Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Globalizācija Raiskuma variantā

Mairita Kaņepe
00:00
16.11.2016
9
Img 8678 1

Raiskumiešu ģimene – Egons un Ieva Praznicāni – šovasar uzņēmās jaunu misiju – nodrošināt meitas Lauras Braunas bērniem latvisku izglītību un veselīgu dzīvesveidu. Braunu ģimene saskatīja to, ko mazajiem ikdienā spētu dot Latvija. 1.klasi sešgadīgais Alekss beidza Austrālijā. Septiņu gadu vecumā viņš sācis iet 1. klasē Cēsīs, bet piecgadnieks Matiass pilsētā apmeklē bērnudārza grupu.

“Mūsu dzimta ir spilgts piemērs pasaules globalizācijas procesiem,” teic Ieva Praznicāne, kuras znots Kristofers turpina dzīvot Austrālijā, tur strādā savā profesijā kā programmētājs. Laulības gados Ievas meita Laura ar bērniem vienlīdz daudz laika pavadījusi kā Latvijā, tā Austrālijā. Tur līdzās daudzkārt bijusi arī bērnu vecmāmiņa Ieva. Vecvecāku devumu puišeļu audzināšanā un latviskās dzīvesziņas došanā abi vecāki ir novērtējuši. Lauras vīrs allaž aicinājis, lai sievasmāte Ieva, skolotāja un kultūras darbiniece, ilgāk paliek pie mazbērniem Austrālijā.

Ieva Praznicāne meitu un viņas vīru rosinājusi bērnus, kamēr viņi būs sākumklasēs, nevadāt no vienas pasaules malas uz otru. Viņa ieteikusi izraudzīties Latviju, nevis Austrāliju: “Runājot par šo tēmu ar znotu, argumentēju, ka bērni augs veselīgā vidē, kā arī to, ka Latvijā interešu izglītība ir spēcīgāka nekā Austrālijā. Turklāt strādāt ar skolēniem, tas ir mans darbs, kā smejies, man ir apliecinoši dokumenti.” Ieva Praznicāne izlēmusi atteikties no algota darba skolā, lai turpmākajos gados būtu pilna laika vecmāmiņa. Meita Laura ir līdzās bērniem, šobrīd viņa ir arī darba meklējumos Latvijā, kas humanitārās izglītības speciālistam lielas iespējas gan nedod.

Raiskumiešu Praznicānu znots Kristofers Brauns pēc izcelsmes ir anglis. Viņa vecmāmiņa savulaik ieceļojusi Austrālijā. Eiropas kultūra Braunam nav sveša, radi aizvien ir Anglijā. Bērnu dzīvei Austrālijā nav ne vainas – zina teikt Ieva Praznicāne, jo it kā viss ir nodrošināts. Ir pat ideāls klimats, ļoti patīkams okeāna krastā, bet Laura reizēm tik ļoti sailgojas pēc latviskas vides un kultūras, ka tas kļūst sāpīgi. No diviem dēliem vecāko – Aleksu – arī saista viss latviskais, tajā skaitā pirmais sniegs novembrī izraisa bezgala lielu prieku. Savukārt jaunākais dēls, piecgadnieks Matiass te, Raiskumā, ilgojas pēc Austrālijas. Tā viņam šķiet vislabākā vieta pasaulē, jo tur ir tētis un tur uzreiz var tikt vaļā no iesnām, kuras “dāvājusi” rudenīgā Latvija.

Dēlu tēvs, atbalstīdams ģimenes latvisko pusi, piekritis, ka bērni sākumskolas un pirmsskolas gadus aizvadīs Latvijā. Strādājot Austrālijā, viņš ar domām un ikdienas sarunās ir Latvijā. Virtuālā vide dod tādas iespējas. “Znotam ir grūti pieņemt pilnīgi visu, ko Latvijā stāstām un mācām bērniem, bet viņš cenšas,” par atšķirībām kultūrā un vēsturē saka Ieva Praznicāne. Cēsu bērnudārza grupa novembrī tikās ar zemessargiem. Mazuļiem atļāva pielaikot formas cepures un tajās fotografēties kā nākamajiem Latvijas aizstāvjiem. Tajā skaitā bija arī Braunu jaunākais dēls. Pēc tam foto saņēma arī tētis Austrālijā. “Par šādu foto ar ķiveri galvā, kas puiku tā sajūsmināja, znots diez vai bija priecīgs. Austrālijā tas šķiet dīvaini, ka militāras lietas tiek prezentētas bērniem,” no pieredzes zina teikt Ieva Praznicāne. “Taču znots zina mūsu valsts vēsturi, neatkarības cīņas 1919. gadā, viņš zina, cik Latvijā mums tā ir nopietna lieta – pieminēt kritušos karavīrus 11. novembrī, iedegt sveces kapos. Arī Austrālijā ir karavīru piemiņas diena, bet ne tik nopietni atzīmēta kā pie mums.”

Kādam ģimenē ir jāpelna nauda – tāds ir Braunu ģimenē latvietes un austrālieša kopīgi nestais upuris, nolemjot uz laiku dzīvot tik tālu vienam no otra. Datorspeciālists varētu atrast darbu arī Latvijā, bet kādi tad būtu ienākumi? Vai ar tiem varētu nodrošināt ģimeni? Brauni nav centušies eksperimentēt tik lielā mērā, lai vīrs pamestu labu darbu Austrālijā.
“Ir sarunāts, ka bērni kādus trīs gadus pavadīs Latvijā, lauku vidē. Austrālieši saprot, ko tas dos, ja bērniem attīstošā vecumā dzīve paies svaigā gaisā un lietojot ekoloģisku uzturu. Latvijā to var, bet Austrālijā ne vienmēr spēj nodrošināt,” stāsta vecmāmiņa Ieva un piebilst: “Mūsu mājā Raiskumā bērnus pasargājam arī no planšetdatoriem un televizora nemitīgas klātbūtnes, bet Austrālijā šī sērga nav apejama. Mājās visa ģimene sēž un skatās katrs savā ekrānā virtuālajā realitātē. Tur tā ir nemitīga ikdiena.”

Par sava vīra Egona mērķi padomju laikā pretēji ierastajam no pilsētas pārcelties uz dzīvošanu laukos Ieva Praznicāne saka: “Vīrs bija gudrs. Raiskumā iegādājāmies māju, ap kuru izveidojām savu latvisko vidi. Patiesībā sākumā biju pilnīgi pret ideju par laukiem. Man kā aktīvai kultūras darbiniecei pilsētā lauku mājas radīja tikai papildu pienākumus,” atceras Ieva Praznicāne, cēsniece pēc izcelsmes, kura savā Raiskuma kūtiņā joprojām nav atteikusies no kazu turēšanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
126

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi