Finanšu ministrijas (FM) provizoriskais novērtējums vispārējās valdības budžeta deficītam 2012.gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS'95) metodoloģijai ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas zemāks nekā sākotnējais mērķis 1,9% no IKP, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja FM.
Labāka makroekonomiskā situācija valstī, nekā sākotnēji tika prognozēts, kā arī izmaiņas normatīvajos aktos un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktie nodokļu administrēšanas pasākumi pozitīvi ietekmēja fiskālo rādītāju izpildi pagājušajā gadā – 2012.gadā valsts konsolidētā kopbudžeta bilance pēc naudas plūsmas principa bija pozitīva, finansiālajam pārpalikumam veidojot 19,2 miljonus latu. Salīdzinot ar valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi 2011.gadā, bilance uzlabojās par 473,9 miljoniem latu. Pirms tam pārpalikums valsts konsolidētajā kopbudžetā bija vērojams 2007.gadā, informēja FM.
Ņemot vērā valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi pēc naudas plūsmas principa un korekciju apjomu atbilstoši EKS'95 metodoloģijai, FM provizoriskais novērtējums vispārējās valdības budžeta deficītam pērn atbilstoši EKS’95 metodoloģijai ir 1,5% no IKP. Deficīta apjoma novērtējums var tikt koriģēts valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas iesniegšanas brīdi “Eurostat” šā gada 1.aprīlī.
Saskaņā ar Valsts kases oficiālajiem datiem par budžeta izpildi 2012.gada 12 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga par 657,3 miljoniem latu jeb 12,9% un veidoja 5,743 miljardus latu. Kopējie nodokļu ieņēmumi pērn, neskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, veidoja 4,289 miljardus latu, kas ir par 408 miljoniem latu jeb 10,5% vairāk nekā 2011.gada attiecīgajā periodā.
Ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā 2012.gadā pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu pieaugums, taču arī nenodokļu ieņēmumi un ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi būtiski pārsniedza 2011.gada izpildi. Nodarbinātības un darba samaksas kāpums veicināja darba nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa – labāku izpildi, bet labi mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītāji nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu. “Būtiski ir atzīmēt, ka kopējo nodokļu ieņēmumu izpildi sekmēja arī VID veiktie nodokļu administrēšanas pasākumi,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Pērn tika īstenots nodokļu atbalsta pasākums, kas paredzēja, ka no 2012.gada oktobra nodokļu maksātajiem bija iespēja vienoties ar nodokļu administrāciju par nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanu pēc pamatparāda un 10% soda naudas samaksas pilnā apmērā. Tā rezultātā līdz šā gada 8.janvārim VID bija reģistrējis 3238 iesniegumus par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā un pieņēmis 1972 lēmumus par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 10,7 miljoni latu.
Pagājušajā gadā valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga par 183,4 miljoniem latu jeb 3,3% un veidoja 5,724 miljardus latu. Kopējo izdevumu pieaugumu galvenokārt noteica uzturēšanas izdevumu pieaugums par 198,2 miljoniem latu jeb 4%, kas skaidrojams ar to, ka 2012.gada valsts budžeta grozījumos paredzētais izdevumu pieaugums par 234,6 miljoniem latu bija ievērojami lielāks nekā 27 miljoni latu 2011.gada budžeta grozījumos. Kapitālie izdevumi saglabājās 2011.gada līmenī.
Pašvaldību konsolidētajā budžetā, salīdzinot ar 2011.gadu, finansiālais deficīts pieauga par 12,6 miljoniem latu un bija 62,5 miljoni latu. Šādas izmaiņas FM skaidro ar straujāku izdevumu kāpumu salīdzinājumā ar ieņēmumu pieaugumu. Pašvaldību budžeta ieņēmumos bija vērojami augstāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 47,8 miljoniem latu un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi – par 7,2 miljoniem latu, kā arī neliels pieaugums tādās ieņēmumu pozīcijās kā nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Turpretī saņemtie transferti samazinājušies par 51,2 miljoniem latu.
Pašvaldību izdevumi, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga gandrīz visās pozīcijās – precēm un pakalpojumiem, atalgojumam, subsīdijām un dotācijām, kapitālajiem izdevumiem. Turpretī izdevumi sociālajiem pabalstiem bija ievērojami zemāki. Kā liecina pašvaldību iesniegtie oficiālie mēneša pārskati, Rīgas pilsētas budžetā 2012.gada divpadsmit mēnešos bija deficīts 12,8 miljonu latu apmērā, kas, salīdzinot ar 2011.gada attiecīgo periodu, pasliktinājās par 2,4 miljoniem latu. Deficīts bija vērojams arī pārējo lielāko pilsētu budžetos.
NOZARE.LV
Komentāri