Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Gardēžiem, kad tie sasniegs Valmieru

Mairita Kaņepe
00:00
18.01.2017
11
Img 3826 1

Ja skatāmies no Rīgas skatu punkta, tad jaunākajā tūrisma ceļvedī 2017. gadam – “Gardēžu ceļvedis. Rīgas – Gaujas reģions” – tālākais sasniedzamais mērķis ir Valmiera. Seši Valmieras restorāni 2017.gada garumā gatavi sagaidīt tūristus, lai piedāvātu ko īpašu – sajūtu par Latviju caur garšu. Iecerēts, ka risināsies arī sarunas, ko gan latvietis tādu īpašu liek galdā katrā no četriem gadalaikiem. Iecerēts, ka atbilžu meklējumos te ieradīsies pasaules valstu gardēži. Vairums ceļojumu sāks no lidostas vai dzelzceļa stacijas Rīgā, tāpēc tūrisma ceļveži taisnā ceļā vedīs uz centrāltirgu! Jaunā karte “Gardēžu ceļvedis” rāda ceļu arī uz tirgiem Straupē, Cēsīs un Valmierā. Eiropas mērogā šobrīd izplatītais tūrisma ceļvedis cilvēkiem rāda – jo tālāk brauksi no lidostas, jo tālāk tiksi! Latviešu pavāri katrā gadalaikā gatavi ārvalstu gardēžiem pasniegt dabas garšu šķīvi. Arī 101. kilometrā, kad jau sasniegta Valmiera, latvieši, aicinot pie galda, nelikšot vilties.

Kas tad pārstāvēs Latvijas dabas garšu 2017. gada šķīvjos? Tagad, ziemā, trīs galvenie: rupjmaize, pīlādži un rāceņi. Nāks pavasaris, un galdā būs cita trijotne: rabarberi, skābenes, bērzu un kļavu sulas. Pienāks vasara, un, lasot gardēžu karti, tūristi ieraudzīs, kur pasniedz sama gaļu, kur gatavo ēdienus no skābiem ķiršiem un lācenēm. Ja zelta rudens atvilinās gardēžus uz Latviju, tad karte rādīs kā tirgus, tā restorānus galvaspilsētā un Gaujas nacionālā parka trīs pilsētās, lai piedāvātu nogaršot cidonijas, baravikas un smalkus ēdienus no brieža gaļas.

Sestdien, kad Vecrīgā atklāja starptautisko Latvijas tūrisma piedāvājumu, taisni uz ielas – Kaļķu un Vaļņu ielu krustojumā – notika pirmais gardēžu ēdienu festivāls ar ziemas stāstu “Dabas garša šķīvī”. Rīgā atvērtā Valmiermuižas restorāna šefpavārs Dzintars Kristovskis ir izraudzīts par latviešu virtuves vēstnesi. Pasaules gardēžiem jāpasniedz dabas garša šķīvī. Patiesībā svešiniekiem jāļauj apjaust, ka latviešiem tas nav nekāds jauns modes virziens. Tās ir mūsu pamatu vērtības, izvēloties produktus saimes galdam.

“Visu, ko labu atrodam mežā un pļavā, ko izaudzējam dārzā, mēs, latvieši, liekam galdā,” uzsver uzņēmuma “Valmiermuižas alus” pārstāve Jūlija Ville, stāstot “Druvai”, kā Valmieras pusē tiks gādāts par ceļotājiem – gardēžiem, latviskās virtuves izzinātājiem. “Aicinot baudīt latviskas garšas, mēs izmantosim sezonas produktus. Tagad, ziemā, latviešu šķīvjos ir vasarā un rudenī novāktā un pagrabā saglabātā pārtika. Iesaistoties oriģinālajā tūrisma projektā, 20 restorāni Rīgā un pieci seši restorāni katrā no trīs pilsētām Gaujas nacionālā parka teritorijā – Siguldā, Cēsīs un Valmierā – jau laikus piedomājuši par vietējo produktu rezervēm.

Katras pilsētas pašvaldība, tās tūrisma informācijas centrs bijis atbildīgs, lai starptautiski veidotais Eiropas gardēžu tūrisma projekts veidotos atbilstoši iecerei, kad Latvija iegūs Eiropas mēroga titulu “Gastronomijas reģions 2017”. Pašvaldības bija tās, kas izraudzījās gardēžu ceļvedī “Rīgas – Gaujas reģions” iekļaujamus restorānus. No Valmieras tie ir restorāni pilsētas centrā – “Rātes vārti”, “Agnese”, “Parks”, “Vecpuisis” , “Teātra vīna studija”, kā arī viens restorāns pilsētas pievārtē – “Valmiermuižas alus virtuve”.

“Jau pirms gada aktīvi darbojāmies, lai varētu piedalīties viesu uzņemšanā, kad Latvijai tiks piešķirts tituls “Eiropas gastronomijas reģions”. Visa gada garumā viesmīlīgi sagaidīsim un pasniegsim latviskus ēdienus, pagatavotus mūsdienīgā manierē,” saka Valmiermuižas pārstāve Jūlija Ville. “Arī līdz tam esam uzņēmuši ciemiņus. Rādām, kā rūpnīcā gatavojas alus, stāstām, no kādām izejvielām tas top. Mūsu uzņēmuma nodarbošanās tik ļoti atbilst Eiropas projekta idejai par dabas garšu, ka tieši mūsu šefpavārs Dzintars Kristovskis kļuva par projekta vēstnieku.”

Katrā restorānā bija uzdots izdomāt ēdienus, kas saistīti ar četriem gadalaikiem. Viesi atbrauks baudīt Latvijas dabas garšu šķīvī, un piedāvājumu ikviens ieraudzīs ēdienkartē, uzzinās ēdiena sastāvdaļas un arī saimniecības, kuras sagādājušas produktus.

Valmiermuižas restorānā pavasara ēdienkartē izmantos bērzu sulas, vasarā – lācenes, rudenī būs ēdiens ar cidonijām, ziemā ar pīlādžiem. Tā kā šajā projektā piedalās ne tikai restorāni, arī saimniecības, kas sagādā latviskus produktus, tad arī pati Valmiermuižas alus darītava būšot gardēžu apskates objekts. Valmieras pusē gardēži būs gaidīti arī uzņēmumā “Vaidavas keramika”, Kocēnu pagastā, kur ražo ozolkoka mucas, Trikātas pagastā, kur top daudzveidīgi izstrādājumi no šokolādes, papildinātas ar latvisku garšu.

Valmieriete Jūlija Ville piedalās tūrisma ceļvežu izstrādē un Valmieru pārstāvēs arī tūrisma gadatirgos Baltijas valstīs, kas tūlīt sekos viens otram. Valmiera no Rīgas ir pietiekami tālu, lai Lat-vijas un ārzemju gardēžiem noderētu arī sagatavotais naktsmāju saraksts. Gatavojoties gardēžu pieplūdumam Vidzemē, apkopota informācija par pasākumiem gada garumā Gaujas nacionālajā parkā, arī to, kurus piedāvās muižas un pilsētas. Valmiermuiža janvāra kalendārā iekļāvusi savu ideju par “Garšvielu amatnīcu”. Tajā parādīs itin derīgas prasmes, lai latvisku ēdienu pagatavotu uz ugunskura, piemēram, kā izmanot ugunskura dūmus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
5

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
217

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi