Cēsu rajona slimnīca, ievērojot Veselības ministrijas prasības un akcentējot savu vietu veselības aprūpes sistēmā Vidzemē, izstrādājusi projektu, kurā analizēts, kā stacionāram jāattīstās jau tuvāko gadu laikā. Slimnīcas vadība gan pagaidām atzīst, ka tās ir vīzijas, kuras varēs realizēt vien tad, ja valsts plānveidīgi investēs līdzekļus slimnīcu sakārtošanā, pārbūvē un tādējādi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā.
Vecais masterplāns izpildīts
Masterplāns jeb izstrādātais plānojums, kādai būt veselības aprūpes sistēmai valstī, tika apstiprināts 2000.gadā, un šogad tas noslēdzas. Cēsu rajona slimnīcā, atceroties uzstādījumus, kādi veselības aprūpē tika ieviesti pirms gadiem desmit, saka, ka arī tolaik cēsniekiem nav trūcis iniciatīvas plānot darbu patstāvīgi. Turklāt administrācija pauž pārliecību, ka plānotais septiņu gadu laikā ir ar uzviju padarīts.
“Jau 1998. gadā, kad kopā ar Valmieras, Limbažu slimnīcas kolēģiem plānojām katras slimnīcas vietu valsts koncepcijā, bija plašas diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu. Bija runa par vienu spēcīgu Vidzemes reģionu, kurā darbosies centrālā Valmieras slimnīca – un sava vieta būs pārējām rajonu slimnīcām. Tolaik masterplānam bija pamatuzstādījums – augstas kvalitātes ārstēšana tuvāk dzīvesvietai, lai mūspuses cilvēkiem nav jādodas meklēt palīdzība galvaspilsētā. Tas viedoklis bija, ka varam paši. Un tiešām ir izdevies, jo stacionārs ir attīstījies. Attīstījušās tehnoloģijas, klienti ārstējas daudz īsāku laiku, sarūk gultas vietu un gultas dienu skaits, bet tas izriet no ārstniecības iespējām un kvalitātes,” skaidroja Cēsu rajona slimnīcas direktors Valdis Apinis, bet piebilda, ka vēl pirms valsts kopējā sistēmas plānojuma cēsnieki, sadarbojoties ar kolēģiem no kaimiņu stacionāriem, izstrādājuši plānu slimnīcas attīstībai, kas pēc pāris gadiem gandrīz pilnībā iekļauts valstī izveidotajā masterplānā.
“Tolaik sadarbojāmies arī ar kolēģiem no Dānijas. Viņi paredzēja veselības aprūpes sistēmas stratēģisko ceļu, kāds tas darbojas pašlaik. Neskatoties uz to, ka vēlējāmies lielāku patstāvību, tomēr ir notikusi centralizācija. Dažās slimnīcas apvienojas, likvidēta arī Cēsu un Vidzemes slimokase, kas bija pakalpojumu pircējs, kompetences atstājot Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai,” paskaidroja Valdis Apinis.
Runājot par apvienošanos, Valmieras slimnīca pārtapusi par Vidzemes slimnīcu, tai pievienojušās Rūjienas un Valkas slimnīcas. Cēsu stacionāra vadība uzsver, ka pilnībā redz savu un patstāvīgu lokālās slimnīcas vietu Vidzemes reģionā, tāpēc daudz ideju ieguldīts, izstrādājot jauno slimnīcas attīstības plānu, kuru iecerēts realizēt līdz 2015. gadam. Plāno lielu veselības aprūpes kompleksu
Jaunais Cēsu rajona slimnīcas attīstības plāns, kas izstrādāts, sadarbojoties ar profesionāliem pētījumu un projektu izstrādes speciālistiem, jau iesniegts pārlūkošanai Veselības ministrijā.
“Plānojam personāla attīstību, pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem. Paredzam, ka poliklīnika, kas tagad darbojas pilsētā, strādātu slimnīcas telpās. Klientiem būtu izdevīgāk, ka dažādu jomu speciālisti būtu pieejami vienuviet. Arī tehnoloģiju izmaksas ir augstas, tāpēc nepieciešama optimizācija. Pašreizējā stacionāra pārbūve nodrošinātu, ka uzlabojas pacientu ārstēšanās apstākļi stacionārā. Dzīvojam taču laikā, kad cilvēki vairs nav gatavi ārstēties diezin kādos apstākļos, lai tikai ārsts pienāk un palīdz. Plānojam, ka pacientiem būs vienvietīgas, divvietīgas istabiņas, katrā sanitārais mezgls, papildu vieta tuviniekiem. Jaunajā plānojumā būtiski uzlabotos arī strādājošo darba apstākļi,” ieceres skaidroja slimnīcas finanšu direktore Iveta Ozoliņa un piebilda, ka ieceres iespējams realizēt ne jau vecajā korpusā. Plānota jauna slimnīcas trīsstāvu vai pat piecus stāvus augsta korpusa būvniecība.
