Florbola cienītāji, spēlētāji un atbalstītāji ar nepacietību gaidīja 123. Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sanāksmi, jo tajā bija jāizšķiras šī sporta veida olimpiskajam liktenim. Atzinums bija pozitīvs, Starptautiskā Florbola federācija saņēma pilnīgu SOK atzīšanu un florbols kļuva par olimpisko sporta veidu.
Aug potenciālie olimpieši
Nevienam nav noslēpums, ka florbols Cēsu pusē ir komandu sporta veids numur viens, ja ņem vērā komandu sasniegumus Latvijas čempionātā. Gan pieaugušo, gan jauniešu konkurencē. Cēsis un Stalbe ir divi galvenie florbola centri, kur aug un izaug augsta līmeņa spēlētāji.
Virslīgas kluba „Lekrings” pārstāvis un Cēsu florbola čempionāta iedibinātājs Normunds Eglītis šo SOK lēmumu novērtē atzinīgi: „Cilvēkiem būs lielāka interese, ceram, ka lielāks arī finansējums sporta veidam no valsts puses, jo olimpiskais sporta veids tomēr ir nozīmīgāks. Arī jauniešiem būs interesantāk trenēties, jo būs mērķis – Olimpiskās spēles.
Vienīgais, ka vēl paies vairāki gadi līdz to ieraudzīsim Olimpiskajās spēlēs, un tāpēc paaudzei, kas tagad spēlēs “Lekringā” un valsts izlasē, visticamāk šī iespēja nespīdēs. Vismaz ne kā spēlētājiem, bet ir iespēja turp nokļūt kā komandas menedžeriem vai treneriem.
Bet domāju, ka pirmajā Olimpiskajā izlasē būs arī cēsnieki, jo mums aug ļoti laba maiņa, kas šogad uzvarēja Latvijas jaunatnes čempionātā U-10 grupā. Lūk, viņi arī būs potenciālie olimpieši, protams, ja vien paši gribēs uz to iet. Katrā ziņā tas ir krietni vilinošāks mērķis, nekā līdz šim, kad augstākais bija pasaules čempionāts.”
Lai arī Cēsīs florbols vienmēr bijis viens no populārākajiem sporta veidiem, N.Eglītis domā, ka tagad vēlme tajā darboties būs vēl lielāka. Katrā ziņā iespējas nokļūt uz olimpiādi florbolā ir lielākas, nekā klasiskajos sporta veidos – futbolā, basketbolā, volejbolā. Ja vēl atceramies, ka latviešiem sporta veidu debijas reizēs veicas, kā tas bija ar Māri Štrombergu BMXā, tad florbols ir mūsu lielā iespēja.
N. Eglītis izsaka cerību, ka šis SOK lēmums varbūt ļaus atdzimt sieviešu florbolam, kas Latvijā ir pamests novārtā: „Varbūt arī Cēsis atradīs finansējumu sporta skolas meiteņu grupām, varbūt pat sieviešu komandai, jo potenciāls mums ir. Treneri te būtu, arī spēlētājas atrastos, un zāles treniņiem ir. Ja vīriešiem vēl kaut kādu atbalstu var dabūt, sieviešu komandām tas ir ļoti sarežģīti. Saprotu, ka pašvaldībai pašai nav viegli ar finansējumu, bet tik liels potenciāls florbolam, kā ir Cēsīs, nav nevienā citā olimpiskajā komandu sporta veidā. Te ir iespēja ieraudzīt daudzus olimpiešus no vienas pilsētas.”
Konkurence kļūs sīvāka
Stalbē, Pārgaujas novadā florbols nenoliedzami ir sporta veids numurs viens, un, šķiet, vai ikkatrs puika ņem rokās nūju, lai pamēģinātu sevi laukumā. Daudzus jaunos florbolistus izaudzinājis treneris Ilvars Balodis, kurš uzsver, ka šis SOK lēmums ir milzīgs solis uz priekšu sporta veida attīstībā: „Visvairāk jau gribas cerēt, ka florbols tiks vairāk atzīts valstiski, un valsts piešķirs arī finansējumu. Bet ir arī otra puse, jo redzam, kādas problēmas ir ar finansējumu sportam kopumā. Jau tradicionālajiem sporta veidiem nepietiek naudas, un ja tā būs vēl jāpārdala, ieguvēju nebūs. Cerams, ka kādreiz kaut kas pamainīsies, jo priekšā vēl 12 gadi, un šobrīd kaut ko prognozēt nevar. Taču viennozīmīgi, ka florbols attīstīsies pasaulē kopumā, un konkurence kļūs arvien sīvāka.”
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs pats izmēģināja spēkus florbolā, startējot Cēsu čempionātā. Viņš stāsta, ka šo jaunumu uzņēmis ar priecīgu sajūtu, jo tas ir papildu stimuls sporta veidam: „Ņemot vērā, ka Latvijas florbola izlase ir pasaules vadošo komandu vidū, šīs ir reālas iespējas jauniešiem tika uz Olimpiskajām spēlēm. Esmu pārliecināts, ka daudziem jauniešiem tas dos papildu motivāciju nodarboties ar šo sporta veidu. Olimpiskās spēles tā ir morāla balva un gandarījums par ieguldīto sportā, jo izbaudīt Olimpisko gaisotni ir īpašs notikums.
Ir jāizmanto iespēja, kamēr pasaulē florbols vēl ir jauns sporta veids, un konkurence nav tik milzīga. Vēlāk būs grūtāk iekļūt starp vadošajām komandām. Jo ātrāk šo sporta veidu iekļaus Olimpiskajā spēlēs, jo izdevīgāk Latvijai, tāpēc ceru, ka to redzēsim jau 2020.gada Olimpiskajās spēlēs.
Manuprāt, piramīda mūsu florbolā ir laba. Pieprasījums pēc šī sporta veida ir, šīs ziņa to tikai varētu palielināt, piedāvājums sporta skolā arī. Ir Latvijas vadošā komanda “Lekrings”, kurā šobrīd spēlē tikai pašu audzēkņi. Tā ir pareiza stratēģija, ka virslīgas komandā spēlē tikai savējie, jo tas ir labs mērķis jaunajiem florbolistiem.”
Runājot par pašvaldības atbalstu, viņš norāda, ka šobrīd tā paliks esošajā līmenī, taču šis SOK lēmums būs labs arguments sarunām par atbalstu ar privātā sektora pārstāvjiem, jo ir atšķirība vai tas ir vai nav Olimpiskais sporta veids.
Nedaudz vēstures
Internetā atrodamā informācija vēsta, ka patiesā florbola vēsture, nevienam, īsti nav zināma, valda uzskats, ka florbolu ieviesuši Ziemeļamerikas iedzīvotāji, kuri emigrēja uz Skandināvu zemēm. Tad arī pagājušā gadsimta 70. gados, tie izdomāja spēli, kuras pamatā būtu bumbiņa un nūja. Par spēles dzimteni tiek uzskatīta Gēteburga, viena no lielākajām pilsētām Zviedrijā. Sākotnēji šī spēle tika spēlēta tikai skolās starpbrīžu laikā. Pēc neilga laika par florbolu izrādīja interesi arī pārējās Skandināvijas valstis. Florbolam izstrādāja noteikumus, kas veicināja to, lai rastos vairāki florbola klubi. 1986. gadā tika nodibināta IFF
(Starptautiskā Florbola Federācija).
Jāpiebilst, ka dažās valstīs florbols saucas pavisam citādāk, taču apzīmē to pašu sporta veidu. Teiksim, Somijā florbols saucas salibandy, Zviedrijā – innebandy, bet Šveicē – unihockey.
Pirmais vīriešu pasaules čempionāts notika 1996. gadā un tajā piedalījās 12 valstu izlases.
Latvijas Florbola savienību nodibināja 1993. gada 11. decembrī, un jau pēc gada tā iestājās Starptautiskajā florbola federācijā.
Pirmais Latvijas čempionāts notika 1993./94.gada sezonā, un valsts pirmo čempionu godā bija Cēsu “Lekrings”, kas triumfēja arī divās nākamajās sezonās.
Komentāri