“Nu ko, puiši! Skaists rīts jums, vecākiem un mums. Eksāmeni ir grūts pārbaudījums, bet tādu vēl dzīvē būs daudz. Es vēlu, lai jūs ar tiem tiekat tikpat labi galā. Dariet labu savai valstij, savā ģimenē, savai sievai un saviem bērniem,” tādiem vārdiem absolventus uzrunāja Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Jurijs Baidaks. Audzēkņiem bija izdevies nokārtot eksāmenus un ieskaites tā, lai ceļš uz tālāku izglītošanos nav slēgts. Pedagogi atzīst, ka puiši rūpīgi mācījušies, lai svētku reizē nav jāsamierinās ar liecību, bet rokās var turēt nopietnu dokumentu.
“Man ir liels prieks, ka iegūta izglītība,” sacīja rīdzinieks Verners, kuru apsveica arī mamma un vecvecmamma. “Gaidu mājās, kad man būs atkal palīgs,” teica sirmā kundze Anastasija , bet mamma Līga atzina, ka ir pavisam jocīgi, ka dēla izlaidumam jānotiek šādā vidē.
“Pacilājuma nav tāda, kāds būtu parastā izlaidumā. Brīvībā dēla izlaidumā es noteikti neraudātu,” atzinās Vernera mamma Līga, bet priecājās, ka tieši dēla nonākšana audzināšanas iestādē nepilngadīga-jiem mainījusi piecpadsmitgadnie-ka domāšanu.
“Viņš sapratis, ka pārkāpumus soda. Citādi vienreiz nepamanīja, otrreiz,” noteica Līga, kura neslēpa, ka dēls sodu saņēmis par zagšanu.
Roku rokā pa iestādes pagalmu pastaigājās kāda ģimene no Jelgavas. Dēls Ainars aiz restotā žoga pavada un šajā skolā mācās tikai dažus mēnešus.
“Skolu pabeidza laikā, bet ne īstajā vietā,” skumji noteica Ainara tētis Artūrs, kurš bija pārliecināts, ka dēls sapratis smago kļūdu un nodarījumu, par ko ieslodzījumā zēnam jāpavada vēl gandrīz trīs gadi, ja par labu uzvedību Ainaru neatbrīvos pirms termiņa.
“Tā bija liktenīga sagadīšanās, kad visi bija gājuši kopā, barā ar puikām, un rezultātā miris cilvēks,” noteica Ainara tētis un piekrita, ka viņu gadījums ir tāds, par kuru dzird sakām, ka vecāku nepamanītas traģēdijas notiek arī pavisam labās ģimenēs.
Roberts bija vienīgais, kurš absolvēja vidusskolu un pēc atbrīvošanas cer sākt darbu kādā logu montāžas firmā Kurzemē, bet savai skolai viņš kopā ar pārējiem beidzējiem dāvināja pašu veidotu, kokā grebtu gleznu.
“Lieciet gleznu skolotāju istabā, lai tā jums ļauj par mums atcerēties. Paldies jums, skolotāji!” izlaidumā sacīja Roberts un skolotājām un audzinātājiem dāvāja rozā neļķes, saņemot aplausus, bet visi bērni vecākiem bija sarūpējuši apsveikuma kartītes, uz kurām bija zīmēta sirds ar eņģeļa spārniem. Izlaidumā izskanēja arī audzēkņu lasīti fragmenti no pašu rakstītajām esejām, to galvenā doma, ka puišiem visvairāk dzīvē pietrūcis mīlestības un tagad arī brīvības.
“Visi darbinieki jūs atcerēsies ar labu, kaut gājis jau mums visādi. Man prieks, ka deviņus no jums, absolventi, iespējams, tiesa atbrīvos pirms termiņa. Lai jums daudz spēka darīt labus darbus,” vēlēja skolas direktors Nikolajs Mazurs un neoficiālā sarunā piebilda, ka visvairāk viņa sirdi sildījis, kā audzēkņi gatavojušies izlaidumam, kā meklējuši baltus kreklus un uzvalkus, lai justos kā lielos svētkos un sagaidītu sveicēju vidū savus vecākus. Kā teica skolotāji, tad laiku savu bērnu svētkiem bija atraduši apmēram divas trešdaļas no aicinātajiem vecākiem. Ar laba vēlējumiem puišus pārsteidza arī valsts probācijas dienesta Cēsu nodaļas darbinieki un Saeimas deputāte Ausma Kantāne.
Vakar “Druva” noskaidroja, ka tiesa deviņus absolventus atbrīvojusi pirms termiņa. Puiši ir brīvībā, tātad sanācis dubultprieks.
Komentāri