2011.gadā kopumā rūpniecības apjomu pieaugums būs mazāks nekā 2010.gadā un gaidāms aptuveni 10% līmenī, informēja “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš.
“Eurostat” dati rāda, ka arī šī gada sākumā jaudu noslodzes līmenis vēl ievērojami atpaliek no vēsturiskā maksimuma, šī gada pirmie dati liecina par ļoti spraigu aktivitāti gan ražošanā, gan patēriņā citās valstīs, kas savukārt palielina pieprasījumu pēc mūsu rūpnieku ražotajiem produktiem, skaidroja Strautiņš.
Tāpat šogad strauji kāps investīcijas Latvijas rūpniecībā, kam jau būs ietekme arī jau uz šī gada izlaides apjomiem, uzskata analītiķis.
“No apakšnozarēm visizteiktākā izaugsmes piebremzēšanās būs kokrūpniecībā, kas 2010.gadā auga par 27%. Šādam tempam šogad kokrūpnieki nevarēs pat tuvoties, izaugsme varētu būt pat tikai ar viencipara skaitli rakstāma un arī tā lielā mērā – pateicoties bāzes efektam,” prognozēja Strautiņš.
2010.gadā strauji auga arī metālapstrādes un mašīnbūves grupas nozares, piekabju ražošana pat par 70,1%, taču tām ir labas izredzes saglabāt strauju pieauguma tempu, turklāt nu jau sasniegtā ievērojamā apjoma dēļ “dzelžu” nozarēm būs liela pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopumā.
“Pieaugošā ārējā konkurētspēja, kā arī patēriņa kāpums pašu tirgū noteikti atnesīs gada pieaugumu arī pārtikas rūpniecībai. Šajā apakšnozarē izmaiņas nekad nenotiek strauji, taču tās lieluma dēļ jebkādas pārmaiņas ir nozīmīgas. Rūpniecības loma tautsaimniecībā turpinās pieaugt, un tam līdzi jāmainās ekonomiskajai folklorai, pirmkārt jau galīgi atvadoties no priekšstata, ka “pie mums neko neražo”,” uzskata Strautiņš.
Analītiķis atgādināja, ka 2010.gada rezultāti rūpniecībā kopumā bijuši labi, tas jau bija zināms un šodien Centrālās statistikas pārvaldes izziņotais 13,9% pieaugums ir tikai precizējums. “Tajā pašā laikā decembris ir atnesis mazliet negaidītu apjomu kritumu, sezonāli izlīdzinātajos datos pret novembri izlaide kritās par 1,9%, apstrādes rūpniecībā pat par 2,8%, kas ir daudz. To galvenokārt ir noteicis pārsteidzošais kritums pārtikas rūpniecībā par 2,9%, kā arī kokapstrādē par 1,2%. Savukārt pārsteidzoši labi klājies ķīmijas rūpniecībai, kur izlaide pieaugusi par 20,7%. Arī farmācijai 9% pieaugums ir labs rezultāts, taču to iespaids uz kopējiem rezultātiem ir samērā neliels,” skaidroja Strautiņš.
Strautiņš piebilda, ka, ja salīdzina visu ceturto ceturksni ar 2009.gada attiecīgo periodu, tad gan krituma nevienā nozarē nav. Gadā kopumā tādi ir farmācijā, pārtikas un mēbeļu ražošanā, ko pamatā noteica bāzes efekti – 2009.gada sākums šajās jomās vēl nebija zemākais punkts, bet 2010.gada sākums turpretim bija diezgan slikts.
“Decembra datos ir skaidri saskatāms laika apstākļu iespaids – enerģētikā izlaide ir pieaugusi, bet ieguves rūpniecībā – sarukusi. Arī tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā nemetālisko minerālu un metālu ražošana kritumu vismaz teorētiski varētu skaidrot ar lielo aukstumu decembrī, jo tās ir saistītas ar celtniecību,” piebilda Strautiņš.
Jau ziņots, ka pērn rūpniecības produkcijas apjoms pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem pieauga par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 14%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 13,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7%.
2010.gadā rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās bija 4,12 miljardi latu, tai skaitā decembrī – 366,1 miljons latu.
2010.gada decembrī, salīdzinot ar 2010.gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,9%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 2,8% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 22,1%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 6,4%.
NOZARE.LV
Komentāri