Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Feja uzbur svētkus

Kristīne Lāce
23:00
10.04.2020
75
Prindules Lapai 3 1

Lieldienās mājās ienāk pavasaris, tiek klāts svētku galds un krāsotas olas. Par to, kā svētku sajūtu šajā laikā ienest mājās, “Druvas” lasītājiem stāsta viena no Latvijas pazīstamākajām kāzu, pasākumu un vides dekoratorēm Baiba Prindule-Rence jeb, kā daudzi viņu mēdz dēvēt, Feja.

– Tagad, baudot jauko pavasari un ejot pastaigās, var lasīt zarus, sūnas – visu, ko daba piedāvā. Lielisks galda dekorācijas papildinājums ir pavasara vēstneši – sīpolpuķes. Lai ienestu mājā zaļo krāsu, stikla trauciņos, piemēram, glāzē, var ielikt dažādus asnus, uz galda var likt sūnas, izdiedzētu zāli un, piemēram, hiacinti ar visu sīpolu ielikt stikla vāzē vai glāzē. Noteikti labs papildinājums būs arī pūpoli vāzē. Man patīk veidot galda noformējumus no dabā atrodamajiem materiāliem.

Galda noformējumam man ļoti tīk izmantot arī guaša vai akvareļu krāsas. Parasti apgleznojot šķīvju paliktņus. Noteikti dekorēšanā var piesaistīt bērnus, rosinot apgleznot nelielus akmeņus vai kādu nelielu audeklu. Nav nepieciešams zīmēt ko sarežģītu. Krāsas mājās ienesam paši. Tikai vēlos uzsvērt, ka galda klājumā ieteicams izmantot ne vairāk kā trīs krāsas. Skaitlis trīs ir kā zelta atslēdziņa, lai neko nepārspīlētu. Ja būs vairāk, var “iebraukt” bezgaumīgumā. Ja izvēlas dabā sastopamās krāsas – zaļu, dzeltenu un koka krāsu -, tad sīpolu mizās vārītās olas lieliski saderas kopā. Labāk mazāk, bet bagātīgāk, lai ir faktūras un tekstūras.

Ja māc bažas, ka visi šķīvji uz galda nav vienādi, uz tiem uzliek, piemēram, dzeltenu salveti, ja viena no dekorēšanas krāsām ir dzeltenā. Var uzlikt arī kartīti ar uzrakstu “Jauki, ka esam svētkos kopā!” un pielikt noskaņai klāt pūpola zaru. Šķīvis ir “pazudis”, un sākotnējais defekts pārvērsts par efektu.

Lieldienās svarīga tradīcija ir olu krāsošana. Lūk, Fejas padomi:

– Klasiski, protams, var aptīt ar lapiņām un ziediem un vārīt sīpolu mizās. Man patīk olas krāsot zilajos toņos ar plūškoka tēju vai sarkano kāpostu, vārot piepilinu klāt nedaudz etiķa. Vienkāršs veids, kā piešķirt olai zīmējumus, ir uzlīmēt uzlīmes vai vienreizējos tetovējumus.

Pagājušajā gadā mēģināju olas krāsot ar pārtikas krāsvielām un vīriešu skūšanās putām. Vispirms novāra olas, uz šķīvja uzpūš skūšanās putas, lai izveidojas burbulīši. Putās iepilina pārtikas krās­vielu mazos punktiņos un ar kādu irbulīti sajauc kopā. Ņem izvārīto olu un izvārta to putās, pēc tam ļauj, lai tās notek. Kad viss sakalst, olai veidojas tāds kā marmora krāsas efekts.

Ja vēlas aktivitātes pie svētku galda, lielisks veids visiem kopā būs apgleznot katram savu izvārīto olu ar otiņām. Lai krāsas būtu izteiksmīgākas un zīmējumi redzamāki, visām olu krāsošanas metodēm labāk izvēlēties baltās olas.

Sevi pasludināju par vides stilisti

Baiba jau desmit gadus dzīvo Rīgā, bet dzimtā puse ir Liepa, kur joprojām dzīvo vecāki. Bērnības gaitas ir aizvadītas Cēsu pusē, absolvējusi Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju. “Skolas laikā darbojos Cēsu Tautas teātrī un biju pārliecināta, ka nākotnē būšu aktrise. Pārceļoties uz lielpilsētu, tā mani “nolika pie vietas”, bet tomēr radošums spraucās ārā, un atradu savu vietu, izveidojot “Feja Dara,” atklāj Baiba un stāsta, kā dzīves ceļi aizveduši līdz svētku dekorēšanai: “Es pati sevi esmu pasludinājusi par vides stilisti. Tas viss apmēram pirms 10 gadiem ļoti mērķtiecīgi sākās ar kāzām, kuras organizēju. Un tā pamazām esmu nonākusi līdz šim brīdim, kad darbi mani paši atrod. Savā nodabā darbojos uzņēmumā “Feja Dara”, esam piecu cilvēku komanda, kas uzbur svētkus citiem. Mani vienmēr ir interesējusi estētiskā pasaule un vēlme darīt ko citādu, tāpēc esmu vides stiliste.” Papildinot sacīto, Baiba atklāj: “Pirms kāda laika strādāju žurnālā “DEKO” un vēl ik pa laikam ko uzrakstu, ja ir vēlme. Tur sāku darboties ar dažādām fotosesijām – ēdienu, produktu un citu -, tādējādi veidojot savu profilu. Šī pieredze paplašināja manas zināšanas, patlaban strādāju arī žurnālā “Pie Galda!”.

Uz jautājumu, vai šādu profesiju var kur apgūt, Baiba stāsta: “Vispirms beidzu Latvijas Universitāti, studēju psiholoģiju, pēc tam Kultūras koledžā teātra režiju, tad Rīgas Stradiņa universitātē – medijus un komunikāciju, bet šobrīd studēju Latvijas Mākslas akadēmijā. Lai būtu izjūta par kompozīciju un tās veidošanu, mācos no interneta resursiem un dzīves pieredzes. Katras svinības un katra pieredze man ko jaunu iemāca.
Mans darbs ir viens liels hobijs. Ja runājam par vēl citām lietām, kas mani aizrauj, tad šobrīd mācos peldēt. Regulārs baseina apmeklējums ir kļuvis par hobiju. Patīk arī ceļot kopā ar vīru un redzēt jaunus apvāršņus. Aizraujos ar lietām, kas liek atslēgties no ikdienas.”

Uz jautājumu, kā radās nosaukums “Feja”, Baiba atklāj: “Pirms pašreizējās nodarbošanās es šuvu svārkus saules griezumā, un tie sievietēm lika justies kā fejām. Tā nu ir palicis pseidonīms– tas ir viss skaistais, ko feja dara.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
51

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
169

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi