Šogad graudaugu un rapša raža gaidāma zemāka par vidējo, jo garās ziemas dēļ būs īsāks veģetācijas periods. Turklāt pērn rudenī sētie ziemāji, cīnoties ar sniegu un salu, ir novājināti, līdz ar to var nākties laukus pārsēt, atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.
LLKC agronomijas konsultanti, kas darbojas visos valsts reģionos, prognozē vidēji zemākas ražas rapsim, kā arī ziemas miežiem un kviešiem. Garā un lauksaimniecības kultūraugiem pārziemošanai smagā ziema atstās iespaidu uz ražu visos valsts reģionos. “Šī ziema bija smaga visos novados. Kurzemes pusē sējumiem kaitēja lielais sals martā. Latgalē un lielākajā daļā Vidzemes rudenī sniegs uzkrita uz nesasalušas zemes, kā rezultātā veidojies risks ziemāju noslāpšanai. Nedaudz labāka situācija ir Zemgalē, kur pavasara sals varētu būt kaitējis pamatā rapša sējumiem,” sacīja Balodis.
Kurzemes reģiona LLKC augkopības konsultanti secinājuši, ka smagākā situācija ar sējumiem ir piejūras apvidos, kur jau februāra beigās nokusa sniega sega, bet martā temperatūra naktīs ilgstoši turējās zem mīnus desmit grādiem. Šādi klimatiskie apstākļi iznīdējuši daļu rapša sējumu, kā arī kaitējuši ziemas kviešiem un miežiem.
Tikmēr Latgales un Vidzemes LLKC augkopības konsultanti patlaban varot tikai izteikt pieņēmumus, kas noticis ar sējumiem, jo sniega sega aprīļa pirmajā dekādē joprojām ir pusmetru dziļa. “Tā kā pērn sniegs daudzviet uzsnidzis uz nesasalušas zemes, pastāv risks, ka daļa ziemāju sējumu zem biezās sniega segas būs noslāpusi. Turklāt izdzīvojušos sējumus apdraud augu slimības, pamatā sniega pelējums. Patlaban ar satraukumu tiek gaidīts atkusnis, kas var atnest plūdus. Ziemāju sējumu atrašanās zem ūdens ilgāk nekā nedēļu var būt tiem liktenīga,” norādīja agronoms.
Tāpat viņš sacīja, ka cerīgāka situācija ir Zemgalē, kur LLKC augkopības konsultanti problēmas ar sējumiem konstatējuši laukos, kur ātrāk nokusis sniegs. “Zemgalē martā varētu būt izsaluši daļa ziemas rapša sējumu, savukārt ziemas kviešu sējumiem sals kaitējis samērā maz,” sacīja Balodis.
“Kopumā ražas sezona lauksaimniekiem prognozējama smaga – laukos, kur ziemāju sējumi būs iznīkuši, tos nāksies pārsēt, tādējādi palielinot ražošanas izmaksas. Iekavējies pavasaris nav cerīgs arī vasarājiem – rapsim, kviešiem, miežiem, rudziem. Lai būtu laba vasarāju raža, svarīgi ir to pēc iespējas savlaicīgāk iesēt. Citus gadus aprīļa sākumā jau pabeigti lauku mēslošanas darbi un sākta sēja, šogad uz laukiem vēl ir sniegs. Arī tad, ja līdz šīs nedēļas beigām sniegs nokusīs, vēl nedēļa jāgaida, kamēr lauki apžūs tiktāl, lai uz tiem var doties ar tehniku. Atliek cerēt uz vasaru, kas būs ražai labvēlīga,” rezumēja LLKC eksperts.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju ziemāju sējumu platības 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 67 800 hektāriem jeb 27,9%, tai skaitā ziemas kviešu – par 57 100 hektāriem jeb 28,4%, rudzu – par 8600 hektāriem jeb 30,7%. Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē iegūtā graudu kopējā raža sasniedza 2,1 miljonu tonnu, iepriekšējā gada rādītājus pārsniedzot par 50,5% jeb 712 500 tonnām. Savukārt graudaugu ražība pieauga līdz 37 centneriem no viena hektāra.
NOZARE.LV
Komentāri