Cēsu parku gulbji Grāfs, Katrīna un Maijs ziemu pārlaiž mītnē “Kliģenu” siltumnīcās. Putniem tur nodrošināti karaliski apstākļi – smaržīgi salmu pakaiši, ēdienkartē rīvēti burkāni, speciāli pielāgota barība, gaismas, kā jau siltumnīcā, pārpārēm, ir vieta, kur paplunčāties, un pietiekams plašums, lai izlocītu kājas. Pārējā siltumnīcas daļā jau zaļo pavasara puķes, kas līdzi nes trauksmainās brīvības alkas – pavasaris pavisam tuvu, drīz varēs doties uz parka pusi. Bet kad tieši?
Par putnu gripas ierosinātāja H5N8 apakštipu dzird arvien biežāk. Jau izdoti noteikumi mājputnus turēt iekštelpās no marta pirmās līdz maija pēdējai dienai. PVD galvenais skatiens vērsts uz mājputniem, inspektori sakās aizstāvam putnu audzētāju intereses, bet kas notiks ar savvaļas un meža putniem? Tā nu iznāk, ka tie bezpalīdzīgi stāv dzīvības vai nāves priekšā. Izskanēja mierinoša vēsts, ka Latvijas gulbjus šī sērga skaršot minimāli, ja vispār, taču kā pliķis sejā nodārdēja ziņa par sešiem Kauņā, pie Nemunas upes, atrastiem mirušiem gulbjiem. Tik tuvu! Tātad draudi pavisam reāli.
Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Vladimirs Kalandārovs informē, ka likmes ir pārāk augstas, tāpēc pašvaldības administrācija nolēmusi līdz karantīnas beigām gulbjus paturēt iekštelpās. “Tā kā ar 1. martu stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par “Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību”, ar gulbju dzīvību nolēmām neriskēt. Šāda lēmuma pieņemšana šķita vissaprātīgākais solis, tāpēc būsim likumpaklausīgi un sekosim līdzi, kā notikumi attīstīsies turpmāk,” saka V. Kalandārovs.
Neizpratnē par turpmāko rīcību ir Līgatnes novada pašvaldībā. Domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzīst, ka lielāka skaidrība ir par mājputniem, savukārt nav skaidrs, kā šos noteikumus attiecināt vai neattiecināt uz pašvaldībai piederošiem gulbjiem. “Citus gadus ap šo laiku gulbjus jau laižam ārā. Līdz šim nav novērots neviens gadījums, kad pie mūsu gulbjiem nolaistos savvaļas gulbji, kaut gan teorētiski šāda iespēja pastāv. Pēc būtības gulbji ir lielākie putnu gripas pārnēsātāji, to mēs zinām no iepriekšējiem draudu periodiem, taču līdz šim ar putnu gripu sirgstošie gulbji līdz Latvijai neatlido. Tātad ir jautājums, kas ir labāk? Izlaist gulbi dabiskā vidē, kur teorētiski ir putnu gripas apdraudējums, vai paturēt iekštelpās, kur apdraudējums, manuprāt, ir daudz lielāks, jo tiek izjaukti citi būtiski ar viņa dzīves ciklu saistīti aspekti. Šajā gadījumā grūti kaut ko komentēt, tāpēc mēs ar PVD, Dabas aizsardzības pārvaldi un ornitologiem nāksim kopā, lai pieņemtu galīgo lēmumu par turpmāko rīcību,” viedokli pauž novada vadītājs.
Ornitologs Dmitrijs Boiko ziemeļu gulbjus Latvijā pēta no 2003. gada. Viņš apgalvo, ka ūdensputni noteikti atrodas riskā zonā: “Vai un cik plašā mērogā putnu gripa būs Latvijā un Baltijas valstīs, to rādīs laiks. Pamatojoties uz 15 gadus ilgu ziemeļu gulbju pētījumu, ir noskaidrots, ka tie mazākā skaitā, bet tomēr migrē līdz pat Jāņiem. Līdz ar to karantīnas datumi pašos pamatos ir nepareizi. Arī 1. marts noteikts, droši vien ņemot vērā vienīgi kalendāru, nevis ūdensputnu (zosu, gulbju) migrācijas sākumu. Jau tagad Kurzemē ir apmēram 100 -150 ziemeļu gulbju, un ar katru dienu to skaits palielinās. Tāpat absurdi, ka jāziņo vismaz par pieciem beigtiem putniem vienuviet. Tātad iznāk, ka viens līdz divi beigti putni vienā vietā būtu normāli, bet pieci – tas jau ir kaut kas. Manuprāt, iedzīvotājiem būtu jāziņo par vismaz trīs beigtiem putniem vienuviet, nevis pieciem, kā noteikts.”
Savukārt PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis kārtējo reizi uzsver, ka noteikumi netiek rakstīti, lai inspektoriem būtu vairāk, ko sodīt. “Gulbis ir savvaļas putns, kas tiek turēts nebrīvē, ierobežotā teritorijā, turklāt ir reģistrēts kā pašvaldības īpašums, tātad uz situāciju var lūkoties dažādi. Taču PVD aicina putnu īpašniekus izvērtēt noteikumus pēc būtības, nevis ceikināt, kas likumā ir ierakstīts un kas nav, un, ja ir, tad kā to apiet. Šajā situācijā karantīna ir tālab, lai putnus pasargātu no saslimšanas un iespējamās nāves. Mērķis nav ar varu kaut ko aizliegt vai atļaut. Katram likumam ir gan burts, gan jēga, un šajā situācijā jāskatās uz likuma pamatdomu,” saka M. Ulmanis.
Noteikumi ir, skaidrības nav, bet, tā kā gulbju letāls iznākums ir diezgan reāls, atbildību uzņemties negrib neviens, tāpēc, drošs paliek drošs, pašvaldības rīkosies pēc sirdsapziņas.
Komentāri