“Vīzijā, kas iezīmēta attīstības plānā, paredzējām citu ēku plānojumu. Ārstējošās nodaļas paredzējām pārvietot uz jauno korpusu. Vienā jaunā stāvā virs pašreizējā diagnostikas korpusa varētu pārvietot operāciju un reanimācijas nodaļu. Pašreizējā ēkā tad darbotos poliklīnika, tad daļu celtnes varētu atvēlēt, izveidojot nodaļu vecu cilvēku aprūpei, atvēlot telpas arī tā sauktajām sociālajām gultām, kuru pašlaik, domājot par rajona iedzīvotāju vajadzībām, ļoti trūkst,” skaidroja Iveta Ozoliņa. Vēlas atjaunot māsu skolu
Pašlaik stacionārā ārstējas 8500 klientu gadā. Tiek finansētas 220 tā sauktās gultas vietas. Jaunajā plānā paredzēts, ka klientu skaits būtiski nemainīsies, bet gultas vietu būs par pussimtu mazāk. Tas tāpēc, ka veselības aprūpes jomā aizvien lielāka nozīme ir ambulatorai ārstēšanai, arī stacionārā pacienti ārstējas īsāku laiku.
“Tas nenozīmē, ka slimnīcai būs nepieciešams mazāk personāla. Prasības pret strādājošajiem tikai augs, jāstrādā būs vēl intensīvāk,” uzsvēra V.Apinis un neslēpa bažas, ka pēc dažiem gadiem arī mūsu slimnīcā, īpaši vidējā un zemākā, medicīniskā personāla var trūkt. Tāpēc jau vairākus gadus virmo ideja par medicīnas māsu skolas atjaunošanu Cēsīs.
“Ja kādreiz Cēsu māsu skola ar labām medmāsām nodrošināja visas novada slimnīcas, tad tagad paši netiekam pie jaunām māsiņām, kuras izmācījušās Rīgā. Mums ir atbalsts pašvaldībā, tāpēc attīstības plānā jau iezīmējām vietu, kur mūsu veselības pilsētiņā varētu atrasties arī šī izglītības iestāde. Pie vienas celšanas varētu arī to uzcelt,” sacīja V.Apinis. Plānots, ka tā varētu būt Rīgas 1. medicīnas koledžas filiāle . Cēsu slimnīcas teritorijā to varētu uzcelt, slimnīcā audzēkņiem būtu prakses vieta, vien jāsaskaņo finansējuma jautājumi, jo izglītības iestādes darbojas nevis Veselības, bet Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Šai idejai pagaidām konkrēta risinājuma vēl nav.
Iesaldētas arī investīcijas
Attīstības plāna realizēšanai dzīvē būtu nepieciešami 35 miljoni latu. Slimnīcas administrācija uzsvēra, ka līdzīgi savu attīstību plāno arī citas lokālās slimnīcas valstī. Tajā pašā laikā netiek slēpts, ka veselības aprūpes sistēmā strādājošie vairāk gaismas tuneļa galā redzējuši laikā, kad nozari vadījis bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš.
“Pēdējos gados saņēmām valsts investīcijas – 100, 200 tūkstošus gadā, lai slimnīca varētu attīstīties. Saprotami, ka katrs naudu izlietoja, kā uzskatīja par pareizu, tāpēc bijušais ministrs lūdza izstrādāt šos attīstības plānus, lai tēriņi būtu konstruktīvi, atbilstoši katras teritorijas, pašvaldību un vietējo iedzīvotāju interesēm. Tad bija izpratne, ka bez papildu investīcijām attīstība nav iespējama. Tagad par valsts investīcijām netiek runāts. Nezinu, vai stacionārs tās saņems arī nākamajā, aiznākamajā gadā. Secīgi nevaram darīt iecerēto, nevaram ņemt kredītu,” tā I.Ozoliņa, bet slimnīcas direktors Valdis Apinis arī nezināja teikt, vai slimnīcu izstrādātie plāni veselības ministra Vineta Veldres kabinetā tiek pat lasīti. “Dzirdējām vien ministra izteikumu, ka slimnīcas grib miljonus. Tad jau laikam plānus lasa,” noteica I.Ozoliņa, bet V.Apinis piebilda: “Kad viss varētu sākt realizēties? Pagaidām visu iesaldē. Treknie gadi ir sasaluši, cerams, ka atkusīs. Ja neies projekti šitā cauri, tad meklēsim citas iespējas.”
Komentāri