Neraugoties uz to, ka iestājies ilgstošs atkusnis un lietus vai palu dēļ uz atsevišķiem laukiem izveidojušās ūdens lāmas, satraukumam par ziemāju attīstību nav pamata. Tiesa, situāciju varētu pasliktināt pēkšņa kailsala iestāšanās, atzina aptaujātie eksperti.
“Ziemas kvieši 2012.gada rudenī bija labi sagatavojušies ziemošanai – lielākā daļa lauku bija sacerojuši. Arī ziemas rapsis labi sagatavots ziemošanai – tam ir pietiekams lapu skaits un tas nav pāraudzis. Lauksaimnieki, mācoties no citu gadu kļūdām, īpaši piestrādājuši pie lauku sagatavošanas un kultūraugu mēslošanas rudenī,” norādīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Viņš arī sacīja, ka Zemgalē un Kurzemē patlaban sniega sega no laukiem ir nokususi pilnībā, kas savienojumā ar atkusušo augsni esot pozitīvi.
“Šajos reģionos sniega uz laukiem nav un augsne atkususi, ko vērtēju kā pozitīvu lietu. Gaisa temperatūra nav tik augsta, lai augi atsāktu augšanas procesus, tāpēc nav pamata bažām. Arī prognozētās zemās temperatūras nedēļas beigās nav bīstamas, it sevišķi, ja izveidosies neliela sniega sega,” atzina agronoms.
Vienlaikus viņš norādīja, ka nedaudz atšķirīga situācija ir Latgalē, īpaši Gulbenes, Alūksnes novadā, kur bieza sniega sega apklājusi nesasalušu augsni.
“Līdz ar to ziemājiem vēl noritēja dzīvības procesi, un tas palielina sējumu izsušanas risku. Tomēr reģiona speciālisti komentē, ka situācija būs vērtējama vēlāk, jo patlaban sniega sega ir plāna. Ja iestāsies sals, ziemošana turpināsies veiksmīgāk,” sacīja Balodis.
Tāpat viņš norādīja, ka lielākie riski turpmāk ir kailsals un biežie atkušņi.
“Tas viss kopumā, protams, nav labvēlīgi kultūraugu ziemošanai. Runāt par kultūraugu nepārziemošanu un vēl vairāk par pārsēšanu ir pāragri, to varēs darīt, kad augiem atjaunosies veģetācija,” rezumēja Balodis.
Arī sēklu audzēšanas kompānijas “Syngenta” agronome Ingrīda Grantiņa atzina, ka patlaban satraukumam par ziemāju stāvokli nav pamata, turklāt lauksaimnieki, gan ar atsevišķiem izņēmumiem, izmanto Latvijas agroklimatam piemērotas šķirnes.
“Ziemāji šogad visos reģionos ļoti labi sazēluši, atbilst attīstības stāvoklim attiecīgajā periodā, un patlaban tiem iestājies miera periods. Lauksaimnieki izvēlas ziemāju šķirnes, kas ir pietiekami izturīgas pret temperatūras svārstībām. Tiesa, iepriekšējos gados novērojām, ka zemnieki apsēja laukus ar Francijā vai Vācijā nopirktajām sēklām, cerot uz tikpat labu ražu, tomēr šie lauki izsala. Šajā sezonā zemnieki nevēlējās riskēt un izvēlējušies mūsu klimatam piemērotas šķirnes,” sacīja Grantiņa.
Vienlaikus viņa norādīja, ka problēmas ar ziemājiem varētu rasties, ja strauji iestāsies kailsals un patlaban vairākos reģionos applūdušie lauki sasals.
“No krastiem izgājušas mazās upītes, kā Svēte, Platonīte, appludinot atsevišķas lauku daļas. Tomēr tas notiek ik gadu, un zemniekiem jārēķinās, ka pēkšņa sala gadījumā zem ūdens esošie ziemāji ies bojā. Tāpēc patlaban iespēju robežās vajadzētu ierīkot noteci, izveidojot grāvīšus vai kā citādi novadot lieko ūdeni,” norādīja agronome.
NOZARE.LV
Komentāri