Tuvojoties 11.februārim, kas ir starptautiskā Drošāka interneta diena, “Swedbank” aptaujājusi iedzīvotājus par metodēm, kuras lieto savu finanšu datu drošībai internetā.
Kā liecina aptaujas dati, paroles neatklāšana citām personām (59%) un sava konta regulāra kontrole (50%) ir divi izplatītākie iedzīvotāju paradumi, rūpējoties par savu finanšu drošību internetā. Turklāt arī trešais populārākais drošības ieradums ir saistīts ar paroļu sargāšanu – drošības apsvērumu dēļ cilvēki paroles glabā tikai savā atmiņā.
83% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka viņu izmantotās metodes ļauj justies droši, veicot finanšu darbības internetā (iepērkoties, apmaksājot rēķinus u.c). No viņiem
deviņi procenti jūtas pilnīgi droši, bet 74% – drīzāk droši. Nedroši jūtas kopā 13% respondentu. Kā galveno atbildīgo par finanšu drošību internetā visvairāk respondentu minējuši paši sevi (71%) un norēķinu sniedzēju (69%). Daļa respondentu atbildību par finanšu drošību sagaida arī no pakalpojuma sniedzēja (53%) un valsts datu uzraudzības iestādēm (42%).
Vislielākais respondentu skaits (59%) aptaujā atzinuši, ka “nekad neatbild uz zvaniem, SMS, e-pastiem ar lūgumu atsūtīt savu paroli vai citus identifikācijas datus”. Tāpat populāra rīcība ir kontrolēt sava konta stāvokli (50% respondentu), kā arī glabāt paroles un PIN kodus tikai savā galvā (41%).
Aptaujā gūtie rezultāti ļauj secināt, ka jaunieši līdz divdesmit gadu vecumam pirkumus internetā salīdzinoši vairāk veic pie uzticamiem tirgotājiem (44%) un cenšas iepazīties ar bezskaidras naudas norēķinu iespējām (33%). Divdesmitgadniekiem salīdzinoši biežāk rūp paroļu sarežģītība (55%), cilvēki līdz 40 gadu vecumam ir īpaši piesardzīgi pret pieprasījumiem nosūtīt viņu bankas paroli (65%), bet cilvēki vecumā virs 50 gadiem cenšas noglabāt savas norēķinu un kodu kartes citiem nepieejamā vietā (46%).
Jānorāda, ka aptauja veikta no 3. līdz 7.februārim, apkopojot 729 respondentu viedokļus visā Latvijā.
Sagatavojusi Anda Dzenža
