Sestdiena, 25. janvāris
Vārda dienas: Zigurds, Sigurds, Sigvards

“Hameleons” mainīgs kā klientu vēlmes

Sarmīte Feldmane
17:20
13.03.2017
11
Laine Kirkele 1

“Ja pirms gadiem pieciem kāds būtu teicis, ka man būs kafejnīca, pasmietos. Te tā ir, pašā Raunas centrā,” saka raunēniete Laine Ķirķele un ar smaidu sagaida ikvienu kafejnīcā “Hameleons”. Sākums, kā tagad atzīst Laine, bijis nejaušs. Kaimiņos atbraukusi dzīvot ģimene, strādāja pie vietējā uzņēmēja un sūkstījās, ka pusdienlaiks īss, neko nevar paspēt. Laine tobrīd bija bez darba, piedāvājās pagatavot pusdienas un aizvest uz darbu. Laines gatavotajai maltītei pieteicās vēl citi. Tad arī radās doma, ka varētu saimniekot kafejnīcā, jo mājās tik daudz porciju pagatavot vairs nevarēja. “Ja daru, tad daru, ja ne – braucu pie radiem uz ārzemēm. Salikām ietaupījumus kopā, riskējām,” saka Laine. Kopā ar vīru Mareku viņi iegādājās SIA “Pelēkais kardināls” un nomas tiesības kafejnīcai “Hameleons”. Tobrīd Raunā nebija nevienas kafejnīcas. “Hameleons” divus gadus stāvēja slēgts, pārējās ēdināšanas iestādes jau krietni ilgāku laiku.

Rauna nav maza, bet iztika bez nevienas kafejnīcas, krodziņa. Par to Lainei savs viedoklis: “Raunēnieši neēd kafejnīcās, viņi ēd mājās. Ziema ēdinātājiem ir eksistences laiks, labi, ka ir uzņēmumos un pašvaldības iestādēs strādājošie, kuri nāk pusdienot. Laikam izrēķinājuši, ka tā lētāk vai arī ērtāk. Man jārēķinās, ka daudzos pagasta uzņēmumos lielākoties darbs ir vasarā.” Ziemā kafejnīcā Laine ar visiem darbiem tiek galā viena. “Sev varu neizmaksāt algu, bet ne darbiniekam. Kad sāksies sezona, tad būsim četratā, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras programmā strādās viens jaunietis. Uzskatu, ka tas ir atbalsts uzņēmējdarbībai un arī jauniešiem iespēja,” stāsta Laine. Viņa priecājas, ka šosezon nebūs jāmeklē jauni darbinieki, jo atgriezīsies meitenes, kas strādājušas iepriekš. “Darbiniekus, kuri gribētu strādāt, atrast nav viegli. Pagājušajā pavasarī meklēju, pieteicās daudzas meitenes. Arī profesionāles pēc skolas, kuras bijušas praksē pazīstamos restorānos. Bet – kartupeļus nemizošu, to nedarīšu. Mazā kafejnīcā katram jādara tas, kas tobrīd jādara. Vairākkārt atgādināju, ka alga būs atkarīga ne tikai no manis, arī tā, kā kopumā tiks strādāts,” pārdomās dalās Laine Ķirķele.

Mareks strādā valsts iestādē, brīvajās dienās palīdz. Savulaik apsvērts, ka varbūt pa ziemu kafejnīcu izdevīgāk slēgt, taču ziņa, ka tā slēgta, ātri vien apskries daudzus, pēc tam atsākt darbu būs grūtāk, tāpat kā atgriezt pastāvīgos klientus.

