Pavasari gaidām, jo tas zied. Veras dažnedažādi pumpuri, katrs pārsteidz vienkāršībā un savdabībā. Tikai jāiet dabā un jāpriecājas.Igaunijas Dabas fonds jau vairākus pavasarus rosina skaitīt gaiļbiksītes. Šogad iniciatīvai pievienojusies arī Latvija, Latvijas Dabas fonds aicina – “Latvija meklē gaiļbiksīti”!
“Pēc savāktajiem datiem varēs iegūt pārskatu par gaiļbiksītes un ar to saistīto sugu dzīvotspēju Igaunijā un Latvijā. Varēs izvērtēt, kādi reģioni ir dabiski viengabalaini un kur situācija sāk pasliktināties,” stāsta Latvijas Dabas fonda projekta koordinatore Ilze Priedniece un uzsver, ka gaiļbiksīte ir nozīmīga suga, kas liecina par dabiskiem zālājiem, kuru Latvijā paliek aizvien mazāk. Ļoti būtiski, lai pļavās augtu gaiļbiksītes ar S-tipa ziediem – putekšņlapas ir tik lielas, ka izvirzās ārā no paša zieda, un L-tipa ziediem, kam ir īsas putekšņlapas. Lai augi apputeksnētos, jābūt abu tipu ziediem.
“Gaiļbiksīšu skaitīšana ir iespēja būt dabā, to iepazīt. Protams, svarīgi ir saskatīt augus, bet tikpat svarīgi tos pazīt dabā,” atgādina I.Priedniece.
Līdz vakardienai Latvijā veikti 152 novērojumi un saskaitītas 27 854 gaiļbiksītes. I.Priedniece pastāsta, ka akcijas pirmās nedēļas nogalē latvieši bijuši pat aktīvāki par igauņiem. Akcija turpināsies, kamēr ziedēs gaiļbiksītes. Tiem, kas vēlas iesaistīties, jāsaskaita simt puķes, norādot, kurš tips tas ir, un jānodod ziņas un bildes.
Gaiļbiksīšu šopavasar, šķiet, daudz, ziedēšana tuvojas beigām. Bet ziedēšanu sāk citas savvaļas puķes. Mitrās vietās šur tur jau zied Eiropas saulpurene jeb sviestene, jeb sviesta pika, mežmalās zied maijpuķītes. Tās savulaik bija aizsargājams augs, nedrīkstēja plūkt, tagad tā vairs nav, var droši lasīt, bet, protams, ne klēpjiem un izraujot saknes. “Saulpurenes arī nav aizsargājamas, bet ir jāpasaudzē. Bezdelīgactiņu audzes vēl Latvijā ir, bet tās ir retums, suga, kas pamazām izzūd,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes botāniķe Agnese Priede un atgādina, ka ne jau tāpēc kāda augu suga samazinās, ka cilvēki tās plūc, bet gan pļavu intensīvas apsaimniekošanas vai neapsaimniekošanas dēļ, tāpat mežu intensīva izciršana samazina sugu daudzveidību.
Kaķpēdiņu – gan mazās rozā, kas aug sausos priežu mežos, gan dzeltenās, kas pareizi būtu jāsauc par dzelteno salmeni, – izzušana tiešā veidā saistīta ar smilšaino, dabisko pļavu izzušanu. “Kaķpēdiņu pļavas ir liels retums. Kaļķainās pļavās, ja tās tiek dabiski apsaimniekotas, ir liela augu daudzveidība, pat 40 sugu uz kvadrātmetru, bet daudzas ar sarūkošu izplatību. Ir tāda neuzkrītoša graudzāle – seslērija, kas izzūd, jo pļavas neapsaimnieko,” stāsta A.Priede un uzsver, ka patlaban pļavās un mežos lielākā daļa augu gatavojas ziedēšanai vai jau zied. “ Mežā, piemēram, vērts ieraudzīt sausseržus. Plūškoki zied – melnais un sarkanais. Augi, kas plaši pārgājuši savvaļā un jau tiek uzskatīti par inavazīvu sugu. Piepilsētu priežu mežos to ir daudz. Vēl zied korintes. Te gan jāatgādina, ka cilvēkiem jāpadomā, ko un kur stāda, kā kopj,” pārdomās dalās A.Priede un piebilst, ka pļavās tagad ir lielisks laiks – zāle vēl nepinas pa kājām un daudz ko var ieraudzīt.
Lielākā daļa augu gatavojas lielajai ziedēšanai. Ja kādu augu nepazīst, var ziņot dabasdati.lv, un speciālists pateiks, kas tas ir. A.Priede atzīst, ka tā ne reizi vien Latvijā atklāta kāda jauna suga. ““Dabas skaitīšanā” arī Latvijā atrod jaunas sugas. Tagad mums ir trīs ancīšu sugas. Par lielo kosu zinājām, ka tā aug tikai vienā vietā, tagad ir trīs atradnes. Ir daudz jaunu sūnu atradumu, bet tās līdz šim ir maz pētītas,” pastāsta A.Priede, atgādinot, ka katru gadu atklājas kas jauns un aizvien labāk speciālisti var izprast, kas jāsargā, kam jāpievērš uzmanība, jo iet mazumā.
FOTO: Marta Martinsone – Kaša
Komentāri