Elīnai un Gatim Teteriem Valmierā pieder mazs, omulīgs garšvielu veikaliņš. Pilsētnieki to nereti
dēvē par garšvielu paradīzes stūrīti, jo “Avokado” pircējiem pieejamas aptuveni 800 dažādas garšvielas, to maisījumi, mērces, etiķi, marinādes, kūku dekori, pārtikas krāsas, glazūras, želejas, tējas un citi neikdienišķi produkti.
Veikalam gan vēl nav pat gads, tomēr pircēju interesi un uzticību tas jau iemantojis. “Atvērāmies pērn rudenī. Tas notika visai strauji, jo redzējām, ka Valmierā šī tirgus vieta ir brīva. Nevarējām to neizmantot, jo ideja par garšvielu veikaliņu tika lolota jau gadu,” teic Gatis.
Teteru ģimene uz Valmieru pārcēlusies no Rīgas. Valmieru par savu pilsētu izvēlējušies, jo Gatim jau bijusi tur māja, lielpilsēta ģimeni nogurdinājusi, vēlējušies dzīvot mazākā pilsētā, kurā dzīve lētāka, stresa mazāk un bērnus vieglāk izskolot. Pēc pārcelšanās tad arī lēmuši, ko darīt, kā pelnīt.
Taujāti par produkcijas sortimentu, Elīna stāsta, ka te atrodamas garšvielas no dažādām pasaules malām – plašā klāstā tās esot no Taizemes, Indijas, Itālijas, Francijas un Vācijas. “Garšvielas ir samērā maz pazīstama prece, arī mēs paši sākotnēji par tām nezinājām daudz. Likām plauktus, ilgi aizkavējāmies pie burciņām, iepazīstot daudzveidību. Tagad jau esam ielauzušies šajā pasaulē, rīkojam seminārus, kuros stāstām, kā, kur un ko lietot. Mēs nemaz nelīdzināmies
veikalam, šī drīzāk ir vieta, kur notiek informācijas apmaiņa, kur cilvēks var uzzināt daudz jauna par gatavošanas procesā lietojamajām piedevām,” pastāstīja Gatis, piebilstot, ka reizumis cilvēki pastāstot savu ieceri vakariņām un lūdzot padomu, kādas garšvielas ēdienam labāk piederētos. “Ar pliku tirdzniecību te ir krietni par maz, svarīga saikne ar pircējiem. Šī produkcija nav tirgojama kā sporta vai kancelejas preces. Garšvielas tirgojam, apmācot lietotājus. Jo vairāk ir mācību par garšvielām un to lietošanu, jo zinīgāks un izvēlīgāks
pircējs, jo vieglāk mums attīstīt biznesu,” tā Gatis, norādot gan, ka rūpals pašlaik vēl neesot peļņu nesošs, ar to izdzīvot vien nevarot. Tomēr grožus negribas atlaist, abi vēlas turpināt iesākto.
“Druva” novēroja, ka veikala īpašnieki fokusējas uz precēm, kuras nevar nopirkt citviet. Viņi arī nemitīgi variē ar preču sortimentu, cenšoties pielāgoties pircēju vēlmēm. Mazo veikaliņu Valmieras centrā iemīļojuši arī cēsnieki, kuri visai bieži mēdzot iegriezties, jo cita tik specializēta veikala tuvējā apkārtnē neesot.
“Tas ir nerimstošs darbs, meklēt lietas, kas nav citur. Lielveikali ir ērti slinkam patērētājam, manuprāt, tie sabojā iepirkšanās vidi. Mazā veikalā neviens nevarēs atļauties savītināt salātus vai kaut ko saskābēt. Šāda mutiskā reklāma ātri iznīcina mazo tirgotāju,” domā Elīna. Viņu papildina vīrs: “Ir daudz mazo tirgotāju, kuri piedāvā specializētas preces, cilvēcīgāku attieksmi un atvērtāku komunikāciju starp pārdevēju un pircēju, taču baidos, ka lielveikalu ēnā pazudīs šādu veikaliņu garša.”
Lai izzinātu garšvielu lietošanas smalkumus, paiet ilgs laiks, pārliecināti Teteri: “Kad pircējs zina, kas ir kas, tad cilvēks atgriežas atkal un atkal. Taču sākumā daudzi bija piesardzīgi. Veikalā var stāvēt vienkāršas lietas – ķiploks, sīpols, pipari. Tiklīdz tas ir kaut kas nepazīstamāks, cilvēks baidās mēģināt. Reti kurš pircējs ir tik gudrs, lai zinātu mazpazīstamās garšvielas, tādēļ mēs labprāt skaidrojam, kā katra izmantojama.” Daudzreiz cilvēki paši daloties ar to, ko pagatavojuši, izmēģinājuši. Elīna skaidro, ka neviens jau pilnībā nevar zināt garšvielas izmantošanas nianses, tādēļ viņai prieks, ka pircēji dalās kulinārijas pieredzē, kuru pastāstīt arī citiem pircējiem. “Strādājot šajā veikalā, pavisam drīz varēšu grāmatu sarakstīt par visām gudrībām, ko pircēji pastāsta,” teic Elīna.
Visai bieži veikalā cilvēki pērk atsevišķus garšaugus un no tiem paši pagatavo sev vēlamo garšas buķeti. Tas esot apsveicami, jo atšķirīgas garšvielas ēdienu padarot daudzveidīgāku un interesantāku. Gatis vēl zina stāstīt, ka garšvielām uz organismu ir medicīniska ietekme: “Bieži vien cilvēkiem ir problēmas ar gremošanu, ar asinsspiedienu un citas kaites. Pie mums brauc speciāliste, kas vada mācības, ļaujot cilvēkiem uzzināt, kādas garšas piedevas labāk izmantot, lai izvairītos no veselības problēmām. Būtībā, tā ir tā pati tautas medicīna, jo garšvielas ir garšaugi, aizmirstas sentēvu lietas.”
Veiklā tiekot meklētas arī dāvanas. Īpaši tagad, kad pirktspēja sarukusi, cilvēki vairāk domājot par praktiskām lietām. “Ziemassvētkos mūs gāza riņķī, bet arī ikdienā ienāk un saka, ka vajadzīga dāvana, noraksturo cilvēku, viņa ieradumus virtuvē un tad man top skaidrs, ko ieteikt,” stāsta Elīna, kura teic, ka arī dāvanu kartes labprāt cilvēki pērkot. “Iepriekš domāju, ka šāda dāvana ir visgarlaicīgākā, ko vispār var uzdāvināt. Bet te redzu, ka, ar to atnākot, dāvanas saņēmējs ir azartā, viņš grib izmēģināt visu ko. Redzu, ka viņam uzdāvināts iepirkšanās prieks. Ikdienā varbūt arī nenopirksi, ko esi iekārojis.”
Par pircējiem Teteri nesūdzas, ik dienu tiekot izdarīti apmēram 60 pirkumi. Taujāts par cenām, Gatis stāsta, ka piemērojoties pirktspējai, uzcenojums precēm vidēji esot vien 20-30 procenti. Tas tādēļ, lai produkcija būtu pieejama dažādām cilvēku grupām – arī pensionāriem, kuri veikaliņā esot bieži viesi.
Anda Dzenža
Komentāri