Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Flokši zied – vasara galā

Druva
23:00
03.08.2007
8

Kur vien brauc vai ej, visur sagaida un pavada flokši. Ceļmalās, dobēs pie mājām, apstādījumos, arī izstādēs.

Vecpiebaldzēnu Radziņu mājām garām nepabrauksi, iebraucamais ceļš ved cauri flokšiem.

“Gar ceļu vajadzēja kaut ko iestādīt, lai, ziemā tīrot, redz ceļa vietu. Tūjas un citi košumkrūmi ir dārgi, iestādīju flokšus. Vienā pusē sarkanus, otrā rozā,” stāsta Ilona Radziņa un piebilst, ka kārtīgi saimnieki rudenī augus apgriež, viņa ne, lai rāda ceļu. Balto flokšu dobe ir pie dīķa, bet īpašuma robežu iezīmē lillā flokši un pīpenes. “Lillā un balts pa gabalu ļoti skaisti izskatās. Daudzi prasījuši, kas tur zied, un netic, ka pīpenes un flokši,” stāsta saimniece. Viņa slavē flokšus, tie prasa maz darba, rudenī nav jāizrok. Arī miltrasa viņas puķēm sveša, varbūt vējš piekalnē aizdzenā. Ilona flokšus kā mantojumu atvedusi no vecmāmiņas un krustmātes. Tie ir izturīgi un skaisti.

“Šovasar arī flokši zied krietni agrāk. Flokši ir rudens vēstneši, bet ziedēja jau jūlijā. Arī lietus ziediem nodara skādi, bet tie prot sagādāt pārsteigumu,” stāsta vecpiebaldziete. Viņai piekrīt raiskumiete Guna Rukšāne. Viņas dārzā šovasar floksis `Judy` uzziedējis jau Jāņos. Gunas Rukšānes kolekcijā ir 55 šķirņu flokši. “Man patīk flokšu greznie ziedi. Žēl, ka lietus tos sabojā,” vien nosaka Guna. Ap 30 viņas dārzā audzēto šķirņu ziedus var apskatīt izstādē sv.Jāņa baznīcā. Guna izsaka nožēlu, ka laika apstākļu dēļ nekādi neizdodas atvest vairāk. Izstāde vēl nākamnedēļ būs noteikti.

“Flokši kļūst aizvien populārāki. Kad kārtoju baznīcā izstādi, vācu tūristes stāvēja un brīnījās, vai tiešām flokši ir tik dažādās krāsās. Tad, nosaukušas flokšus par jaunības puķēm, dāmas katru ziediņu izpētīja, salīdzināja krāsas. Jā, kādreiz tādas krāsu bagātības nebija. Taču aizvien vairāk cilvēku vēlas audzēt tieši veco šķirņu flokšus. Tie ir arī izturīgāki,” “Druvai” pastāstīja Guna Rukšāne un piebilda, ka Raiskuma sētās flokši nav populāri, toties Straupē aug pie katras mājas.

Raiskumā, vērtējot sakoptās sētas, komisija iedzīvotājiem jautājusi, kādas puķes vislabāk patīk. “Puse vīriešu pavisam nopietni teica, ka flokši. Arī daudzas sievietes atzina to pašu,” stāsta pagasta kultūras darba organizatore Inga Bērziņa. Vakar “Ziedu svētkos” tika godināti sakopto sētu saimnieki, daudzi dāvanā saņēma flokšu stādus, lai nākamgad arī Raiskumā pie daudzām mājām ziedētu flokši. Bija arī flokšu izstāde. “Viss notika flokšu noskaņā. Skaisti,” tā Inga Bērziņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
58

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi