Tas nekas, ka smaržo pēc pavasara un sals atkāpies, ezeru malās ledus vēl turas. “Malās ir ap 20 centimetru biezs ledus, tā kā var staigāt droši. Pirmā sala ledus kārtiņu vējš sanesa uz malām, tad uzsala. Ledus ir grumbuļains, stingrs, ” “Druvai” sacīja zemledus makšķernieks Reinis Rimša, kuru satikām Ungura ezerā. Trešdien viņš šosezon pirmoreiz bija devies uz ezeru. Viņa kolēģis Raimonds Zariņš pastāstīja, ka īstie zemledus makšķernieki tik ilgi gaidījuši, kad varēs tikt uz ezera, ka nu izmanto pat vismazāko iespēju. “Pērn 12. janvārī
Taurenē bijām makšķerēt, ezerā ar laivām braucām. Tādas mums ziemas, ja tās pāris dienas, kad var pa ledu staigāt, palaid garām, paliksi nebļitkojis,” teica Raimonds. Viņš ir celtnieks un, tā kā ziemā brīvā laika vairāk, brauc uz ezeriem.
Pēcpusdienā, vējā sarāvušies, ar mērķtiecīgu skatu āliņģī, uz Ungura ezera sēdēja teju desmit vīri. Arī kāds suns cerēja uz lomu un uzmanīja vairākus copmaņus vienlaikus. Dažs jau devās mājās, cits tikko ieradās.
Cēsnieks Harijs Krūmiņš uz Unguru bija atbraucis otro reizi, svētdien arī bijis. “Vien daži asarīši, zivju mazāk nekā citus gadus,” viņš atzina un šķelmīgi piebilda, ka bļikot braucot tikai tad, kad ķeras. Arī cēsniekam Raimondam Zariņam zivju kaste nebija tukša. “Pagājušo svētdien biju Driškinā. Nekas prātīgs neķērās. Cilvēku bija daudz, zivju ķērāji tikai divi. Tā kā ledus bija kā spogulis, daudzi slidoja, arī kvadraciklisti braukāja un suņi skraidīja,” par šosezon pirmo dienu uz ezera stāstīja Raimonds. Viņam nav iecienītākā ezera, savu reizi aiz-brauc uz Piebalgas pusi, īpaši Taurenē esot liela izvēle, veiksmīgas copes bijušas Lazdiņā. “Ziemā jāaizbrauc uz Peipusu. Tā goda lieta katram kārtīgam zemledus makšķerniekam,” uzsver Raimonds un piebilst, ka pēdējos pāris gados daudzi cēsnieki brauc uz Sedu. Izrakto purvu vietā izveidojies ezers, tik liels kā desmit Unguri. Tam ir kārtīgs apsaimniekotājs, esot arī zivis.
Lai gan Harijs Krūmiņš stāstīja, ka uz copi dodoties tikai tad, kad ķeras, vīri bija skeptiski, ka tā var paredzēt, kad būs loms. “ Jāsakrīt daudz kam, lai zivis ķertos,” pārliecināts Reinis Rimša un piebilst: “Austrumu vējš – bada vējš. Makšķernieku kalendāros, protams, var skatīties, bet tam nav īpašas jēgas, ļoti ietekmē atmosfēras spiediens.”
Ne visi makšķernieki uz copi dodas arī ziemā, toties visi zemledus makšķernieki uz ūdenskrātuvēm dodas arī tad, kad tās neklāj ledus. Daži zemledus makšķerniekus uzskata par dīvaiņiem, smīkņā, bet tādi nu viņi ir – vaļasprieka dēļ gatavi salt, savu reizi izpeldēties aukstā ūdenī. “Zemledus makšķerēšanas aprīkojums ir lētāks nekā vajadzīgs parastai copei. Protams, silti jāsaģērbjas. Par vienu neizdzertu polšu var iegādāties ziemas makšķerīti,” smej Raimonds un abi ar Reini apsola,
kad noķers lielo līdaku, noteikti pastāstīs avīzes lasītājiem.
Komentāri