Lētās naftas periods ir beidzies un cenu kāpumu virzīs samazinātie ieguves apjomi, kā arī arvien pieaugošais pieprasījums, šodien žurnālistiem norādīja “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Viņš skaidroja, ka naftas ieguves apjomi pasaulē samazinās, taču pieprasījums turpina augt, tāpēc viens no aktuālākajiem jautājumiem ir – kā aizpildīt šo vakuumu. Viņš arī minēja, ka arī brīvie pieejami jēlnaftas urbumi pasaulē samazinās un arvien vairāk nafta tiek iegūta no smiltīm, kas ir krietni dārgāks process un rada augšupvērstu cenu virzienu.
Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC partnervalstu iepriekš noteiktā pamatotā naftas cena 70 līdz 80 dolāri (36 līdz 41 lats) par barelu patlaban šķiet diezgan nesasniedzama, un “SEB bankas” prognoze ir, ka tuvākā gada laikā naftas vidējā cena būs 90 līdz 100 dolāri (46 līdz 52 lati) par barelu.
Turklāt nākotnē naftas cenas, lai arī ar ievērojamām svārstībām, gadā vidēji pieaugs par 3 dolāriem (1,5 latiem).
Lielākais pieprasījums pēc naftas ir vērojams vienā no pasaules straujāk augošajām ekonomikām – Ķīnā, taču arī pārējā pasaulē pieprasījums kāpjot. Tomēr līdz ar pieprasījumu aug arī naftas cenas, kas palielina izmaksas un tādējādi var atstāt arī negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību, piebilda ekonomists.
Gašpuita skatījumā patlaban varētu teikt, ka ir sācies gāzes zelta laikmets, taču problēma ar gāzi esot, ka to ir grūti piegādāt, tāpēc arī tās izmantošanas straujāks pieaugums attiecībā pret naftu ir apgrūtināts.
Pēc Gašpuita teiktā, ņemot vērā gāzes popularitātes pieaugumu un cenu atšķirības ar naftu, Eiropas Savienība (ES) patlaban izdara spiedienu, lai atdalītu gāzes cenas no naftas cenas.
Saskaņā ar “SEB bankas” sniegto informāciju, naftas importa cenu izmaksas ASV pērn veidoja 72 miljardus dolāru (37 miljardus latu) jeb 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2008.gadā tie bija pat 2,8% no IKP.
Savukārt ES naftas importa izmaksas pērn pieauga par 70 miljardiem dolāru (36 miljardiem latu), Japānas – par 27 miljardiem dolāru (13,9 miljardiem latu), bet mazattīstīto valstu – par 20 miljardiem dolāru (10,3 miljardiem latu).
Tādejādi bankas analītiķi secinājuši, ka naftas cenas ir pietuvojušās bīstamai robežai. Aplēsts, ka gadījumā, ja naftas cena paliks virs 90 dolāriem (46 latiem) par barelu, tad tie veidos naftas importa izmaksu pieaugumu 2,1% apmērā no ES IKP.
Jau vēstīts, ka naftas cena pasaules tirgū otrdien, 8.februārī, nokritās zem 98 dolāru par barelu atzīmes, kas galvenokārt skaidrojams ar bažām par enerģijas pieprasījumu Ķīnā pēc valsts lēmuma kārtējo reizi paaugstināt procentu likmes strauji pieaugošās ekonomikas atdzesēšanai.
Londonas biržā “Brent” jēlnaftas cena marta piegādēm otrdien uz brīdi saruka līdz 97,53 dolāriem (50,32 latiem) par barelu, kas bija zemākais līmenis kopš janvāra beigām.
Tirdzniecības sesijai turpinoties, naftas cena pieauga līdz 98,24 dolāriem (50,69 latiem) par barelu, kas ir par 1,01 dolāru mazāk nekā biržas slēgšanas brīdī pirmdien.
Savukārt Ņujorkas biržā ASV vieglās jēlnaftas cena saruka par 0,99 dolāriem – līdz 86,49 dolāriem (44,62 latiem) par barelu.
Jau ziņots, ka naftas cena pasaules tirgū pagājušajā nedēļā pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā pārsniedza psiholoģiski svarīgo 100 dolāru (51,6 latu) par barelu robežu un vēlāk sasniedza 103 dolārus (53,14 latus) par barelu, kas galvenokārt tiek saistīts ar Ēģiptes nemieriem.
NOZARE.LV
Komentāri