“Ja pirms gadiem pieciem kāds būtu teicis, ka man būs kafejnīca, pasmietos. Te tā ir, pašā Raunas centrā,” saka raunēniete Laine Ķirķele un ar smaidu sagaida ikvienu kafejnīcā “Hameleons”. Sākums, kā tagad atzīst Laine, bijis nejaušs. Kaimiņos atbraukusi dzīvot ģimene, strādāja pie vietējā uzņēmēja un sūkstījās, ka pusdienlaiks īss, neko nevar paspēt. Laine tobrīd bija bez darba, piedāvājās pagatavot pusdienas un aizvest uz darbu. Laines gatavotajai maltītei pieteicās vēl citi. Tad arī radās doma, ka varētu saimniekot kafejnīcā, jo mājās tik daudz porciju pagatavot vairs nevarēja. “Ja daru, tad daru, ja ne – braucu pie radiem uz ārzemēm. Salikām ietaupījumus kopā, riskējām,” saka Laine. Kopā ar vīru Mareku viņi iegādājās SIA “Pelēkais kardināls” un nomas tiesības kafejnīcai “Hameleons”. Tobrīd Raunā nebija nevienas kafejnīcas. “Hameleons” divus gadus stāvēja slēgts, pārējās ēdināšanas iestādes jau krietni ilgāku laiku.
Rauna nav maza, bet iztika bez nevienas kafejnīcas, krodziņa. Par to Lainei savs viedoklis: “Raunēnieši neēd kafejnīcās, viņi ēd mājās. Ziema ēdinātājiem ir eksistences laiks, labi, ka ir uzņēmumos un pašvaldības iestādēs strādājošie, kuri nāk pusdienot. Laikam izrēķinājuši, ka tā lētāk vai arī ērtāk. Man jārēķinās, ka daudzos pagasta uzņēmumos lielākoties darbs ir vasarā.” Ziemā kafejnīcā Laine ar visiem darbiem tiek galā viena. “Sev varu neizmaksāt algu, bet ne darbiniekam. Kad sāksies sezona, tad būsim četratā, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras programmā strādās viens jaunietis. Uzskatu, ka tas ir atbalsts uzņēmējdarbībai un arī jauniešiem iespēja,” stāsta Laine. Viņa priecājas, ka šosezon nebūs jāmeklē jauni darbinieki, jo atgriezīsies meitenes, kas strādājušas iepriekš. “Darbiniekus, kuri gribētu strādāt, atrast nav viegli. Pagājušajā pavasarī meklēju, pieteicās daudzas meitenes. Arī profesionāles pēc skolas, kuras bijušas praksē pazīstamos restorānos. Bet – kartupeļus nemizošu, to nedarīšu. Mazā kafejnīcā katram jādara tas, kas tobrīd jādara. Vairākkārt atgādināju, ka alga būs atkarīga ne tikai no manis, arī tā, kā kopumā tiks strādāts,” pārdomās dalās Laine Ķirķele.
Mareks strādā valsts iestādē, brīvajās dienās palīdz. Savulaik apsvērts, ka varbūt pa ziemu kafejnīcu izdevīgāk slēgt, taču ziņa, ka tā slēgta, ātri vien apskries daudzus, pēc tam atsākt darbu būs grūtāk, tāpat kā atgriezt pastāvīgos klientus.
Laines “Hameleonam” maijā būs divi gadi. Divās vasarās kafejnīcā vislabāk redzams, kā palielinājies tūristu skaits Raunā. “Pirmajā gadā kafejnīcā pietika ar astoņiem galdiņiem, tikai viena pasākuma laikā apmeklētājiem pietrūka vietu. Pagājušajā vasarā tā bija regulāri. Mareks terasei izgatavoja lielu galdu, pie kura ir 12 vietas. Vasarā varam uzņemt vairāk nekā 40, kafejnīcā ne vairāk par 28 klientiem,” atklāj “Hameleona” saimniece un uzsver, ja nopietni kāds domā par tūrismu, tad ir jābūt vietai, kur iedzert tēju vai kafiju. Ne no viena vien viņa dzirdējusi, ka nemaz negribējuši uz Raunu braukt, te jau nav, kur paēst, kad dzirdējuši, ka vairs tā nav, iegriezušies.
“Ir svarīgi reklamēt kafejnīcu dažādos portālos, par to informēt tūrisma uzņēmējus, lai informācija nokļūst līdz potenciālajiem klientiem. Prieks, ka Raunā daudz mājražotāju, ka pie viņiem brauks ekskursanti, viņi iegriežas arī pie manis. Ir jāstrādā kopā, lai Raunas viesiem varētu piedāvāt to, ko viņi vēlas un kas interesē,” pārdomās dalās Laine Ķirķele.
Pēc profesijas Laine ir grāmatvede, kurai patīk gatavot. Kafejnīcā piedāvātie ēdieni gatavoti pēc pašas receptēm, tās, kas izvēlētas no grāmatām vai atrastas internetā, allaž tiek pārveidotas. “Ēdienkarte ir vienkārša, klasiska. Aizvien populārākā ir karbonāde. Ja cilvēki atzīst, ka garšīgi paēduši, tas mums ir galvenais,” saka kafejnīcas saimniece. Vasarā ēdienkarte ir plaša, visi ēdieni, apmēram 15, kas tajā ierakstīti, arī ir piedāvājumā. “Sākumā piedāvāju arī picas, bet tās iznāk dārgas, jo ļoti liels elektrības patēriņš, bet dārgu picu ikdienā neviens nepirks. Vasarā, kad darba daudz, picu cepšanai nav laika. Pie mums, kā jau “Hameleonā”, maināmies, pielāgojamies klientam,” stāsta raunēniete un atzīst, ka tuvumā konkurentu nav, tikai bistro Veselavas pagastā, Bērzkrogā, bet bistro nav kafejnīca. Tas steidzīgākajiem, bet kafejnīca izpilda katra klienta pasūtījumu. Steidzīgajiem “Hameleonā” ir kompleksās pusdienas. Reiz kāds klients teicis, ka nosaukums nepatīkot, vai tad nevarētu būt kafejnīca “Rauna”. “Tas ir klasiski un labi, bet Raunas vārds ir daudziem uzņēmumiem,” nosaka Laine.
Sezonas laikā kafejnīcai dārzeņi, ogas tiek pirkti no vietējiem audzētājiem. Lainei dārzā ir ogas, pati vāra ievārījumus, ko īpaši novērtē tūristi. “Ja nepiedāvā neko jaunu, uzreiz jūtams, ka kaut kas bremzējas, ka it kā viss turpinās un notiek pieraduma dēļ, pat nemanot interese par kafejnīcu sāk zust. To nedrīkst pieļaut. Par sevi ir jāatgādina, jāieinteresē,” pieredzē dalās uzņēmēja. “Hameleonā” mēģināts rīkot pasākumus. Kaut vai kopīgu hokeja skatīšanos. Laine pasmaida – interese bija tikai tad, kad piedāvājumā bija glāze alus bez maksas. Februārī pie pusdienām vienu dienu vīriešiem bija glāze alus vai kvasa. Ēdāju todien bija vairāk. Vakar dāmām pie pusdienām bija glāze šampanieša un šokolāde.
Ar Pārtikas veterinārā dienesta uzraudzību jārēķinās, ēdināšanas nozarē prasības stingri jāievēro, tas ir pašsaprotami. “Pirmā darbības gada septiņos mēnešos inspektori “Hameleonā” pabija piecas reizes, pērn divas reizes, šogad jau vienreiz. Pārkāpumu nav, tikai virtuvē grīdas segums līdz augustam jānomaina,” Laine pastāsta un atzīst, ka prasības ir pamatotas, tās ievērojot, ir vieglāk un ērtāk strādāt. “Papīru kalni gan milzīgi, nesaprotu, kāpēc vienam dokumentam jābūt trijos eksemplāros, turklāt tie jākrāj. Divos gados jau mapīšu rinda sakrāta, pēc pieciem gadiem varēs izmest. Cik papīra iztērēts, arī tintes un elektrības? Kāpēc nevar saglabāt elektroniski?” pārdomās dalās uzņēmēja un atzīst, ka viņas priekšrocība tā, ka saprot grāmatvedību, kas jaunībā bija iedomātā profesija, kuru arī apguva. Tagad izpratne un zināšanas ļoti noder, nav jāalgo grāmatvede, pietiek ar profesionāļu padomu.
“Kaut kas jau jādara, man abas māsas un mamma jau ilgus gadus ir ārzemēs. Vecākajai māsai ar ģimeni Skotijā ir savs uzņēmums. Visi labi iekārtojušies, prieks par to. Bērnības draugi arī visi ārzemēs, varu vien dziedāt: “Man visi radi dzīvo ārzemēs.” Bet es esmu šeit. Prom braukt negrasos,”saka raunēniete, uzņēmēja Laine Ķirķele. Un arī meitai ļoti patīk tas, ko dara mamma, proti, gatavot ēst.
Komentāri