Laines “Hameleonam” maijā būs divi gadi. Divās vasarās kafejnīcā vislabāk redzams, kā palielinājies tūristu skaits Raunā. “Pirmajā gadā kafejnīcā pietika ar astoņiem galdiņiem, tikai viena pasākuma laikā apmeklētājiem pietrūka vietu. Pagājušajā vasarā tā bija regulāri. Mareks terasei izgatavoja lielu galdu, pie kura ir 12 vietas. Vasarā varam uzņemt vairāk nekā 40, kafejnīcā ne vairāk par 28 klientiem,” atklāj “Hameleona” saimniece un uzsver, ja nopietni kāds domā par tūrismu, tad ir jābūt vietai, kur iedzert tēju vai kafiju. Ne no viena vien viņa dzirdējusi, ka nemaz negribējuši uz Raunu braukt, te jau nav, kur paēst, kad dzirdējuši, ka vairs tā nav, iegriezušies.

“Ir svarīgi reklamēt kafejnīcu dažādos portālos, par to informēt tūrisma uzņēmējus, lai informācija nokļūst līdz potenciālajiem klientiem. Prieks, ka Raunā daudz mājražotāju, ka pie viņiem brauks ekskursanti, viņi iegriežas arī pie manis. Ir jāstrādā kopā, lai Raunas viesiem varētu piedāvāt to, ko viņi vēlas un kas interesē,” pārdomās dalās Laine Ķirķele.

Pēc profesijas Laine ir grāmatvede, kurai patīk gatavot. Kafejnīcā piedāvātie ēdieni gatavoti pēc pašas receptēm, tās, kas izvēlētas no grāmatām vai atrastas internetā, allaž tiek pārveidotas. “Ēdienkarte ir vienkārša, klasiska. Aizvien populārākā ir karbonāde. Ja cilvēki atzīst, ka garšīgi paēduši, tas mums ir galvenais,” saka kafejnīcas saimniece. Vasarā ēdienkarte ir plaša, visi ēdieni, apmēram 15, kas tajā ierakstīti, arī ir piedāvājumā. “Sākumā piedāvāju arī picas, bet tās iznāk dārgas, jo ļoti liels elektrības patēriņš, bet dārgu picu ikdienā neviens nepirks. Vasarā, kad darba daudz, picu cepšanai nav laika. Pie mums, kā jau “Hameleonā”, maināmies, pielāgojamies klientam,” stāsta raunēniete un atzīst, ka tuvumā konkurentu nav, tikai bistro Veselavas pagastā, Bērzkrogā, bet bistro nav kafejnīca. Tas steidzīgākajiem, bet kafejnīca izpilda katra klienta pasūtījumu. Steidzīgajiem “Hameleonā” ir kompleksās pusdienas. Reiz kāds klients teicis, ka nosaukums nepatīkot, vai tad nevarētu būt kafejnīca “Rauna”. “Tas ir klasiski un labi, bet Raunas vārds ir daudziem uzņēmumiem,” nosaka Laine.

Sezonas laikā kafejnīcai dārzeņi, ogas tiek pirkti no vietējiem audzētājiem. Lainei dārzā ir ogas, pati vāra ievārījumus, ko īpaši novērtē tūristi. “Ja nepiedāvā neko jaunu, uzreiz jūtams, ka kaut kas bremzējas, ka it kā viss turpinās un notiek pieraduma dēļ, pat nemanot interese par kafejnīcu sāk zust. To nedrīkst pieļaut. Par sevi ir jāatgādina, jāieinteresē,” pieredzē dalās uzņēmēja. “Hameleonā” mēģināts rīkot pasākumus. Kaut vai kopīgu hokeja skatīšanos. Laine pasmaida – interese bija tikai tad, kad piedāvājumā bija glāze alus bez maksas. Februārī pie pusdienām vienu dienu vīriešiem bija glāze alus vai kvasa. Ēdāju todien bija vairāk. Vakar dāmām pie pusdienām bija glāze šampanieša un šokolāde.

Ar Pārtikas veterinārā dienesta uzraudzību jārēķinās, ēdināšanas nozarē prasības stingri jāievēro, tas ir pašsaprotami. “Pirmā darbības gada septiņos mēnešos inspektori “Hameleonā” pabija piecas reizes, pērn divas reizes, šogad jau vienreiz. Pārkāpumu nav, tikai virtuvē grīdas segums līdz augustam jānomaina,” Laine pastāsta un atzīst, ka prasības ir pamatotas, tās ievērojot, ir vieglāk un ērtāk strādāt. “Papīru kalni gan milzīgi, nesaprotu, kāpēc vienam dokumentam jābūt trijos eksemplāros, turklāt tie jākrāj. Divos gados jau mapīšu rinda sakrāta, pēc pieciem gadiem varēs izmest. Cik papīra iztērēts, arī tintes un elektrības? Kāpēc nevar saglabāt elektroniski?” pārdomās dalās uzņēmēja un atzīst, ka viņas priekšrocība tā, ka saprot grāmatvedību, kas jaunībā bija iedomātā profesija, kuru arī apguva. Tagad izpratne un zināšanas ļoti noder, nav jāalgo grāmatvede, pietiek ar profesionāļu padomu.

“Kaut kas jau jādara, man abas māsas un mamma jau ilgus gadus ir ārzemēs. Vecākajai māsai ar ģimeni Skotijā ir savs uzņēmums. Visi labi iekārtojušies, prieks par to. Bērnības draugi arī visi ārzemēs, varu vien dziedāt: “Man visi radi dzīvo ārzemēs.” Bet es esmu šeit. Prom braukt negrasos,”saka raunēniete, uzņēmēja Laine Ķirķele. Un arī meitai ļoti patīk tas, ko dara mamma, proti, gatavot ēst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skujenes un Nītaures iedzīvotāji nevēlas lieljaudas vēja parku

00:00
25.01.2025
27

Skujenes pagasta Kosas kopiena protestē pret lieljaudas vēja elektrostacijas parka “Nītaure” ierīkošanu. 14.janvārī iniciatīvas grupa Cēsu novada domes priekšsēdētājam iesniegusi 282 iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā norādīts: “Mēs, Skujenes, Nītaures pagasta un novada iedzīvotāji, esam nepatīkami pārsteigti un kategoriski iebilstam lieljaudas vēja elektrostacijas (turpmāk – VES) parka “Nītaure” iespējamai izveidei Cēsu novadā. Plānots izbūvēt līdz 30 […]

Četrām partijām novadā būs viens saraksts

00:00
24.01.2025
141
1

Cēsu Jaunajā pilī politiskās partijas – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Latvijas attīstībai” (LA), Latvijas Zaļā partija (LZP) un “Vidzemes partija” (VP) – parakstīja memorandu par kopīgu startu Cēsu novada pašvaldības vēlēšanās. Cēsu novada domes deputāte Elīna Stapulone (LA) uzsvēra, ka tas ir vēsturisks brīdis, kad četru partiju pārstāvji sabalansējuši savas vēlmes, redzējumu un mērķus. […]

Drošība skolās un bērnudārzos

00:00
23.01.2025
34

Nacionālo Bruņoto spēku Instruktoru skolā pagājušajā otrdienā norisinājās Cēsu novada izglītības iestāžu vadītāju seminārs, veltīts drošības jautājumiem. Kā pastāstīja semināra rīkotāja, novada pašvaldības Iz­glītības pārvaldes vadītājas vietniece Dina Dombrovska, jautājumi par rīcību krīzes vai militāra apdraudējuma gadījumā ir aktuāli izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem, arī pedagogiem un direktoriem. Tie ir pamatoti, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrai­nā […]

Jaunpiebaldzēni atklāj “Apslēptās zināšanas” par Cēsu novadu

06:39
22.01.2025
32

Par godu Cēsīm kā kultūras galvaspilsētas atklāšanai Jaunpiebalgā erudīcijas un jautro mirkļu spēle “Apslēptās zināšanas” tika aizvadīta ar nosaukumu “Cēsu novads pievelk” un visi jautājumi bija par un ap novadu. Jaunpiebalgas Kultūras centra kultūras pasākumu organizatore Ieva Dūrīte-Cera pastāsta, ka desmit raundos divu stundu garumā izskanēja 50 jautājumi, kas aptvēra novada vēsturi, kultūru, sportu, tūrismu, […]

Ar kultūru galvās, pilīs un sētās

00:00
22.01.2025
84

Kamēr daļa cēsnieku sestdienas vakarā nesteidzīgi baudīja Cēsu kafejnīcu piedāvājumu, daudzi pilsētnieki un viesi plūda uz centru – Vienības laukumu, kur notika “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” atklāšanas pasākums “Gaismas aicinājums”. Atklāšanas performancē uzstājās komponists un sitam­instrumentālists Rihards Zaļupe un Sigvards Dižais, Cēsu Teātra aktieri pārsteidza ar izjustu dzeju, ko runāja no laukumam blakus […]

Pasakains mirdzums Vecpiebalgā

19:47
21.01.2025
75

Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu aizvadītajā sestdienā ieskandināja arī Vecpiebalgā ar Vecpiebalgas kultūras nama vadītājas Zigrīdas Ruicēnas ievadvārdiem, skaņdarbiem zvanu ansambļa “Primus” izpildījumā un novada domes priekšsēdētāja vietnieka Ata Egliņa-Eglīša videouzrunu, kurā viņš uzsvēra Piebalgas īpašo vietu un nozīmi Latvijas kultūras kartē. Atklāšanas norises kulminācija bija zīmes “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” iedegšana Vecpiebalgas Viesistabā. To […]

Tautas balss

Vēstures liecībām jābūt precīzām

19:02
24.01.2025
12
2
Uldis Kalniņš raksta:

“Izlasīju piektdienas “Druviņā” rakstu “Barikāžu laiku atceroties” un gribu pateikt paldies par uzaicinājumu piedalīties. Pat pēc 34 gadiem    no kolēģiem uzzināju daudz iepriekš nedzirdēta par barikādēm. Diemžēl Barikāžu notikumu divu epizožu aprakstos ir neprecīza informācija, kura varētu kaitēt barikāžu aizstāvju un organizētāju tēlam. Uzdevums “neko nedarīt” interfrontes “darbaļaužu” gājienam attiecās tikai uz gadījumu, ja […]

Tā nedrīkst notikt

19:20
21.01.2025
34
Lasītāja Z. raksta:

“Tas, kā notiek Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšana, gudrus, zinošus un pieredzējušus speciālistus aizvien vairāk atturēs no kandidēšanas uz augstiem, atbildīgiem amatiem. Kam viņiem vajadzīga tā jezga, kādu dzirdam, ja viņi ir pieprasīti un labi apmaksāti profesionāļi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Neesmu tik zinoša, lai spriestu, vai iepriekšējais prezidents Mārtiņš Kazāks strādāja pietiekami […]

Ne katram var uzticēties

19:20
21.01.2025
20
Cēsnieks J. raksta:

“Gribu brīdināt novadniekus, ka Cēsīs kāds cilvēks, kurš piedāvā santehnikas pakalpojumus, rīkojas negodīgi. Apskata vietu, kur vajadzīgs remonts, palūdz naudu materiālu iegādei, solītajā laikā neparādās, neatbild uz telefona zvaniem, pēc laiciņa piezvana, sola atdot naudu un tad atkal pazūd,” pastāstīja cēsnieks J. un piebilda, ka vērsies arī Valsts policijā.

Gaidīja vairāk

19:19
21.01.2025
14
Trīs bērnu māmiņa raksta:

“Cēsīs Latvijas kultūras galvaspilsētas atklāšanā gaidīju lielu gaismas šovu, vismaz tā biju sapratusi no publicētās informācijas. Aizgājām kopā ar bērniem, bet cerētā nebija. Nevar sacīt, ka bija slikti, bija laba mūzika, arī gaismas atrakcija bija jauka, bet piemērota mazākam cilvēku skaitam. Tik lielam notikumam bijām iedomājušies tiešām īstu gaismas izrādi,” piedzīvotajā dalījās trīs bērnu māmiņa.

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
23
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Sludinājumi