Valdība otrdien konceptuāli akceptēja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumu Par mikrouzņēmuma nodokli un gala lēmums valdībā par šo jautājumu tiks pieņemts nākamnedēļ.
Patlaban Latvijas normatīvie akti neparedz kritērijus mikrouzņēmuma statusa iegūšanai un kārtību, kā mikrouzņēmumus apliek ar nodokli. Turklāt ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā ir ievērojami pieaudzis bezdarba līmenis.
Bez darba palikušo iedzīvotāju alternatīvā nodarbošanās varētu būt uzņēmējdarbības uzsākšana, ko varētu veicināt administratīvo prasību samazināšana un vienkāršota uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu noteikšanas kārtība mikrouzņēmumiem.
FM sagatavotais likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura ir izvēlējusies maksāt mikrouzņēmuma nodokli un atbilst šādiem kritērijiem.
Mikrouzņēmuma dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskas personas, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā – vienlaikus arī valdes locekļi. Uzņēmuma apgrozījums kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 70 000 latu, savukārt darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci cilvēki, izņemot, ja darbinieks ir promesošs vai atstādināts.
Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 20%. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniegs piecus darbiniekus, noteiktajai nodokļa likmei pieskaitīs divus procenta punktus par katru papildu nodarbināto darbinieku.
Ja darbinieku skaits mikrouzņēmumā ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmuma nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita mikrouzņēmumā attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri ir nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa.
Mikrouzņēmuma nodokļa likme noteiktā apgrozījuma – 70 000 latu – pārsnieguma daļai būs 30%.
Savukārt, ja mikrouzņēmuma darbinieku ienākumi pārsniegs noteikto robežu – 500 latus mēnesī, papildus noteiktajai mikrouzņēmuma nodokļa likmei piemēros palielinātu mikrouzņēmuma nodokļa likmi – 50% apmērā.
Mikrouzņēmuma nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu maksās mikrouzņēmums četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Mikrouzņēmums iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmuma nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Mikrouzņēmums maksās mikrouzņēmuma nodokli līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 15.datumam Valsts ieņēmuma dienesta tīmekļa vietnē norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos, paredz likumprojekts.
Mikrouzņēmuma darbinieks būs pakļauts valsts obligātajai sociālajai apdrošināšanai tajos pārskata ceturkšņa mēnešos, kuros mikrouzņēmuma darbinieks ir strādājis pilnu kalendāra mēnesi. Mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināts, ja faktiski ir samaksāts mikrouzņēmuma nodoklis.
Atbilstoši maksājumam valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta kontā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu katram mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā norādītajam katra mēneša mikrouzņēmuma darbinieku skaitam, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi 33,09% apmērā.
Aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu noapaļo līdz latiem un santīmiem, atmetot 0,49 santīmus un mazāk un noapaļojot līdz santīmam 0,50 santīmu un vairāk, paredz likumprojekts.
Tāpat plānots, ka mikrouzņēmumā, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli, nenodibinot darba tiesiskās attiecības, var tikt nodarbināti mikrouzņēmuma īpašnieka laulātais un pirmās pakāpes radinieki.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2010.gada 1.jūlijā.
Lai piemērotu nodokļu likumdošanu mikrouzņēmumu darbībai, valdība šodien akceptēja arī grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli, paredzot attiecīgus atbrīvojumus no vispārējās kārtības.
Tāpat tika atbalstīti grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Tā likums “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteiks, ka bezdarbniekam, kurš ieguvis mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu kā mikrouzņēmuma īpašnieks, bezdarbnieka pabalstu piešķir un turpina izmaksāt neatkarīgi no darba ņēmēja statusa iegūšanas, kā arī turpina izmaksāt neatkarīgi no bezdarbnieka statusa zaudēšanas. Bezdarbnieka pabalsta kopējais izmaksas ilgums ir seši mēneši 12 mēnešu periodā no pēdējā pabalsta piešķiršanas dienas.
Tāpat grozījumi paredz: ja iepriekš minētajā bezdarbnieka pabalsta sešu mēnešu izmaksas periodā bezdarbnieks mikrouzņēmuma īpašnieka statusu zaudē, bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeidz ar šā statusa zaudēšanas dienu. Tādā gadījumā bezdarbnieka pabalstu nepiešķir un neizmaksā bezdarbniekam, kurš ieguvis mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu kā īpašnieks, neizveidojot mikrouzņēmumu no jauna vai pārņemot to no cita īpašnieka.
Grozījumi arī paredz, ka darba ņēmēja statusa iegūšanas gadījumā un bezdarbnieka statusa zaudēšanas gadījumā bezdarbniekam, kurš nodibinājis mikrouzņēmumu, bezdarbnieka pabalsta izmaksu neizbeidz.
Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktu, ka mikrouzņēmuma darbinieki – tā īpašnieks un uz darba līguma nodarbinātas personas – tiek pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai kā darba ņēmēji saskaņā ar likumu “Par mikrouzņēmuma nodokli”.
Pašnodarbinātā pirmās pakāpes radiniekiem, mikrouzņēmuma īpašnieka laulātajiem vai mikrouzņēmuma pirmās pakāpes radiniekiem būs tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.
Pēc LETA
Komentāri