Sakaru operators SIA “Lattelecom” ir gatavs sponsorēt ciparu virszemes televīzijas dekoderu iegādi 70 000 trūcīgu mājsaimiecību un samazināt bezmaksas nacionālo kanālu apraides maksu par 25%, ja valsts pagarinās “Lattelecom” tiesības veikt ciparu apraidi līdz 2018.gada beigām.
To vakar žurnālistiem paziņoja “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Patlaban “Lattelecom” ir tiesības veikt ciparu apraidi līdz 2013.gada beigām.
Gulbis piebilda, ka šādam solim vēl jāformulē juridiskais pamatojums un mehānisms, kā apstiprināt mazturīgas mājsaimniecības statusu, lai varētu saņemt “Lattelecom” piedāvājumu. To varētu darīt ar Saeimas balsojumu, tādējādi vienlaikus ietaupot 3,5 miljonus latu, kas valstij būtu jātērē, lai subsidētu mazturīgo piekļuvi televīzijai.
Satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) padomniece Inga Spriņķe biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka Satiksmes ministrija aicināšot Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju sniegt atzinumu, vai vispār iespējams mainīt notikušā konkursa noteikumus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem konkurss par ciparu virszemes apraidi paredzēja uzvarētājam saņemt tiesības uz pieciem gadiem veikt ciparu apraidi, tas ir, līdz 2013.gadam.
Jautājumu lūgts padziļināti izpētīt abu valsts iestāžu juristiem, jo, “ātrumā skatot”, termiņa pagarināšana nešķiet iespējama. “Lattelecom” vairākkārt publiski izteicis domu par dekoderu subsidēšanu, ja būtu piešķirts garāks ciparu apraides termiņš, un “beidzot šo lietu vajadzētu noskaidrot”, sacīja Spriņķe.
“Lattelecom” komercdirektore Kerli Gabriloviča biznesa portālam norādīja, ka daudzās citās Eiropas valstīs ciparu apraides koncesijas garums esot vismaz desmit gadi, bet Igaunijā tas esot beztermiņa.
Vienlaikus Sprinķe piebilda, ka tiekot apspriestas arī citas iespējas nodrošināt mazturīgajiem piekļuvi ciparu virszemes televīzijai pēc analogās apraides izslēgšanas visā valstī šī gada 1.jūnijā. Tostarp tiek diskutēta iespēja iegūt līdzekļus “no kāda valsts uzņēmuma”, ar ko jāsaprot Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Summa, kas tiek apspriesta, ir no 2,5 līdz 3,5 miljoniem latu.
Eiropas Savienības noteikumi prasa, lai valsts atbalsts piekļuvei elektroniskajiem medijiem ievērotu tā saukto tehnoloģisko neitralitāti, kas nozīmē, ka ar tiešu valsts atbalstu Latvijas mazturīgajiem būtu jāpiedāvā maksājuma līdzeklis (vaučers), ar kuru tie varētu apmaksāt gan dekoderu, gan piekļuvi satelīttelevīzijai, gan kabeļtelevīzijas un interneta televīzijas piekļuves pamatizmaksas.
Abonenttelevīzijas un elektronisko sakaru operators “Baltkom” uzskata, ka nevajadzēt izskatīt “Lattelecom” ierosinājumu pagarināt apraides licences laiku iekams nav “atbildes uz jau pašreiz neskaidrajiem jautājumiem, kas skar konkursa norisi, projekta ietekmi uz konkurences apstākļiem un apraides tarifu veidojošās izmaksas”, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “Baltkom” preses sekretārs Lauris Kļaviņš.
“Tā kā Konkurences Padomē (KP) vērsušies vairāki uzņēmumi, kas saredz iespējamu konkurences kropļošanu “Lattelecom” darbībās, nav iespējams pirms KP lēmuma saņemšanas objektīvi spriest pa “Lattelecom” piedāvājumu. Tāpat “Baltkom” netic, ka, samazinot apraides izmaksas bezmaksas nacionāliem kanāliem par 25%, pietiks, lai stimulētu vietēja satura ražošanu un nozares attīstību,” sacīja Kļaviņš.
Kā ziņots, “Baltkom” bija sācis ciparu apraides projektu Rīgas apkaimē par saviem līdzekļiem, bet pēc “Lattelecom” uzvaras konkursā (kur “Baltkom” arī piedalījās) to bija spiests pamest.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri