Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Gulbji pārziemo siltumnīcā

Iveta Rozentāle
11:23
28.01.2020
28
Parziemo Fotomarta 5 1

Lasītāji interesējas, kā ziemas periodu aizvada melno gulbju pāris Katrīna un Grāfs, kuri siltajā sezonā dzīvo Maija parkā, kā arī baltais gulbis Maijs, kurš priecē Pils parkā. Tā kā iedzīvotāji pieraduši vasarās gulbjus pacienāt ar dažādiem zaļumiem, interesējas, vai arī ziemas periodā to ir iespējams darīt.

“Druva” viesojās zemnieku saim­niecībā “Kliģeni”, kur vienā puķu siltumnīcā daļa atvēlēta visiem trīs gulbjiem – vienā pusē dzīvojas Maijs, otrā Katrīna ar Grāfu. Tā kā ziemā putni pieraduši pie klusuma, jo pie tiem nāk tikai kopēja, tad svešinieku tuvošanās rada trauksmi, tāpēc arī mūs melnie putni sagaida ar skaļu klaigāšanu. Tomēr pēc brītiņa aprimstas un turpina kārtot spalvas, jo tikko paēduši un gatavojas pagulēt.

Dārzniece Indra Dzene, kura gādā par gulbjiem, un puķu siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško – Reķe teic, ka ziemā putnus nav vēlams traucēt, jo atšķirībā no parka, kur teritorija plaša, šeit vieta ierobežota, katrs svešinieks putniem raisa satraukumu, tāpēc, lai arī cilvēki interesējas, vai gulbjiem nevajadzētu ko atnest, ziemošanas laikā tas netiek praktizēts. I.Dzene teic: “Paldies cilvēkiem par rūpēm, bet putniem ir daudzveidīga pārtika, kā mēs sakām – septiņi ēdieni. Putni saņem graudus, burkānus, dažādu lapu salātus, diedzētus zaļumus, graudu maizīti, kas, ja putni visu neapēd, nākamajā dienā tiek atkal nomainīti un pasniegti svaigi. Arī vasarā putniem ir daudzveidīga ēdienkarte.”

Indra Dzene arī novērojusi, ka vasarā putni ir aktīvāki, bet ziemas periodā kļūst mierīgāki, vairāk guļ. Savukārt pēc ziemas, nokļūstot plašākās teritorijās, labprāt peldas un ēd ūdens augus, gliemezīšus. Dārzniece apstiprina, ka vasarā atkal cilvēki varēs nest salātus, pienenes, kas, lai gan gulbji ir nodrošināti ar barību, putniem ļoti garšo.

Siltumnīcā ieklāts segums, uz tā liek salmus, gulbjiem no salmiem izveidotas arī ligzdas, kur, ja vēlas, var iekārtoties, melno gulbju pāris arī perēt. Ir bijuši gadi, kad gulbji perējuši divas reizes. Ir nelieli ūdens baseiniņi – Katrīna visu mūsu viesošanās laiku uzturējās baseinā, Grāfs gan pucēja spalvas, gan pievienojās Katrīnai, gan demonstrēja, kā ēd graudus. Baltais gulbis visu sarunas laiku bužināja un piekārtoja spalvas. Ūdens un salmi regulāri tiek mainīti. Inese Raubiško – Reķe skaidro, ka siltumnīcā raisās pavasara puķes, telpās ir no plus trīs līdz pat plus deviņiem grādiem silts.

Lai pārliecinātos par gulbju veselību, putnus gan pirms ziemas perioda, gan pēc tā apskata veterinārārste. Ja kopējai rodas bažas par gulbju veselību, veterinārārste ierodas arī ziemā. Rudenī putniem iespējami ilgi ļauj dzīvot parkā, tomēr, kad tiek solīts sals, gulbjus pārved uz ziemošanas vietu. Šogad gan solītais aukstums tā arī nepienāca. Savukārt pavasarī putni dīķos atgriežas marta beigās, aprīļa sākumā, kad laika apstākļi stabilizējas un vairs nav gaidāms sals. Uzturēšanos ziemas mītnē nosaka vēl viens faktors – ierobežojumi putnu gripas dēļ. Gulbjus dīķos ielaiž, kad vairs nepastāv draudi saslimt ar šo infekcijas slimību.

Baltais gulbis jau sasniedzis cienījamu vecumu, bet staltā putna rosīšanās neļauj to apjaust. Maiju 2007. gadā Cēsīm uzdāvināja zemnieks no Viļānu puses, kas pa ziemu bija rūpējies par gulbja savainoto spārnu. Tā kā sākotnēji domāja, ka baltais gulbis ir sieviešu pārstāvis, tam tika dots vārds Maija. Tikai pēc laika vetārsts atklāja putna īsto dzimumu. Tagad jau ilgāku laiku Maijs cilvēkus Pils parkā priecē viens pats. Katrīna un Grāfs Maija parka apmeklētājus vasarā priecēs jau piekto gadu. Pirms viņiem šai parkā dzīvoja Odīlija un Zigfrīds.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
134

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi