Šogad viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada trešajā ceturksnī tika apkalpoti par 1% mazāk cilvēku nekā attiecīgajā laika posmā pērn, turpretī Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs uzņemto Krievijas tūristu skaits šogad sasniedzis rekordu, ko biznesa portāls “Nozare.lv” ierindo tūrisma un viesnīcu biznesa gada notikumu topa galvgalī.
1. Sasniegts Latvijas viesnīcās uzņemto Krievijas tūristu rekords
Šogad, tāpat kā iepriekšējā gadā, Latviju visvairāk apmeklējuši tūristi no Krievijas, taču šogad sasniegts Latvijas viesnīcās uzņemto Krievijas tūristu rekords, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ārvalstu viesu uzturēšanos Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā viesojies 75 301 Krievijas tūrists, kas ir par 33% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, kad tika uzņemti 56 596 kaimiņvalsts tūristi. Savukārt desmit gadu laikā Latvijā uzņemto Krievijas tūristu skaits audzis teju sešas reizes – 2002.gada trešajā ceturksnī Latvijas viesnīcas un naktsmītnes uzņēma 13 131 kaimiņvalsts tūristu. Tiesa, kopumā šā gada trešajā ceturksnī kopējais tūristu skaits Latvijā samazinājies par 1% – no 405 038 tūristiem 2011.gada trešajā ceturksnī līdz 399 979 tūristiem šā gada attiecīgajā ceturksnī.
2. Veicina kūrortu attīstību
2012.gada jūlijā valdība akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai. Likumprojekts paredz, ka kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. Iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, tostarp infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem. Kūrorta statuss radīs papildu drošības sajūtu kūrortiestādēm un ar nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā. Savukārt decembrī valdība atbalstīja kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, kas paredz, ka kūrorta statusa piešķiršana balstīsies uz vietējās pašvaldības brīvu izvēli un iniciatīvu noteikt šādu savas teritorijas vai tās daļas attīstības plānošanas virzienu.
3. Ar tūrisma klastera izveidi attīstīs nozari
2012.gada rudenī 11 nozaru klasteriem tika piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Kopējais finansējums klasteru programmā līdz 2015.gadam ir 3,4 miljoni latu, vienam klasterim piešķirot ne vairāk kā 300 000 latu. 11 klasteru vidū atbalstu guva arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas projekts “Latvijas ilgtspējīga tūrisma klasteris”. „Latvijas ilgtspējīga tūrisma klastera” virsmērķis ir veicināt tūrisma operatoru, tūrisma pakalpojumu sniedzēju, pētniecības un izglītības institūciju starpdisciplināru sadarbību, tādējādi sekmējot Latvijas ilgtspējīga tūrisma nozares izaugsmi un ar to saistīto uzņēmumu konkurētspēju, inovatīvu, eksportspējīgu tūrisma produktu veidošanos, vienlaikus nodrošinot optimālu pievienoto vērtību ilgtspējīga tūrisma klientiem un gala patērētājiem. Klastera projekta aktivitāšu īstenošana ietvers sadarbību un mijiedarbību starp vairāk nekā 30 dalībniekiem. Klastera vidējā termiņa uzdevumi ir pieteikt sevi starptautiskā mērogā kā līdzvērtīgu spēlētāju ilgtspējīga tūrisma jomā blakus tādām valstīm kā Holande, Anglija, Vācija, Skandināvijas valstis; pilnveidot ilgtspējīga tūrisma kvalitāti un kļūt par vienu no atpazīstamākajiem ilgtspējīga tūrisma klasteriem Eiropā; izstrādāt un ieviest nacionālos ilgtspējīga tūrisma kvalitātes kritērijus.
4. Aktivizējas sarunas par Ķemeru sanatorijas atgriešanu valsts īpašumā
Šogad valdības un pašvaldības līmenī tika atsāktas sarunas par privatizētās Ķemeru sanatorijas atgriešanu valsts īpašumā. Sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Tās privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no “Ķemeru” ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils – kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi. 2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar sanatorijas īpašnieku SIA “Ominasis Latvija”, bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju. Sanatorijas īpašnieku parādu dēļ iestāde drīzumā nonāks izsolē – Jūrmalas pilsētas izpilddirektors Valdis Vītoliņš norādīja, ka sanatorijas pašreizējiem īpašniekiem “Ominasis Latvija” ir saistības pret pašvaldību un kreditoriem, tāpēc tiesu izpildītājs izsludinās sanatorijas izsoli. Konkrēts izsoles termiņš nav zināms, bet, iespējams, tā varētu notikt ap 2013.gada janvāri. Ķemeru viesnīcas sākuma cena janvārī plānotajā izsolē varētu būt atbilstoša parādu summai, kādu tās īpašniekam aprēķinājusi banka – pieci miljoni latu, iepriekš informēja Vides un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis.
5. Atdzīvojas lauku tūrisms
Šī gada nozīmīgākā tendence lauku tūrismā – sāk atslābt krīzes tvēriens, un kopumā lauku tūrisma mītnēs nakšņojušo viesu un viņu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, norādīja asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele. Tiesa, tas nenozīmē ienākumu palielināšanos, jo viesi naudu tērē apdomīgi, kā arī ir augušas izmaksas lauku tūrisma saimniekiem biznesa uzturēšanai un pakalpojumu kvalitātei. Pēc “Lauku ceļotāja” datiem, šogad lauku tūrismā 35% bijuši ārvalstu viesi, turklāt Krievijas un Lietuvas tūristu skaits audzis par 50%.
NOZARE.LV
Komentāri