Arī šogad biodegvielas ražotāji strādās ar zaudējumiem, atzina Latvijas Biodegvielas asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs.
Viņš skaidro, ka perspektīvā būtu jāpanāk, ka biodegvielas ražotāji rudenī izejvielas no zemniekiem iepirktu pilnā apmērā un tad arī varētu sākt strādāt ar peļņu.
Patlaban ražotājiem neesot apgrozāmo līdzekļu, līdz ar to izejvielas – rapsi vai labības graudus – iepērk no zemniekiem, tikai lai nodrošinātu ražošanu diviem vai trim mēnešiem. Pēc tam ražotājs par līdzekļiem, ko ieguvis no saražotās produkcijas, atkal pērk izejvielas, bet, protams, tad jau izejvielas esot daudz dārgākas, jo zemnieki jau ir paspējuši izaudzēto produktu pārdot ārzemēs. “Var saprast arī zemniekus, viņiem vajadzīga nauda,” skaidro Znatnajs.
Asociācija valdībai esot norādījusi, ka jānodrošina pilnā aprite – no zemnieka līdz biodegvielas ieliešanas mašīnā. “Ja tas tā būs, tad biodegvielas ražotāji strādās ar peļņu,” skaidro eksperts.
Patlaban uzņēmējiem, kas ražo biodegvielu, peļņu nesot citu nozaru ražotnes, un tikai tā uzņēmēji varot savilkt galus kopā.
Biodegvielas ražotāju mērķis esot sākt strādāt ar peļņu, bet patlaban to vēl nevarot izdarīt, lai gan šāds mērķis tika izvirzītas jau 2010.gadā. “Ņemot vērā, ka 2008.gadā valdība biodegvielas ražotājiem atņēma atbalsta subsīdijas, lai gan uz tā rēķina jau bija paņemti banku aizdevumi, mērķi nav izdevies izpildīt,” secina Znatnajs. Sākotnēji nauda esot likta attīstībā, un, kad 2008.gadā bija skaidrs, ka nebūs naudas, bankas tik viegli nepiekāpās un tika uzlikti soda procenti.
Tagad divu gadu laikā “ar lielām mokām” biodegvielas ražotāji plānoto valsts finansējumu esot saņēmuši, bet bankas soda procentus jau valdība neesot apmaksājusi. “Bankās iekrājušies parādi, līdz ar to biodegvielas ražotāji vēl nav paspējuši nostāties uz kājām,” secina eksperts.
Kā ziņots, šogad izmaksātais valsts atbalsts par 2010.gadā saražoto biodegvielu bijis 19 993 099 latu, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par biodegvielu un citu atjaunojamo veidu degvielu izmantošanas veicināšanu transportā 2010.gadā.
2010.gadā izmaksātais atbalsts par 2008.gada otrajā pusgadā un 2009.gadā saražoto biodegvielu bija 29 724 759 latu.
Par pērn saražoto bioetanolu vislielāko atbalstu – 4 925 165 latu – guvis SIA “Jaunpagasts Plus”, bet SIA “Biodegviela” saņēmusi 67 353 latu lielu atbalstu.
Starp biodīzeļdegvielas ražotājiem lielāko atbalstu – 8 977 558 latu apmērā – saņēma SIA “Bio-Venta”. 3 027 575 latu lielu atbalstu saņēmusi SIA “Mežrozīte”, 1 335 670 latu – SIA “Oniors”, 591 776 latu – SIA “Delta Rīga”, 535 768 latu – SIA “Mamas D”, bet 532 233 latu – LPKS “Latraps”.
Papildus tiešajam valsts atbalstam ir paredzēts arī netiešais valsts atbalsts samazinātas akcīzes nodokļa likmes veidā – svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem – 269 lati par 1000 litriem, bet dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem – 234 lati par 1000 litriem.
Lai veicinātu biodegvielas patēriņu Latvijā un atbilstoši Biodegvielas likuma nosacījumiem nodrošinātu tās patēriņu līdz 2010.gada 31.decembrim ne mazāk kā 5,75% no kopējā tautsaimniecībā esošās transportam paredzētās degvielas daudzuma, ar 2009.gada 1.oktobri Latvijā tika ieviests obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai.
Prasība par obligāto 5% biodegvielas piejaukumu patlaban neattiecas uz arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu 0., 1., 2., 3. un 4.klases dīzeļdegvielu, taču Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ierosinājusi noteikt obligāto 5% biodīzeļdegvielas piejaukumu arktiskajai dīzeļdegvielai periodā no 1.novembra līdz 31.martam.
Patlaban tiek veikta izpēte un konsultācijas par biodegvielas saderību ar arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamo 0. un 1.klases dīzeļdegvielu. NOZARE.LV
Komentāri