Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” SIA
dalībnieku ārkārtas kopsapulcē pašvaldību pārstāvji vērtēja plašsaziņas līdzekļos izskanējušo negatīvo informāciju par atkritumu priekšapstrādes centra darbību poligonā Daibe un atzina, ka tā nav pamatota.
Sapulces laikā uzņēmuma īpašnieki – pašvaldības – pieņēma lēmumu vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un citās valsts pārvaldes iestādēs ar lūgumu nodrošināt vienādu normatīvu prasību ievērošanu visā Latvijas teritorijā, tostarp, lai maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiktu noteikta pēc vienotiem pakalpojumu kvalitātes kritērijiem.
Kā norādīja Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aigars Vītols,
lēmums pieņemts, jo pēdējā laikā publiskajā telpā, tajā skaita medijos, notiek manipulēšanas ar skaitļiem un sabiedrisko domu, piemēram, norādot, ka ZAAO sniegtie pakalpojumi ir dārgi: “Tai pašā laikā apzināti tiek noklusēts, ka Vidzemē atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi ir daudz kvalitatīvāki nekā Latvijā kopumā. Te tiek nodrošināta atkritumu šķirošanas sistēma, kas daudzviet valstī nemaz nav izveidota. Turklāt zemākais tarifs vēl nenozīmē arī zemāko iedzīvotāju maksājumu par atkritumu izvešanu, jo kā liecina apkopotā rēķinu statistika dažādās pilsētās, dažkārt iedzīvotāji, neskatoties uz zemo tarifu, maksā tikpat, cik Vidzemes reģionā.”
Uzņēmumā notikušas trīs pārbaudes, ko veikuši VARAM, Valsts vides dienests un Ekonomikas policija, bet pārkāpumi nav konstatēti.
“ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais, skaidrojot televīzijas sižetā stāstīto, ka atkritumi tiek taisnā ceļā vesti noglabāšanā, nevis uz priekšapstrādes centru, atzina – nekad nav slēpts, ka priekšapstrādes iekārta tehnoloģisku iemeslu dēļ reizēm nedarbojas: “Tad atkritumus vedam šūnā, par to pilnā mērā maksājot dabas resursu nodokli. Minētajā laikā iekārtas vadītāja slimības dēļ tā uz vairākām nedēļām strādāja ar 30 procentu jaudu. Tāpēc esam samaksājuši dabas resursu nodokli par 3,5 tūkstošiem latu vairāk nekā parasti.”
Valmieras domes izpilddirektors Jānis Baiks norādīja uz interesanto sakritību, ka sižets tapis tieši laikā, kad iekārta bija apturēta: “Mēs pārliecinājāmies, ka iekārtas apturēšana nav sistemātiska darbība, bet izņēmuma gadījums.
Mūs visvairāk satrauc tas, kādēļ netiek nodrošināts, lai visi uzņēmumi šajā nozarē strādā pēc vienotiem valstī pastāvošiem noteikumiem. Šobrīd “ZAAO” ir vienīgais, kas izpilda visas prasības. Tāpēc pašvaldības grib saprast, kāda ir valsts nostāja. Ja “ZAAO” dara nepareizi, lai valsts pasaka, ka nav jāveic atkritumu priekšapstrāde,
tad pakalpojums maksās lētāk.”
Viņaprāt, uzņēmums, kurš izpilda visas prasības, kārtīgi maksā nodokļus, tiek padarīts par slikto. Ja valstī vidēji tiek noglabāti 80 procenti atkritumu, Ziemeļvidzemē tikai 33 procenti, jo viss pārējais tiek atšķirots, nošķirots, pārstrādāts. Uzņēmums 2012. gadā no trīs miljonu apgrozījuma nodokļos samaksājis 760 tūkstošus latu.
J. Baiks arī norāda, ka visas 28 pašvaldības, kas ir “ZAAO” īpašnieces, ir vienotas izveidotās sistēmas aizstāvēšanā: “Uzņēmuma 15 pastāvēšanas gados izveidota sistēma, sagatavots stabils tirgus ar trīs miljonu latu apgrozījumu. Protams, ka šis ir ļoti pievilcīgs bizness, ko kāds gribētu pārņemt. Bet tad jājautā, kas notiks ar pašvaldības uzņēmumu, kurā investēti desmit miljoni, kas veiksmīgi darbojas. Lai valsts pasaka, ko mums darīt. Ja uzņēmums tiks likvidēts, tūlīt būs klāt Valsts kontrole, apsūdzot pašvaldības par valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Varam nonākt situācijā, kad pašvaldības uzņēmuma vairs nav, privātie savstarpējās cīņās viens otru nogremdējuši, un neviens atkritumus nesavāc. Kurš tad būs vainīgs? Tad nāks labais onkulis no ārzemēm, kurš teiks, ka var to atrisināt, bet tas maksās krietni dārgāk. Pasaules vēsturē, arī tepat kaimiņos, Skandināvijā, šādi gadījumi bijuši,
nevajadzētu mums kāpt uz tā paša grābekļa.”
Pašvaldību pārstāvji publiskajā telpā sākto cīņu pret “ZAAO” skaidro ar dažādiem iemesliem. Pirmkārt, “ZAAO” kvalitātes latiņu pacēlis ļoti augstu, kas neapmierina konkurentus. Noteikumi atkritumu apglabāšanai, šķirošanai, pārstrādei ir pietiekami smagi un prasa lielas investīcijas. Iespējams, ir vēlme tos atvieglot. Otrkārt, konkurenti redz, ka pašvaldības labāk izvēlas šo modeli, kļūstot par “ZAAO” īpašniekiem un lūdzot uzņēmumam sakārtot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Pērn šādu soli spēra piecas pašvaldības.
“Privātajām kompānijām ir bail, ka šī tendence turpināsies, bet “ZAAO” nekad neies Rīgā. Jāsaprot, ka ne jau uzņēmums izplešas, bet pašvaldības lūdz, lai “ZAAO” sniedz šos pakalpojumus,” norāda J. Baiks.
Konkurenti kā zemāko minējuši tarifu Salaspilī 2,59 Ls/ m3, bet kā norāda J. Baiks, ar to nav iespējams nosegt pat atkritumu noglabāšanas izmaksas, nerunājot par pakalpojumu kvalitāti: “Jājautā, kā to iespējams panākt. Papētot šīs kompānijas bilanci, jebkurš revidents, grāmatvedis pateiks, ka tai ir maksātnespējas pazīmes. Tai uzkrāti 2,9 miljoni zaudējumu. Cik ilgi tā nodarbosies ar labdarību?”
“ZAAO” valdes priekšsēdētājs A. Sirmais uzskata, ka notiek apzināta uzņēmuma nomelnošanas kampaņa un visi izteiktie pārmetumi uzskatāmi par nepamatotiem un tendencioziem: “Šobrīd uzņēmuma virzienā no atsevišķu privāto atkritumu apsaimniekotāju puses tiek vērstas daudzas darbības, kas faktiski uzskatāmas par mēģinājumu likumdošanas līmenī ietekmēt visu atkritumu apsaimniekošanas nozari, lai panāktu tirgus pārdali sev vēlamā virzienā.”
Jānis Gabrāns
Komentāri