareizi un vēl arī nofotografēti. Ja ir kļūdas, tās labo. Tad visus datus salīdzina ar kapsētu grāmatām. Sistēmā ir gan to cilvēku vārdi un apbedījuma vietas, kuri pazīti pēc pieminekļiem, gan informācija par tiem, kuri ierakstīti grāmatās, bet nevar pateikt, kurā vietā kapsētā apglabāti.

“Ikviens var ienākt portālā un pēc vārda un uzvārda sameklēt, kurā kapsētā meklētais cilvēks apbedīts, un apskatīties, kur ir kapa vieta. Ir plāns, ka parādīsies arī taciņa, kā no kapsētas galvenajiem vārtiem nokļūt līdz kapa vietai. Karti varēs izdrukāt un doties uz kapsētu,” stāsta Miks Blate un uzsver, ka informāciju visu laiku var papildināt. Kur nezināms apbedījums, kartē ielikta jautājuma zīme, ja kāds zina, kas tur apglabāts, var dot ziņu kapsētas pārzinei.

“Kā bijis agrāk, tā bijis, bet tagad būs sistēma. Priekuļu kapsētas jaunajā daļā, kur ir celiņi, vismaz ir viss skaidrs, bet vecajos kapos par daudzām kapu vietām nav informācijas,” domās dalījās novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, bet Priekuļu kapsētas pārzine Ludmila Kasperoviča uzsvēra, ka vecajās kapsētās nav skaidru celiņu un grūti precīzi pateikt, kur kurš apbedīts.

“Diemžēl līdz šim daudz informācijas ir zudis. Mainoties kapsētas pārzinim, jaunais daudz ko nezina. Kapsētu grāmatas kā nu kurā kapsētā saglabājušās. Ja tuvinieki neuzlika pieminekli vai piemiņas plāksni, tikai viņi un, iespējams, kaimiņi zina, kur kāds cilvēks apglabāts. Noteikti datu bāzei būs papildinājumi, cilvēki paši būs ieinteresēti, lai par tuvinieka atdusas vietu ir informācija,” sacīja novada domes priekšsēdētāja. Liepas kapsētas pārzine Guntra Jaunzeme kapsētas digitalizāciju novērtē atzinīgi, īpaši to, ka datu bāzi visu laiku var papildināt. “Jautāju liepēniešiem, varbūt viņi zina, kas apbedīts blakus viņu tuvinieku atdusas vietai. Dati krājas,” saka Guntra Jaunzeme. Sistēmā, lai vairāk uzzinātu par apbedītajiem, tiek tikai autorizēti lietotāji – kapsētu īpašnieki, bet ikviens var uzzināt cilvēka vārdu, uzvārdu, dzīves datus un kurā kapsētā apglabāts.

Priekuļu kapsētā reģistrēti 1354 zināmi apbedījumi un 1057 – nezināmi. Kapsētā vēl ir 24 neaizņemtas vietas.

Kā jau rakstīts, Priekuļu kapsētai nav teritorijas, kur paplašināties, toties tās pietiek Jaunraunas kapiem. Liepas kapsētā reģistrēti 1082 zināmi un 845 nezināmi apbedījumi. “Vecajā kapsētas daļā palikušas 11 vietas, toties jaunajā sektorā to netrūkst,” bilst kapsētas pārzine.

Iepazīstoties ar kapsētu digitalizāciju, to atzinīgi novērtē arī novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Īrisa Uldriķe, uzsverot, ka cilvēki aizvien vairāk meklē savas dzimtas saknes. “Nereti ir situācijas, ka, dzīvojot citās zemēs, bērni, mazbērni netiek uz savu tuvāko cilvēku bērēm un nezina, kur viņi apbedīti. Tagad viņiem būs ļoti vienkārši visu uzzināt,” saka dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Domāts arī, ka nākotnē varētu publicēt kapu vietu fotogrāfijas.

Miks Blate informē, ka ir pašvaldības, kuras vēlas, lai sistēmā ir arī kapsētu noteikumi, grib, lai publicē fotogrāfijas, kurās redzams, kā tuvinieki kopj kapus, vai viņiem ir noslēgti līgumi ar pašvaldību, tuvinieki savukārt varētu publicēt plašāku dzīvesstāstu. “Iespēju ir daudz,” bilst Miks Blate.

Nākamgad Priekuļu pašvaldība iecerējusi digitalizēt pārējās novada kapsētas – Veselavas, Mārsnēnu un Jaunraunas. “Pašvaldību interese palielinās. Iepazīstot sistēmu, tiek novērtēts, cik tā var būt ikdienā noderīga,” stāsta M. Blate un atklāj, ka par digitalizāciju interesējas arī Vecpiebalgas un Līgatnes pašvaldības. Firma savus pakalpojumus piedāvā arī citās valstīs.

“Kad uzzināju, ka var digitalizēt kapsētas, par to runāju ar deputātiem, pērn viņi nepiekrita, šogad naudu piešķīra. Iesākto turpināsim,” pastāsta novada domes labiekārtošanas darbu vadītājs Jānis Sirlaks. Tikšanās reizē tās dalībnieki vairākkārt uzsvēra – tiek darīts svētīgs darbs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tirgojis nelegāli ievestas cigaretes

00:00
09.11.2025
30

Cēsu tirgū nesen pieķerts vīrietis, kas tirgoja Latvijā nelikumīgi ievestas cigaretes, “Druvai” pavēstīja Valsts policija (VP). Tiesa, kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju sākts jau septembrī, pēcāk ievākta informācija, situ­ācija novērota, bet 21.oktobrī izdevies pieķert šo vīrieti darbībā, paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.Aizturētais dzimis 1961.gadā, tātad ir […]

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
73

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
137

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
118

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
102

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
32

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
8
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
11
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
30
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
33
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi