Sāls pretapledojuma iedarbība ir atbilstoša Latvijas klimatiskajiem apstākļiem – tam ir izteikta ledus kausēšanas spēja, kas ļauj veikt slidenuma likvidēšanas darbus, līdz ar to pašreizējais Rīgas ielu ziemas uzturēšanas līmenis ir universāls, sabalansēts un adekvāts, savukārt pret jauniem risinājumiem ir vērts izturēties piesardzīgi, konstatējuši Rīgas Tehniskās universitātes eksperti, pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma veicot pētījumu par alternatīviem risinājumiem, kā novērst ceļu slīdamību ziemā.
Sāls joprojām ir pamatreaģents visu attīstīto valstu ceļu un ielu ziemas uzturēšanā Ziemeļamerikā, Ziemeļvalstīs, Japānā, Vācijā un citur. Sāls blakusparādības ir labi izpētītas ilgtermiņā, un zināmi risinājumi to mazināšanai, ko nevar apgalvot par lielu daļu alternatīvo materiālu, turklāt, ieviešot par sāli vairākas reizes dārgākas alternatīvas, proporcionāls gaidāmais rezultāts nav garantēts.
“Svarīgi, lai šajā situācijā alternatīvu pretapledojuma materiālu un metožu meklēšana nekļūtu par pašmērķi, tāpēc nepieciešams kliedēt mītus – absolūti nekaitīgu pretapledojuma materiālu nav, katram piemīt blakusparādības, tieši vai netieši ietekmējot apkārtējo vidi. Nav arī brīnumainu materiālu ar universālām pretapledojuma īpašībām, bet ir reaģenti, kas vairāk piemērojami noteiktā veidā noteiktos apstākļos,” uzsver eksperti.
Eksperti norāda, ka nav vērts izmantot materiālus, kuru lietošanā nav uzkrāta pieredze, izņemot gadījumus, kad Rīgas dome pati veicina šādu vielu radīšanu. Inovatīvo reaģentu pielietošanā jāorientējas uz vietējās industrijas iespējām, vispirms izvēloties nedārgu otrējo vai dabas resursu ekspluatāciju – mineralizētie ūdeņi, atvasinājumi no etanola, celulozas un citi ķīmiskās rūpniecības blakusprodukti.
“Vajadzētu atcerēties, ka jebkurā gadījumā pilnveidotā ziemas ielu uzturēšana, ieskaitot samazināto sāls patēriņu pie līdzvērtīga vai augstākā mobilitātes līmeņa, Rīgas budžetam kopumā būs dārgāka par pašreizējo, jo praktiski visi ekoloģiskie mēri saistīti ar paaugstinātām pasūtītāja tiešajām izmaksām,” secināts pētījumā.
Eksperti norāda, ka galvenais uzdevums galvaspilsētā būtu nevis pastiprināti meklēt alternatīvas sālim, bet padarīt tā lietošanu efektīvāku, stabilizēt un pakāpeniski samazināt ikgadējo pretapledojuma sāls patēriņu, attīstot tehnoloģisko pusi un uzlabojot šo darbu organizāciju.
RTU eksperti atzīst, ka pret sāls pielietošanu pretapledojuma apstrādē lielākoties sabiedrībā ir negatīva attieksme, norādot, ka to dažkārt sekmē arī masu mediji – sāls pielietošanas blakusefekti tiek pasniegti vienkāršoti un neobjektīvi, nepieminot visu faktoru kopumu, tostarp minot, cik sabiedrībai nozīmīgi ir apsvērumi, kāpēc tas vispār tiek darīts.
Galvenais aspekts, kas veido negatīvo sabiedrības attieksmi pret sāli, ir tas, ka, veidojot šķīdumus, tas vēlāk atgriežas kristāliskā formā un kļūst vizuāli pamanāms, veidojot baltu aplikumu uz ceļiem, mašīnām un apaviem, kristalizējoties gruntī un konstrukciju porās. Citi reaģenti parasti neatstāj pēdas, jo organiskie materiāli noārdās, savukārt citi hlorīdi dabiski nekristalizējas. Taču reaģentu iedarbībai uz vidi un konstrukcijām ir daudz sarežģītāks mehānisms, tāpēc princips “neatstāj pēdas – neietekmē” nav korekts, norāda eksperti.
Tomēr pētījuma autori uzsver, ka ir arī akūtas praktiskās vajadzības, kas būtu jāatrisina pēc iespējas ātrāk, lai jau šajā ziemas sezonā uzlabotu krīzes situāciju novēršanu un vadību, kas rodas pie ekstrēmi zemām temperatūrām, apledojot Daugavas tiltu brauktuvēm, īpaši uz Dienvidu tilta un tā piekļuves mezgliem.
Pazemināt reaģentu lietošanas slieksni līdz pat mīnus 15 grādiem ar laika apstākļu komplikācijām, būtiski nemainot tehnoloģijas, var, pielietojot kalcija hlorīda šķīdumus sāls mitrināšanai vai izkaisot sāls vai kalcija hlorīda maisījumus ar lielākiem graudiem līdz pat 4 milimetru lielumā.
Eksperti norāda, ka ir nepieciešams operatīvi informēt braucējus par bīstamo situāciju ar elektroniskajiem ekrāniem tiltu pieejās, kas savienoti ar ceļu meteostacijām un automātiski ģenerē brīdinājumus teksta vai simbolu veidā, nodrošinot iespēju brīdinājumus ievadīt arī manuāli.
Tāpat tiltu uzturētājiem nelielos apjomos – 3 līdz 7 apstrādes reizēs ziemā – būtu jāsagādā materiāls, kas izkliedējams pēc samitrinātā reaģenta tehnoloģijas un kura pretapledojuma iedarbība saglabājas līdz pat mīnus 25 grādu temperatūrai Daugavas tiltu apstrādei ekstremālajās meteosituācijās. Piemēram, ceļu uzturētāji varētu izmantot kalcija hlorīda šķīdumu sāls mitrināšanai vai īpaši rupju sāli vai kalcija hlorīdu ar lielu grauda izmēru – līdz 4 milimetriem.
Ņemot vērā to, ka īpaši bīstamas situācijas uz ceļiem saistītas ar atkalu, reaģenta mitrināšanai var izmantot arī viskozo šķidrumu, piemēram, melasi, kas nodrošinātu pretapledojuma apstrādes paliekošo efektu.
LETA
Komentāri